Centrālā statistikas pārvalde publicējusi apsekojuma „Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” rezultātus par mājsaimniecību spēju segt nepieciešamos ikdienas izdevumus 2010.gadā.
„Apsekojuma dati liecina, ka pagājušā gada laikā mazliet palielinājies to ģimeņu skaits, kam ir grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – šādam apgalvojumam lielākā vai mazākā mērā piekrīt 85% mājsaimniecību, kas ir par 3 procentpuktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn būtiski palielinājusies starpība iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem un izdevumu segšanai nepieciešamo summu – ģimenēm mēnesī vidēji pietrūka 63 latu, kas ir divreiz vairāk nekā 2009.gadā.
Vairāk nekā divas trešdaļas ģimeņu norādījušas, ka to ienākumi ir bijuši mazāki nekā summa, kas nepieciešama visu nepieciešamo izdevumu segšanai. Šie dati paskaidro to, kāpēc pēdējā gada laikā ir būtiski pieauguši iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem, apkuri, gāzi,” informē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Diāna Krampe.
Viņa norāda, ka CSP apsekojuma dati liecina, ka iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi pērn samazinājušies vidēji par 17%. Tas lielā mērā varētu būt saistīts ar ilgstošu bezdarbu, kad darba meklētājiem ir beidzies bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš. Satraucoši ir tas, ka līdz ar iedzīvotāju ienākumu samazināšanos, paralēli ir strauji pieaugušas cenas pirmās nepieciešamības precēm – pārtikai, izdevumiem par mājokli. Tajā pat laikā ikdienas izdevumiem nepieciešamā minimālā summa iedzīvotāju skatījumā samazinājusies par 7%.
„Tas skaidrojams ar to, ka līdz ar ienākumu samazināšanos, iedzīvotāji kļūst arī pieticīgāki savā novērtējumā par ikdienā visvairāk nepieciešamajiem izdevumiem un pielāgo savus patēriņa paradumu,” saka D. Krampe.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķina liecina, ka pie gada vidējās inflācijas prognozes 4,2% apmērā, vidusmēra Latvijas ģimenes izdevumi, ģimenei nemainot savus patēriņa paradumus, šogad varētu pieaugt par aptuveni 8-9 latiem mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Tātad, ja ģimenē ir četri cilvēki, izdevumu pieaugums gadā varētu sasniegt 34 latus.
Ģimenēm nemainot savus patēriņa paradumus, vislielākais pieaugums uz inflācijas rēķina sagaidāms izdevumiem par pārtiku (aptuveni 4-5 lati mēnesī uz katru ģimenes locekli), mājokli (lielākoties paredzamā dabas gāzes un elektroenerģijas tarifu kāpuma ietekmē – aptuveni 2 lati uz katru ģimenes locekli) un transportu (degvielas cenu kāpuma ietekmē – vidēji 2-3 latu pieaugums uz katru ģimenes locekli).
„Tomēr, ņemot vērā lēno nodarbinātības un algu pieaugumu, šogad nav sagaidāms būtisks mājsaimniecību patēriņa kāpums. Tas nozīmē, ka mājsaimniecību rīcībā lielākajā daļā gadījumu nav papildu līdzekļu, ar kuriem segt cenu palielinājumu, tādēļ ģimenes pielāgojas un maina savus patēriņa paradumus. Par to liecina arī tas, ka pēdējo trīs gadu laikā mājsaimniecību izdevumos procentuāli pieaug tēriņi pirmās nepieciešamības precēm – pārtikai, mājoklim. Spiestas tērēt vairāk par pārtiku vai apkuri, ģimenes samazina savus izdevumus par citām precēm un pakalpojumiem (piemēram, apģērbu, atpūtas un kultūras pasākumiem u.tml.),” norāda D. Krampe.
