Ceturtdien, 11.novembrī Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Starptautisko Darba inspekciju asociāciju un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru organizē konferenci „Darba drošības uzturēšana krīzes laikā”. Tajā SIA Inspecta Prevention vadītāja Linda Matisāne prezentēs pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā” sadaļu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz darba aizsardzību.
Veiktais pētījums darba aizsardzībā pierāda, ka uzņēmējiem, kas saviem darbiniekiem maksā algu aploksnē, rodas apjomīgas netiešās papildus izmaksas, kas atstāj ietekmi ne tikai uz uzņēmuma iekšējo mikroklimatu, darba aizsardzības situāciju, bet arī uz uzņēmuma reputāciju un tautsaimniecību kopumā.
Krītas darba kvalitāte
Pētījums parāda atalgojuma sistēmas ietekmi uz darba kvalitāti – uzņēmumos, kuros alga tiek katru mēnesi maksāta aploksnēs gandrīz 2 reizes biežāk samazinās darba intensitāte un temps (59%, pret 36% vidēji Latvijā), kā arī daudz biežāk ir samazinājies darba apjoms (67 % pret 40%). Zīmīgi, ka „aplokšņu” uzņēmumos nodarbinātie mazāk laika velta saviem tiešajiem darba pienākumiem.
Pieaug nelaimes gadījumu skaits
Arī nelaimes gadījumi darbā pēdējo trīs gadu laikā biežāk notikuši uzņēmumos, kuros alga tiek maksāta aploksnē (24% pret 8% vidēji Latvijā). Papildus tam jāatzīmē, ka 43% nodarbināto no uzņēmumiem ar algām aploksnē minējuši, ka par nelaimes gadījumiem neziņoja Valsts darba inspekcijai, kas ir daudz biežāk nekā vidēji Latvijā (29%).
Biežāk slimi iet uz darbu
Secīgi pētījums parāda, ka slimību gadījumos ir atšķirīga darbinieka rīcība: uzņēmumos, kur vienmēr vai daļēji tiek maksātas algas aploksnē, nodarbinātie vairāk kā divreiz biežāk nāk uz darbu slimi (23% pret 9%), toties oficiālu slimības lapu noformē trīsreiz retāk kā uzņēmumos, kas katru mēnesi maksā oficiālu algu.
Analizējot iemeslu, kāpēc cilvēki slimi gājuši uz darbu, būtiski atšķiras cēloņu struktūra. Tā piemēram, uzņēmumos, kuros alga netiek maksāta aploksnē, biežākais minētais iemesls ir „nebija, kas strādā, aizvieto” (41%), bet uzņēmumos, kuros alga tiek maksāta aploksnēs – „algas, atalgojuma dēļ, finansiāli neizdevīgi, nemaksā prēmijas” (katru mēnesi – 57%, dažreiz – 55%).
Mainās iekšējais mikroklimats
Šajos uzņēmumos daudz biežāk ir novērojamas nesaskaņas starp vadītājiem un darbiniekiem (70,1% uzņēmumos, kuros alga tiek katru mēnesi maksāta aploksnēs, pret 50,0%), kā arī biežāk veidojas savstarpējie konflikti un konflikti darbinieku grupu starpā. Jāpiezīmē, ja šādos uzņēmumos izteikti biežāk rodas konflikti ar klientiem (par 14% vairāk), tiešā veidā ietekmējot uzņēmuma reputāciju.
Pētījums veikts Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” (Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/002) ietvaros pēc Latvijas darba devēju konfederācijas pasūtījuma.
Sīkāka informācija: konferencē Darba drošības uzturēšana krīzes laikā. Programmu lūdzam skatīt pielikumā.
