Latvijas Ornitoloģijas biedrības pētījumu „Baltā stārķa monitorings” jau otro gadu atbalsta AS „Latvenergo”. Tajā secināts, ka 2012. gadā uz elektrolīniju balstiem savas ligzdas uzvijuši 66,5% Latvijā mītošo balto stārķu.
Informāciju par putnu ligzdošanas paradumiem sniedza arī iedzīvotāju iesūtītās „Stārķa dienasgrāmatas”. Monitorings ir palīdzējis sabiedrībai skaidrot un risināt situācijas ar stārķu ligzdām uz elektrolīniju balstiem.
AS „Latvenergo” šogad jau otro gadu atbalstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) pētījumu „Baltā stārķa monitorings”. Tā kā uz meitassabiedrības AS „Sadales tīkls” elektrolīniju balstiem savas mājvietas ir izvēlējusies vairāk nekā puse Latvijas balto stārķu, uzņēmuma atbildībā ir rast risinājumus, nodrošinot balto stārķu ligzdošanu un vienlaicīgi rūpējoties par elektroapgādes kvalitāti.
Monitorings sniedz ne tikai ornitologiem nozīmīgu informāciju par baltā stārķa ligzdošanas paradumiem, bet arī ļauj AS „Sadales tīkls” uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem, risinot situācijas ar stārķu ligzdām uz elektrolīniju balstiem.
2012.gada stārķu monitoringa rezultātu analīze atspoguļo līdzšinējo tendenci, ka palielinās uz elektrolīniju balstiem uzbūvēto stārķu ligzdu skaits – par 3,1% salīdzinājumā ar 2011. gadu, sasniedzot 66,5% no visām ligzdām. Kā novērojuši ornitologi, ik gadu sarūk iedzīvotāju atbalsts stārķiem būvēt ligzdas uz mākslīgiem pamatiem kokos un uz ēku jumtiem, līdz ar to stārķi arvien vairāk izvēlas brīvāk pieejamos elektrolīniju balstus. Pētījums apliecina, ka patlaban visvairāk ir tādu ligzdu, ko stārķi uz šiem balstiem būvē paši bez cilvēka līdzdalības – 62,7%, un šis skaits 2012. gadā ir pieaudzis par 1,6% salīdzinājumā ar 2011. gadu.
Irēna Upzare, AS „Latvenergo” Vides un darba aizsardzības direktore: „Šī gada pētījuma rezultāti parāda, ka balto stārķu ligzdu skaits uz balstiem ir pieaudzis. Tādējādi mūsu ieguldījums ir ne tikai baltā stārķa populācijas pētīšanā un atbalstīšanā, bet arī komunikācijā ar sabiedrību. Mūsu speciālisti daudzkārt ir palīdzējuši risināt situācijas profesionāli, lai ligzda lauku sētā tiktu saglabāta un vienlaikus nodrošināta kvalitatīva elektroapgāde.”
„Pirms 80 gadiem ap 90% stārķu ligzdu atradās kokos, kur to būvēšanu veicināja cilvēki, izliekot mākslīgus ligzdu pamatus, bet mūsdienās situācija ir mainījusies, un vairāk nekā puse ligzdu atrodas uz elektrolīniju balstiem,” komentē Māra Janaus, dr.biol., Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece.
Savukārt stārķa ligzdu skaita pieaugums atstāj ietekmi uz AS „Sadales tīkls” balstiem un elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Stārķi gadu gaitā ligzdā veido jaunu slāni, tā kļūst arvien lielāka un smagāka un atbalstās uz elektroenerģijas vadiem. 2011. gadā reģistrēti 2039 ar stārķu ligzdošanu saistīti bojājumi.
2012. gada pavasarī AS „Latvenergo” aicināja Latvijas iedzīvotājus aizpildīt Stārķa dienasgrāmatu.
Atsaucās iedzīvotāji no visas Latvijas – Auces, Kokneses, Līvāniem, Balviem, Blomes, Madonas, Rēzeknes, Priekules, Saldus, Svitenes, Salgales, Krimūnas, Ludzas un Kuldīgas novadiem.
Atsevišķi putnu vērotāji savu tuvējo ligzdu ir novērojuši vairāk nekā 10 gadu, piemēram, Rita Bričkus no Auces.
Dažās dienasgrāmatās ir pievienoti arī stāsti un vērojumi par putnu rīcību un dzīvi, piemēram, aprakstā no Kokneses: „Ligzdā risinājās kaislības kā meksikāņu seriālā. Tajā dzīvoja ģimene ar trim stārķēniem, bet apmēram jūlija beigās to izdzīvoja kāds stārķis ar savu draudzeni, kuri bija kā apmāti no mīlas kaisles un pat sajauca gadalaikus, jo sāka vīt ligzdu. No 25. augusta gan viņi vairs netika manīti.”
Visās vēstulēs ir pausta mīlestība un atbalsts mūsu dabas lepnumam – baltajam stārķim. Atbilstoši putnu vērotāju sniegtajām ziņām 2012. gada ligzdošanas sezona Latvijas baltajiem stārķiem bijusi visai ražena – vidēji visās apdzīvotās ligzdās izauguši 2,4 mazuļi.
