Ikviens muzejs cenšas iegūt jaunus apmeklētājus, un Muzeju nakts ir īstā reize, lai cilvēkiem par to radītu papildu interesi.
“Šķita, ka šis varētu būt interesants pasākums, tāpēc nolēmām ierasties. Kaut kad taču jāsāk apgūt Valkas vēsture,” smaida daktere Dace Zēberga un viņas vīrs sporta treneris Kārlis Raudiņš. Arī valcēnietis Gunārs Grasis pauda atzinību par šo pasākumu.
Lietus maina plānusOrganizatori visi kā viens sacīja, ka iznākums bija citāds nekā iecerēts. Viņi cerēja, ka lietus nebūs, taču gan milzīgais koklētāju pulks, gan nelielais Ziemeļlatvijas kameransamblis lietus dēļ muzicēja telpās. Bija paredzēts, ka viņi uzstāsies rekonstruētā muzeja pagalma centrā.
“Kopumā atsauksmes bija labas un interese par šo pasākumu liela. Vēl īsi pirms vieniem naktī no Rīgas un Strenčiem braucoši cilvēki, īpaši jaunieši, apstājās pie muzeja, lai apskatītu mākslas skolas audzēkņu un pedagogu darinātos lukturus un pļavu ar degošajām lāpām,” stāsta muzeja speciāliste Ligita Drubiņa. Viņa priecājas par to, ka šoreiz uz pasākumu ieradās neierasti daudz igauņu.
Valgā pasākumi muzejā sākās stundu ātrāk, tāpēc igauņi, uzzinājuši, ko nozīmē Muzeju nakts, devās arī uz Valkas muzeju. Ieradās pat pajūgs ar igauņu bērniem. Pavisam ekselenti un rosinoši izskatījās pļava pie muzeja etnogrāfiskās ekspozīcijas ēkas. Tā bija rūpīgi appļauta, atstājot ģeometriskus lauku ziedu laukumus.
Iegūst jaunu kokliLielu interesi izraisīja Alda Liepiņa stāstījums par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta attīstību. Savukārt vides speciālists Viesturs Lārmanis visnotaļ aizrautīgi stāstīja par augu sugu daudzveidību Vidzemē.Protams, visvērienīgākais bija kokļu un kanneļu saiets. Patiešām aizraujoši ir dzirdēt skanam 50 kokles, ko skandē koklētāji no deviņiem Vidzemes kolektīviem.
Šī pasākuma organizatorisko pusi veica “Mices” metodiķe Līga Veinberga, bet muzikālo – Lolita Medne. Viņa pirmo reizi atskaņoja arī jauniegūto basa kokli. “Tā vēl nav iespēlēta, taču drīz to dzirdēsim visā krāšņumā. Saprotams, ka par novada budžeta līdzekļiem to nevarēja pasūtīt, taču saistībā ar Norvēģijas projektu mums tas izdevās,” stāsta L. Veinberga.
Viņa ir pārliecināta, ka lielie kokļu kolektīvi kļūs aizvien populārāki. Pirmo reizi kaut kas līdzīgs bija Valkas ģimnāzijā pirms pāris gadiem. Tad arī L. Veinbergai radās ideja par kokļu koncertu Muzeju naktī.Diemžēl neizdevās dzirdēt kokļu un kanneļu kopskanējumu, jo abiem instrumentiem ir atšķirīgi skaņošanas veidi. Latvijā mūzikas skolās apgūst tikai koncerta kokles spēli, bet Igaunijā – arī etnogrāfisko kanneli.
