Valkas novadpētniecības muzejā ir atklāta novada mākslinieku darbu izstādes “Saruna ar sevi”, un tajā piedalās 34 ar bijušo Valkas rajonu saistīti mākslinieki – gan amatieri, gan tādi, kuri ar mākslas taisīšanu pelna dienišķo maizīti. Lai cik tālu no savas pilsētas aizceļojuši daži mākslinieki, tomēr šīs izstādes ar saviem darbiem atceras.
Saruna ar sevi ir intīma lieta. Gleznotājs Pēteris Postažs ir sacījis, ka visa viņa dzīve ir saruna ar sevi. “Viens darbs ir tapis īsā laikā, cits – ilgākā. Kad darbs nevedas un nezinu ko darīt, tad apgriežu gleznu otrādi un to nolieku.
Tā viņa stāv līdz mirklim, kad man ir ko teikt. Māksla ir zinātne, bet visam pāri stāv mūsu jūtas. Tas, kā mēs ar tām strādājam, ir katra personīgā lieta,” šos gleznotāja sacītos vārdus atklāšanā citēja tās kuratore Ligita Drubiņa.
Piedalās septiņi jauni autoriNe visi autori bija ieradušies uz izstādes atklāšanu, taču interesantākais ir tas, ka šis ir viens no visvairāk publikas apmeklētākajiem mākslas dzīves notikumiem. Šā gada izstādē piedalās septiņi jauni autori – Adele Bērziņa, Indra Brūvere, Viesturs Ēķis, Dainis Jansons, Līva Kalniņa, Olita Kalniņa un Aivars Viļumsons. Šogad Latvijas Mākslas dienu aktivitātes lielākoties notiks maijā, taču arī šī izstāde ir iekļauta Mākslas dienu programmā, jo tās slēgšanas datums ir 5. maijs.
“Es ļoti lepojos ar jums, jo no šī darbu kopuma jūtams liels enerģētisks baudījums. Neļausim mākslai mūsu novadā panīkt,” aicina ekspozīcijas iekārtotāja Maruta Stabulniece.
Stipri, radoši un varoši“Ziemeļlatvijai” Maruta sacīja, ka, aprunājoties ar citiem māksliniekiem, secinājuši, šī ir otrā spēcīgākā izstāde kopš to rīkošanas sākuma. Viņa priecājas par jaunām sejām un jauniem autoru vārdiem, par lielo rokrakstu dažādību. Tāpēc ikviens apmeklētājs te atradīs “savu” darbu.
Attiecībā par enerģētiku Marutai piekrīt arī izstādes apmeklētāja Unda Ozoliņa. “Šīs izstādes ir tik enerģētiski uzlādējošas, ka uz tām ierodas aizvien vairāk cilvēku. Arī mākslinieku skaits, kuriem ir vēlme piedalīties, kļūst aizvien lielāks.
Šie darbi parāda, ka mēs esam stipri, radoši un varoši,” pārliecināta U. Ozoliņa. Viņa šo ekspozīciju uztver kā turpinājumu iepriekšējai. Tieši pērn novada mākslinieku izstādei bijusi izteikti gaiša aura, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mākslinieki tajā vēlas piedalīties. Viņai kā skatītājai ir interesanti vērot, kā mainās autori.
Šogad – krīzes galdsKārķēnietis Aleksandrs Luhaers paškritiski atzīst, ka viņa mākslinieciskā varēšana atpaliek no vēlamās, taču Aleksandrs šai nodarbei labprāt velta savu brīvo laiku. Savukārt Olita Kalniņa, kura pirmoreiz uzdrošinājās iesniegt savu veikumu izstādei, teic, ka viņa ir atgriezusies uz kādreiz staigātās taciņas.
“Patiesībā jau sen grasījos to izdarīt, taču īstu emocionālu grūdienu saņēmu šogad. Uz iestaigātās taciņas vienmēr ir vieglāk atgriezties. Es 10 gadus esmu nostrādājusi apvienības “Daiļrade” Cēsu iecirknī, kur arī agrāk gatavoju dažādas grāmatas ādas vākos. Man šis darbs patīk. Kad beidzu, tad to mīļi varu paijāt un izbaudīt materiāla tīkamo siltumu,” atzīst Olita. Viņa ir apņēmības pilna atsākto nepamest.
Pagājušajā gadā lielu interesi izraisīja māksliniecisko mēbeļu meistara Ata Dālberga darinātais galds. Arī šogad Atis daudzus pārsteidza ar jaunu mēbeli – krīzes galdu. Jautāts, vai tas tapis materiāla trūkuma dēļ, autors atbild, ka tā nu gluži nav. Viņa galdā daudzie caurumi esot valsts sataisītie gandrīz visās jomās. Mākslinieks smej, ka viss vienkārši un skaidri, taču piebilst, ka caurumi kādam ir arī jaunas iespējas.
