„No Latvijas sociālajā tīklā Facebook.com reģistrējušies 226 380, Twitter – ap 30 000, Foursquare – apmēram 1 000 un Draugiem.lv ir 2 632 593 lietotāju. Šajos sociālajos tīklos lietotājs atstāj savu personīgo informāciju – ne tikai savu vārdu un uzvārdu, bet arī atklāj savu privāto dzīvi un tās notikumus,” norāda Dace Avena drošības kompānijas GRIFS AGkomunikācijas konsultante.
Drošības kompānija GRIFS AG atgādina, ka svētku laikā ir ārkārtīgi svarīgi būt piesardzīgiem, atklājot savus brīvdienu plānus un veicot pirkumus internetā.
„Ejot pa ielu, mēs katram pretimnācējam nestāstām, ka Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīsim Kanāriju salās, laukos pie vecvecākiem vai kur citur. Tāpat mēs noteikti nedosim savu personas kodu un bankas pieejas paroles pirmajam, kas to pajautās. Tad kāpēc mēs sociālajos tīklos atklājam šāda veida informāciju?” jautā GRIFS AG vadītājs Ainars Bundulis.
Lai svētki būtu patīkami, GRIFS AG pārstāvji iesaka apsvērt vairākas lietas, kas nodrošinās gan mājokļa, gan personīgo finanšu drošību:
Izvēlies, ar ko „draudzēties”Kad Draugiem.lv, Facebook vai kādā citā sociālo tīklu portālā apstiprini ar kādu draudzību, pārliecinies, vai Tu šo cilvēku tiešām pazīsti. Ja nepazīsti un šīs personas profila informācija Tev šķiet aizdomīga, labāk draudzību noraidi. Tādējādi pasargāsi sevi no personām, kurām var būt ļauni nolūki attiecībā uz Tavu īpašumu vai naudu.
Uzmanies ar „iečekošanās” paziņojumiemPieaug to interneta servisu skaits, kas piedāvā norādīt personas ģeogrāfisko atrašanās vietu reālajā laikā. To piedāvā gan Facebook, gan Twitter, gan īpaši tam radīti servisi kā, piemēram, Foursquare. Ja Tu atklāj savu atrašanās vietu, pārliecinies, ka to uzzina tikai pazīstami cilvēki. Atceries, ka atklājot pašreizējo atrašanās vietu, Tu informē, ka neesi mājās vai birojā!
Pirms publicēšanas, pārdomā divreiz ierakstus profilāSavā sociālā tīkla profilā neraksti, ka ilgstoši pametīsi mājokli, pirms neesi pārliecinājies, ka šajā laikā būs kāds, kurš Tavu dzīvesvietu pieskatīs.
Iepērcies uzmanīgiIepērkoties internetā pastāv drauds, ka tiek nozagti personas dati, piemēram, personas kods, kredītkaršu un internetbankas pieejas kodi. Vienmēr pārbaudi, ka adrese lapai, kurā Tu ievadi šāda veida informāciju, sākas ar drošo https://, nevis ar parasto http://. Ja Tev lūdz ievadīt datus nedrošā lapā, nosūti savas šaubas uzņēmumam, kurš Tev to it kā pieprasa. Tādējādi pasargāsi ne tikai sevi, bet arī citus no krāpniekiem.
Uzmanies no pārāk labām ziņāmInternets paver plašas iespējas viltvāržiem. Netici, ka esi laimējis loterijā, ja Tu tādā neesi piedalījies. Neatbildi uz e-pastiem, kur kāds aizjūras „princis” raksta, ka ir saņēmis mantojumu, bet, lai to dabūtu, viņam nepieciešams naudu izlaist caur kādu Eiropas pilsoņa kontu. Šo vēstuļu vienīgais mērķis ir saņemt Tavus personas datus, lai izkrāptu naudu.
