Ekonomikas ministrija izstrādājusi Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojektu, lai nodrošinātu taisnīgu un saprātīgu ārpustiesas parāda piedziņu attiecībās ar parādnieku – fizisku personu. Likumprojekts šī gada 1.aprīlī tika izskatīts valsts sekretāru sanāksmē un nodots starpinstitūciju saskaņošanai.
Šobrīd Latvijā nav spēkā normatīvie akti, kas regulētu ārpustiesas parāda piedziņas procesu. Kļūstot šim jautājumam arvien aktuālākam, 2009.gada septembrī Ekonomikas ministrijā tika uzsākts darbs pie tiesiskā regulējuma izstrādes ārpustiesas parāda piedziņas jomā.
Saskaņā ar parāda piedziņas darbības jomas pārstāvju sniegto informāciju likumprojekta izstrādes darba grupas ietvaros, šobrīd Latvijā ārpustiesas parāda piedziņu kā pamatdarbības veidu ir norādījuši 67 tirgus dalībnieki.
Lai nodrošinātu taisnīgu praksi ārpustiesas parāda piedziņas procesā, likumprojektā ir paredzēts:
1. noteikt kārtību, kādā kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam organizējama komunikācija ārpustiesas parāda piedziņā:
* noteikt prasības sniedzamajai informācijai parādniekam par parāda esamību (prasība sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par parādu un tā esamību; noteikta parādniekam sniedzamā informācija par parādu un tā esamību, uzsākot ārpustiesas parāda piedziņu);
* noteikt parādniekam pienākumu sadarboties ar kreditoru un parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēju un labprātīgi veikt parāda atmaksu, kā arī kārtību, kādā šīs sadarbība organizējama (prasība parādniekam sniegt pamatojumu maksājuma saistību nepildīšanai un piedāvāt savu risinājumu maksājuma saistību nokārtošanai u.tml.);
* noteikt kārtību, kādā parādnieks var celt iebildumus parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam par parāda esamību, tā apmēru un apmaksas termiņu (prasība rakstveidā atbildēt uz parādnieka celtajiem pamatotajiem iebildumiem un pēc parādnieka pieprasījuma izsniegt parādniekam dokumentu kopijas, kas pamato parādu un tā apmēru u.tml.);
* noteikt prasības kreditora un parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja īstenojamai komunikācijai ar trešajām personām, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par parādnieku (aizliegums nodot trešajām personām informāciju par parādnieku bez tā piekrišanas; atļauja saskarsmē ar trešajām personām parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam atklāt vienīgi likumā noteikto informāciju par sevi);
* noteikt prasības īstenojamai komunikācijas kultūrai saskarsmē ar parādnieku (aizliegums īstenot agresīvas komunikācijas formas, izteikt draudus, sazināties ar parādnieku personas cieņu un godu aizskarošā formā, apmeklēt parādnieku darba vietā vai dzīves vietā bez iepriekšējas piekrišanas u.tml.);
* noteikt saskarsmē ar parādnieku izmantojamos komunikācijas līdzekļus (prasība izmantot ar parādnieku noslēgtā līgumā paredzēto kontaktinformāciju, kā arī tādu kontaktinformāciju, kas ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku u.tml.);
* noteikt pieļaujamo komunikācijas laiku un biežumu ar parādnieku (aizliegums uzrunāt parādnieku svētdienās un svētku dienās, laika posmā no pulksten 21.00 līdz 8.00 u.tml.).
2. risināt parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšana jautājumu:
* noteikt parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam no parādnieka maksimāli pieļaujamo pieprasāmo parāda piedziņas izdevumu apmēru (kopā ne vairāk kā 12 Ls par ārpustiesas parāda piedziņā veiktajām darbībām);
* noteikt parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam neatlīdzināmos izdevumus (par komunikāciju, kas veikta 14 dienu laikā pēc sākotnējās aicinājuma vēstules nosūtīšanas, uzsākot ārpustiesas parāda piedziņu; par rakstisku atgādinājumu parādniekam par parāda esamību, kas veikts biežāk kā vienu reizi 14 dienās vai vairāk kā 3 reizes ārpustiesas piedziņas procesā u.tml.);
3. risināt fizisko personu datu izmantošanas jautājumu ārpustiesas parāda piedziņā:
* noteikt prasības parādnieku kredītvēstures datu bāzes izveidošanai un uzturēšanai (noteikta kredītvēstures datu bāzē iekļaujamā informācija, paredzētas tiesības veikt personas kredītspējas novērtējumu, noteikti nosacījumi parādnieka iekļaušanai kredītvēstures datu bāzē u.tml.);
* noteikt valsts informācijas sistēmā saņemamo informāciju par parādnieku (tiesības parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam un kreditoram, kas ir saņēmis atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, saņemt no Iedzīvotāju reģistra informāciju par parādnieka deklarēto dzīves vietu, apstiprinājumu par parādnieka nāvi un atzīmi par parādnieka izceļošanu no LR uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī);
4. noteikt prasību parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam saņemt speciālo atļauju (licenci) parāda piedziņas pakalpojuma sniegšanai.
Lai ieviestu parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja licencēšanas sistēmu, līdz ar likumprojektu sagatavoti arī grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, paredzot valsts nodevu par atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam parāda piedziņas veikšanai.
Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts un grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, ārpustiesas parāda piedziņas darbības jomu pārstāvošiem komersantiem (SIA Creditreform Latvijā, Lindorf Oy Latvijas filiāles, SIA Intrum Justitia un SIA Baltrisk eksperti), kā arī Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, PTAC un Datu valsts inspekciju.
Detalizēti ar abiem likumprojektiem var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā internetā:
Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40171896,
grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40171897.
