Tu teici, ka šodien svētki
Ārā balts sniegputens
Un meža egles miegā dus,
Bet tavās rokās vējš
Ziemas saule kā magone
Savus lindrakus rāda,
Bet mirklis pie tavas uguns
Kā sniegputenī sudraba dzirkstis
***
Es nevarēju sniegputens kamolu
Skalu pītā grozā ielikt.
Tas manā līksmajā pagalmā
Pie ābelēm augstu slējās.
Gribēju kamolu cimdos satvert
Par mieru un dzīvību tālāk sūtīt.
Satvēru kamolu, bet tas pēkšņi mazs,
Jo lieli spēki to pušu plēš.
***
Es teicu – ciemos iešu,
Tu saki – neprāts domā,
Kad ārā sniegputens,
Asā vējā dejo
Vai sniegputens stiprāks
Par domu pie tevis,
Par ceļu caur mežu,
Kas ziemas dziesmu dzied
Es eju, un mežā koki
Kā šūpolēs šūpo
Bet tavas mājas jumts
Ziemu svinēt sauc.
Līga
