Šobrīd Smiltenē intensīvi norisinās Raiņa ielas un tās pieslēgumu ielu kompleksās rekonstrukcijas darbi, kurus veic Smiltenes firma “8CBR”. Šie darbi sagādāja nepatīkamus brīžus kādai “Ziemeļlatvijas” lasītājai.
Smilteniete Aina Grima redakcijā ieradās ar asarām acīs, nosmērētām drēbēm un sāpošu roku. “Devos no mājas Raiņa ielā uz poliklīniku. Bezkaunīgo strādnieku dēļ, kuri strādāja Raiņa un Parka ielas krustojumā, iekritu bedrē.
Tur strādāja ekskavatorists un vēl viens jauns vīrietis. Es viņiem teicu, ka man ir bail iet garām tehnikai. Palūdzu padot man roku, lai drošāk būtu šķērsot vietu. Bet tā vieta tehniku pagrieza pret mani, satrūkos un iekritu bedrē. Drēbes netīras, sasitu nesen operēto roku.
Vai tad tā drīkst strādāt uz ielas?” satraukti vaicā A. Grima. Pēc sievietes teiktā, tas vēl neesot viss. “Kad strādnieki redzēja kritienu, viņi par mani paņirgājās. Viens no ekskavatora kabīnes, otrs ceļa malā. Saprotu, ka viņiem jāstrādā, bet nevajadzēja smieties. Būtu vismaz atvainojušies,” saka sieviete.
Noliedz apsmiešanu“Ziemeļlatvija” devās uz notikuma vietu, lai noskaidrotu incidenta apstākļos. Kad informējām strādniekus par saņemto sūdzību, viņi apgalvoja, ka tās esot muļķības. “Lai nestāsta tādas pasakas. Visi cilvēciņi vienmēr iet smuki garām, tikai šī sieviete uzvedās bravūrīgi.
Skaidrā latviešu valodā pateicām, lai iet pa ceļa otru pusi, bet viņa mūs nepaklausīja. Tāpēc tā notika. Iepriekš nekādas problēmas nav bijušas, citi pat paldies pasaka par to, ka viņus palaižam garām. Pēc būtības tas ir negodīgi pret mums. Ne jau mēs te paši uz savu galvu kaut ko darām,” skaidro “8CBR” strādnieks, kurš savu vārdu atteicās izpaust.
Viņš ar saviem kolēģiem noliedz to, ka būtu A. Grimu apsmējuši. Vien norādīja, ka, iespējams, tie bija strādnieki, kuri ielu remontē nedaudz tuvāk pilsētas centram.
Stāsts ir senāks?Lai noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par darba drošību remontdarbu laikā, sazinājāmies ar “8CBR” projektu vadītāju Mintautu Lukaševicu. “Interesanta ir šīs sievietes nepatika pret mums. Viss sākās jau senāk, kad viņa lūdza nocirst koku savas mājas dārzā.
Tas projektā nebija paredzēts, tāpēc atteicāmies to darīt. Uzzināju, ka sieviete sākusi lamāt mūsu darbiniekus un izaicināt. Tā tas turpinās. Ja cilvēks neklausa darbinieku norādījumus, tad pats ir vainīgs. Vienmēr, kad būvdarbu vietai tuvojas kāds gājējs, strādnieki aptur tehniku un palaiž garām. Esmu pārliecināts, ka darbu veicēji ir pieklājīgi,” komentē M. Lukaševics.
“Jā, saruna par kokiem bija, taču tā bija miermīlīga un nekādi nav saistīta ar pārdzīvoto otrdien,” iebilst A. Grima.
Vaicājām Smiltenes iedzīvotājam Aleksandram, kuru sastapām Raiņa ielā. Viņam garām strādniekiem sanāk staigāt gandrīz katru dienu. Vīrieša secinājums nav viennozīmīgs. “Ne vienmēr ir iespējams brīvi pārvietoties.
Daži strādnieki laipni palaiž garām, bet ir arī tādi, kuri izliekas mani neredzam. Manuprāt, šādās situācijās jābūt saprotošām abām pusēm. Mums, iedzīvotājiem, jāsaprot, ka viss tiek remontēts pilsētas labā, un jāpacieš neērtības. Bet nav pieļaujama arī strādnieku visatļautība,” spriež Aleksandrs.
