Īss tomēr ir laiks
No ziediem līdz
pirmajiem sniegiem.
Arī rudenim krāsaino mēteli
Ilgi valkāt nav ļauts,
Tāpēc katra lapa, kas vējā
Novirpuļo pie kājām,
Ir gluži kā dāvana!
Dažs gan pamanās
šķendēties –
Atkal tās lapas! Un daudz!
Īss tomēr ir laiks
No gājputnu “esam klāt!”
līdz “uz redzēšanos!”:
Vīt ligzdu, laist pasaulē bērnus
Un skat – jau prom
doties laiks.
Paceļu roku virs acīm,
Veros mazajos punktiņos tālē,
Līdz tie pamalē zūd…
Bet naktī
To čalas debešu tumsā skan.
Īss tomēr ir laiks
No pirmā soļa līdz
rievām sejā,
Tāpēc gudri ir tie,
Kas brīžus prot izdzīvot –
Gan skaistos, gan skumjos,
Un katrā atrod ko labu,
Un zina – pēc sniegiem
plauks ziedi
Un gājputni mājās nāks.
Anita Anitīna
