“Ziemeļlatvija” vairākkārt rakstījusi par dolomītu atradnēm “Dzeņi”, kurās SIA “Rumbulas autodaļas” iegūst derīgos izrakteņus. Grundzāles pagasta pārvalde un iedzīvotāji satraucās, ka atradnēs notiekošais atstāj negatīvu ietekmi uz līdzās esošo upi Palsa. Šomēnes saņemts ekspertīzes atzinums.
Dolomītu atradnes Grundzāles pagastā atrodas starp Dzeņiem un Vizlu, netālu no upes. Karjerā jau vairākus gadus derīgos izrakteņus iegūst, izmantojot spridzināšanas metodi. Jūnijā “Ziemeļlatvija” uzzināja, ka dolomīta atradnēs ūdeņi no nosēddīķiem tiek novadīti upē. Šajā laikā upes tuvumā dzīvojošie ievērojuši, ka vēži lien krastā.
“Ziemeļlatvijas” 19. jūnija publikācijā “Rumbulas autodaļas” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Šlēgelmilhs atzina, ka ir pārrakti divi nosēddīķi un vairs netiks pieļautas iepriekšējās kļūdas. Uzzinājām, ka V. Šlēgelmilhs par personīgajiem līdzekļiem pasūtījis veikt ekspertīzi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “Bior”, lai noskaidrotu, kāda īsti ir dolomītu atradņu ūdeņu no nosēddīķiem novadīšanas ietekme uz upi. Ūdeņi Palsā tika novadīti pērn augustā un šogad no 20. maijā līdz 18. jūnijam. Šajā laika periodā Palsā bija novērojams duļķains dzelteni pelēks ūdens.
5. augustā SIA “Rumbulas autodaļas” saņēma zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu par dolomīta atradnes “Dzeņi” ūdeņu no nosēddīķiem novadīšanas ietekmi uz Grundzāles pagastam cauri tekošo upi. Slēdzienā minēts, ka ūdeņu novadīšana upē nav atstājusi būtisku ilgstošu ietekmi uz Palsas zivju, platspīļu vēžu un strauta nēģu faunu.
“Lai arī kontrolzveja tika veikta vairākas nedēļas pēc notekūdeņu novadīšanas pārtraukuma, kontrolzvejas rezultāti ļauj secināt, ka arī iespējamā īslaicīgā ietekme uz Palsas zivju faunu kopumā vērtējama kā nenozīmīga,” minēts “Bior” slēdzienā.
Kontrolzvejā konstatētas tās pašas zivju sugas (izņemot deviņadatu stagaru), kas iepriekš veiktajās zivju uzskaitēs Palsas baseinā. Apsekotajā upes daļā plaši sastopamas ekoloģiski jūtīgas sugas (nēģi, lašveidīgās zivis un platspīļu vēži), kas būtiskas ietekmes rezultātā būtu izzuduši vai kļuvuši salīdzinoši retāk sastopami. Savukārt V. Šlēgelmilhs ievērojis, ka strauta foreles tieši izmanto iespēju peldēt aukstajā ūdenī atradņu teritorijā.
V. Šlēgelmilhs komentē: “Zināju, ka darbība atradnēs neatstāj būtisku ietekmi uz upi, taču man par to vajadzēja pārliecināties un iegūt oficiāli atzinumu, lai arī sabiedrībai rastos izpratne. Atvainojos par sagādātajām neērtībām tiem cilvēkiem, kuriem saduļķoto upes ūdeni bija jāizmanto pirtīs.”
