Elīna Kubuliņa-Vilne
Kad vārdi sirdī deg
Kad vārdi sirdī deg – smaidi,
Laiks kaisīt vārdu pelnus
Pār zelta saulrietu
Un izdzēst kvēpus melnus.
Kad vārdi sirdī deg –
smaidi,
Laiks pārvērst prieku
vārdos,
Atstāt piekusušās telpas,
Sajust siltumu vaigos sārtos.
Kad vārdi sirdī deg – smaidi,
Lai topi atsvabināts brīvs,
Uz ādas beidzot dzīves
sāli jūti,
Tu, liesmu sadedzināts,
tomēr esi dzīvs.
