Daudzi vīrieši, kas cieš no urinācijas traucējumiem vai urīna nesaturēšanas, nespēj identificēt tās cēloni vai uzskata, ka tā ir pašsaprotama novecošanas sastāvdaļa. Pacienti arī atzīst, ka pie speciālista vēršas vien tad, kad problēma ievērojami sāk traucēt ikdienas aktivitātēs, ietekmē darbaspējas un dzīves kvalitāti. Apstiprinās uzskats, ka rūpēs par vīrieša veselību liela loma ir viņa dzīvesbiedrei.
Pētījums tika veikts tiešo interviju, telefona interviju un datorizēto telefoninterviju veidā ārstniecības iestādēs Latvijā 2010. gada novembrī un decembrī ar mērķi noskaidrot, cik lielā mērā urinācijas traucējumi un prostatas slimības ietekmē vīriešu dzīves kvalitāti, un kāda ir ārsta loma šajā jautājumā.
Tā ietvaros tika aptaujāti 100 respondenti, vīrieši vecumā no 40 līdz 85 gadiem, kas saskārušies ar prostatas slimībām. Līdzvērtīgi tika pārstāvētas trīs vecuma grupas – 33% aptaujāto bija vecumā no 40 līdz 60 gadiem, 37% – 61 – 70 gadus veci, bet 30% – 71 līdz 85 gadus veci.
„Urinācijas traucējumi un urīna nesaturēšana nav novecošanas pazīme, bet gan viena no izplatītākajām veselības problēmām vīriešiem pēc 50 gadu vecuma,” skaidro Doc. Vilnis Lietuvietis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uroloģijas klīnikas vadītājs.
Viņš norāda, ka tie var liecināt gan par prostatas palielināšanos, kas skar vidēji 50% vīriešu vecumā pēc 50 gadiem, gan par tādām nopietnām slimībām, kā, piemēram, prostatas vēzis.
„Vairums vīriešu salīdzinoši ilgi sadzīvo ar slimības pirmajiem simptomiem un pie ārsta vēršas novēloti. Tā kā urologs Latvijā nav pirmās pieejamības ārsts un liela daļa pacientu sākotnēji dodas pie ģimenes ārsta, tāpēc tieši šo speciālistu loma vispārējās situācijas uzlabošanā ir ļoti būtiska,” saka V. Lietuvietis.
Baltic Communication Partners pārstāve Antra Savleviča informē, ka respondenti kā urinācijas traucējumu iemeslus min dažādus faktorus – prostatas hiperplāziju jeb palielināšanos (31%), pēcoperācijas periodu (12%), prostatas vēzi (9%), insultu (4%), nelaimes gadījuma, traumas sekas (4%), infekcijas slimības sekas (5%), diabētu (6%), novecošanu (21%). Daudzi vīrieši savu slimības cēloni nemaz nezina, nespēj identificēt – tādu bija 24% aptaujāto.
„Urīna nesaturēšana bieži ir kādas hroniskas slimības, piemēram, diabēta vai multiplās sklerozes, blakusparādība. Tā skar arī onkoloģijas slimību pacientus, cilvēkus ar mugurkaula traumām, tos, kas pārcietuši smadzeņu infarktu vai insultu. Gadījumos, kad šo cilvēku veselības stāvoklis ļauj atgriezties sociālajā apritē un darba tirgū, tāda šķietami neliela problēma kā urīna nesaturēšana kļūst par galveno iemeslu, kāpēc cilvēks spiests dzīvot izolētībā. Tāpēc būtiski šiem pacientiem saglabāt dzīves kvalitāti un nodrošināt pienācīgu aprūpi,” uzskata Vaira Dreimane, biedrības Inko centrs pacientu konsultante.
Arī paši pacienti atzīst, ka apakšējo urīnceļu simptomi ietekmē viņu ikdienas dzīvi lielākā mērā, nekā viņi to bija iedomājušies. To apliecināja 38% aptaujāto, vairums vecumā virs 60 gadiem, kam bijusi prostatas operācija un kuri nelieto zāles prostatas ārstēšanai. 14% vīriešu uzskata, ka AUCS ietekme uz viņu ikdienas gaitām ir mazāka, nekā viņi gaidījuši. Visvairāk urīnpūšļa disfunkcija ietekmē vīriešu nakts miegu (54%) un sociālās aktivitātes (35%).
„Pētījums apliecina arī to, ka vīrieši ne vienmēr vēršas pēc palīdzības pie speciālista un bieži nav informēti par iespējām uzlabot savu veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Dati liecina, ka saslimšanas gadījumā pie ārsta nav vērsušies 22% aptaujāto. Pozitīva tendence ir tā, ka vairums vīriešu – atlikušie 78%, pie ārsta tomēr vērsušies. No tiem vairums dodas pie urologa (83%), liela daļa dodas pie sava ģimenes ārsta – 72%. Pacienti izvēlas arī inkontinences speciālista konsultācijas – 12%, medmāsas palīdzību – 4%, 12% aptaujāto vērsušies pie kāda cita speciālista,” norāda A. Savleviča.
Viņa atzīmē, ka 63% aptaujāto vīriešu izjuta pastāvīgu diskomfortu urīnpūšļa veselības ziņā aptuveni gadu, pirms nolēma doties pie ārsta. 20% vērsās pie ārsta agrāk nekā trīs mēnešus pēc pirmo simptomu parādīšanās. 11% risināja savu problēmu patstāvīgi vairāk nekā gadu.
Par iemeslu, kāpēc vīrieši vērsās pie speciālista pēc palīdzības, 51% aptaujāto vīriešu teica, ka slimības simptomi ietekmēja dzīves kvalitāti un 43% uzskatīja, ka šādi simptomi varētu liecināt par nopietnām veselības problēmām. Attiecībā uz higiēnas līdzekļu lietojumu – gados vecāki vīrieši urīna nesaturēšanas radīto diskomfortu cenšas mazināt ar dažādām metodēm – papildu apakšveļu, dvieļiem. Gados jaunāki vīrieši, savukārt, pārsvarā izmanto vīriešu urīna nesaturēšanas higiēnas līdzekļus.
A. Savleviča stāsta, ka visus vīriešus, kurus skārusi urīna nesaturēšana vieno tas, ka šī problēma mazina viņu pašvērtējumu, sociālo aktivitāti un pārliecību par sevi. Gados jaunākiem vīriešiem būtiski faktori ir spēja saglabāt seksuālo dzīvi, turpināt darbu un attīstīt karjeru. Lielākais atbalsts problēmas pārvarēšanā 50% aptaujāto vīriešu ir dzīvesbiedre.
