Gan laikrakstos, gan televīzijā to vien dzirdam, ka Latvija ir maza, maza.
Tad nu, izmantojot priekšrocību, ka man jau ilgtermiņā ir septiņas brīvdienas nedēļā, pēc Pasaules ģeogrāfijas lielā atlanta (no 1999. g.) rūpīgas izpētes atradu datus, kas parāda, ka no vairāk kā 200 pasaules valstīm viena trešā daļa platībā pēc kvadrātkilometriem ir apmēram vienādas ar Latviju, bet daudzas ir vēl mazākas.
Tad, lūk, tepat mūsu tuvējo Dāniju neviens nesauc par mazu valstiņu, kaut gan tā ir par trešo daļu mazāka par Latviju, bet tur dzīvo pieci miljoni cilvēku.
Otrs salīdzinājums – Holande un Beļģija abas kopā tikai nedaudz pārsniedz Latvijas teritoriju, bet tur, lūk, dzīvo vēl ērti un rūmīgi 25 miljoni cilvēku. Kolosāli!
Tālāk. Ir tāda maza valstiņa pie Indijas – Šrilanka (agrāk Ceilona). Šī valsts ir gandrīz vienāda ar Latviju, bet tur dzīvo un strādā 20 miljoni cilvēku.
Āfrikas kontinentā, atskaitot varbūt Dienvidāfrikas zeltraču republiku un Ēģiptes maizes klēti, gandrīz visas citas tur tiek uzskatītas par trešās pasaules valstīm, kur cilvēki nesaņem ne desmito daļu no mūsu iztikas minimuma, bet visi tāpat izdzīvo.
Turpat Āfrikā ap ekvatoru ir divas mazas valstiņas – Ruanda un Burundi, kuru kopējā platība ir mazāka par Latviju (55000 km2), bet tur draudzīgi sadzīvo 13 miljoni, kuriem tādi jēdzieni kā pensijas un bezdarbs esot pilnīgi sveši.
Vēl ir tāda maza salu valstiņa kā Puertoriko un īpaši Jamaika, kura ir vairāk kā sešas reizes mazāka par Latviju, apmēram puse no mūsu Vidzemes, bet tur dzīvo gandrīz tikpat cilvēku kā Latvijā. Jābrīnās, kā tik mazā platībā var tik daudz cilvēku saspiesties.
Turpretī vēl netālu atrodas zemestrīču daudzcietusī Haiti valstiņa, kura ir vairāk kā uz pusi mazāka par Latviju, bet tur pirms zemestrīces, paši nezina, septiņi vai astoņi miljoni cilvēku normāli izdzīvojuši.
Es varētu vēl turpināt šos salīdzinājumus, bet ar tiem jau pietiek, lai redzētu, ka Latvija jau nav tik maza, kā daudzi domā. Mūsu nelaime ir ārkārtīgi mazais cilvēku skaits, jo, atskaitot Rīgu un citas lielākās pilsētas, mūsu plašie lauki pēc kolhozu sabrukuma vietām ir palikuši kā tuksneši un aizaug ar lētiem krūmiem un nezālēm.
Pēc šiem salīdzinājumiem redzam, ka lielo un mazo valstu skaitu nenosaka to teritorija un kvadrātkilometri, bet galvenokārt iedzīvotāju skaits uz šīs platības.
Vēl tomēr jāpiemin varenā Vācija ar saviem 80 miljoniem iedzīvotāju, kuri dzīvo daudz mazākā teritorijā kā Zviedrija ar desmit reižu mazāku cilvēku skaitu.
Manā aktīvā dzīves laika posmā no 1930. gada līdz šodienai mūsu planētas iedzīvotāju skaits ir vairāk kā trīskāršojies, tāpat trīskāršojies ir arī Ķīnas un Indijas cilvēku skaits. Tātad visā pasaulē strauji pieaug cilvēku skaits, atskaitot Latviju, kur tāpat manā dzīves laikā īsteno latviešu skaits ir samazinājies no 1,9 uz 1,3 miljoniem. Tas ir ļoti bēdīgi.
Citēšu dažas cienījamā profesora Taivāna kunga pārdomas, kas publicētas 22.12.09. “Lauku Avīzē”. Viņš izsakās, ka pazaudējis visas ilūzijas par mūsu labāku nākotni, jo pavisam drīz, jau pēc piecdesmit gadiem, saistībā ar latviešu strauju izmiršanu pa Latvijas ceļiem staigās un laukus apstrādās turki vai ķīnieši un mūsu valdībā sēdēs musulmaņi – trešā vai ceturtā daļa.
Tomēr latvieši te vēl būšot samērā lielā skaitā.
