Ceturtdiena, 7. augusts
Alfrēds, Madars, Fredis
weather-icon
+18° C, vējš 0.45 m/s, DR vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Steidzās savākt vairāk siena

Darbi Jaunannas pagasta zemnieku saimniecībā “Juri” rit ierastajā ritmā. Nekas neliecina par to, ka šeit pirms nedēļas piedzīvota šausminoša nelaime – galvenais darba rūķis Armands strādājot pie siena preses zaudēja abas rokas. Darbs laukos negaida, kad to padarīs rīt, teic saimniece Gundega Zariņa.

32 gadus vecais Armands saimniekojis savu vecāku, Gundegas un Egona Zariņu, saimniecībā, kas specializējusies piena lopu audzēšanā. Viņu saimniecība ir viena no lielākajām Jaunannas pagastā un šobrīd ģimenes pārziņā ir 58 ragu lopi sākot no govīm līdz pat teļiem, septiņi zirgi, 23 hektāri rapšu sējuma un 16 hektāri miežu lauku.

Tieši Armands bijis galvenais saimniecības darba rūķis. Viņš bijis atbildīgs par tehniku un darbiem uz lauka, turpretim mamma Gundega gādājusi par lopiem. Jaunais vīrietis bija zelta rokām – spējis pats izdomāt un uzmeistarot visdažādākās lietas lauku darbiem.

Vienīgais, kas palika laukos

Armands ir vecākais no trīs brāļiem un vienīgais, kas izlēmis dzīvot un strādāt laukos. Jaunākais brālis Ansis strādā Īrijā, bet Māris – “Rīgas piena kombinātā”. Uzreiz pēc Apes vidusskolas absolvēšanas Armands nodevies lauku darbiem. Vienu gadu padzīvojusi un pastrādājis Īrijā, bet sapratis, ka dzīve svešumā nav domāta viņam un atgriezies ģimenes saimniecībā. Tā arī bijusi pēdējā reize, kad viņš domājis par dzimtās zemes pamešanu.

Par to, ka vīrietis arī savu nākotni saistījis ar dzīvi laukos, liecina pirms četriem mēnešiem iegādātā zirgu saimniecība “Arāji”. Tieši tur mamma Gundega šobrīd rod mieru. “Zirgi nomierina un dod spēku,” pauž viņa.

Par notikušo nelaimi šai mājā runā nelabprāt, jo tas atkal un atkal liek uzjundīt emocijām. Ne bez asarām mamma atstāsta notikušo.

“Presei augšā ir diegs. Acīmredzot raustot aiz tā aizķērās un ierāva rokas. Brālim viņš stāstīja, ka tas bija mirklis un pats nesapratis, kas notiek,” atceras mamma. “Tas ir bijis sekundes jautājums, viņš pat neatceras, vai paslīdējis, vai notika kas cits. Viņš atceras, ka nokritis zemē, kaut kādā veidā ierausies traktorā, spējis izslēgt preses iekārtu un pašu traktoru, pēc tam aptuveni kilometru skrējis mājās. Bija ap astoņiem vakarā, viņš steidza pabeigt, savākt sienu, izmantot saulaino laiku.

Kaimiņš palīdzēja, labi, ka viņš bija, jo mamma bija aizbraukusi uz otru fermu, citu cilvēku mājās nebija. Kaimiņš strādā militārajā dienestā, viņš zināja, ko darīt,” stāsta brālis Māris.

Saglabā optimismu

Savu 32. dzimšanas dienu Armands sagaidīja slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Esot bijusi arī torte, stāsta Māris. Armandam ir draudzene, kura gaida bērniņu.Armanda rētas dzīstot ļoti labi, un mikroķirurgs teicis, ka pat pārsteidzoši labi. Kreisā roka norauta gandrīz pie paša pleca, labā zemāk – starp elkoni un otru plecu. Labajai rokai ir iespējas uzlikt protēzi, taču, kā tā funkcionēs, brālis vēl nezina.

Māris ar draugiem ziedojuši arī savas asinis. Lai turpinātu ārstēšanu un iegādātos protēzi, vajadzīgi lieli līdzekļi, kādu ģimenei nav. Tā kā Armanda veselība nebija apdrošināta, vienīgās cerības ir uz ziedotājiem. Atkarībā no tā, cik sarežģītu protēzi likt, vienas rokas protēze varot izmaksāt no 10 līdz 130 tūkstošiem latu. Rokai, kas cietusi vairāk, protēze varētu būt vienkāršāka, vairāk ar vizuālu funkciju.

Mikroķirurģijas centra vadītāja p.i. Jānis Krustiņš atzīst, ka gan ASV, gan Eiropā ir centri, kuros izgatavo protēzes, kuras var vadīt ar smadzeņu impulsiem, taču tās prasa ne vien lielus līdzekļus, bet arī ilgstošu sagatavošanu un apmācību.

Pasaules praksē ir arī gadījumi, kad transplantē rokas no cilvēkiem, kam konstatēta smadzeņu nāve. Ir arī vienkāršākas protēzes ar ierobežotām funkcijām. Taču pateikt, kāda ir reālākā iespēja šinī gadījumā, vēl ir pāragri. J. Krustiņš saka – tik smagu traumu gadījumi ir reti, un cerības atmest nevajadzētu, Armands ir optimistiski noskaņots un viņa veselības stāvoklis ir pat apbrīnojami stabils.

 

Saņem palīdzību

Vietējie iedzīvotāji Armandu raksturo kā ļoti strādīgu, centīgu, atsaucīgu un izpalīdzīgu. Viņš nekad nevienam nav atteicis palīdzību. Šoreiz palīdzība tiek sniega viņam. Preses viesošanās brīdī saimniecībā ieradās labas gribas cilvēki, kas saimniecei neko daudz neskaidrojot rokā iespieda aploksni.

Mammai acīs sariesās asaras. “Dzīve ar to neapstājas un ir jādara viss iespējamais, lai labotu notikušo,” teic viņa un atklāj, ka nelaimē cietušais dēls iespēju robežās iecerējis turpināt darbus saimniecība. Iespējams, šis būs laiks, kad dēls Ansis no dzīves īru zemē atgriezīsies dzimtenē, lai darītu brāļa iesākto.

Vietējie iedzīvotāji ziedojumus atstāj speciāli izveidotā ziedojumu kastītēs Jaunannā un Annā.

Palīdzēt Armandam var ziedojot naudu Alūksnes un Apes novada fonda kontā LV29LHZB4300104692001 (Latvijas hipotēku un zemes banka, fonda reģ. Nr.40008090271), ar norādi “Armandam Jaunannā”.

Savukārt piektdien, 29.jūlijā, no pulksten 9.00 līdz 12.00 Alūksnes administratīvās ēkas lielajā zālē tiks organizēta asins nodošanas akcija. Asinis varēs nodot ne tikai Armanda ārstēšanai, bet arī nodot asins bankai.

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri