Šodien no darba tiek atbrīvoti 27 “Valmieras maiznieka” darbinieki, aģentūru LETA informēja NVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Iveta Kancēna.
Par to Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiāli informējis “Valmieras maiznieka” valdes loceklis Kalvis Saliņš.
Darba tiesiskās attiecības ar “Valmieras maiznieku” šī gada 1.oktobrī bija 97 darbiniekiem. Savukārt reāli bez darba paliks 27 darbinieki, jo no šā gada 11.augusta maizes izstrādājumu ražošanu ir pārņēmusi SIA “Maiznīca Ieva”, kas jau ir noslēgusi darba līgumus ar pārējiem “Valmieras maiznieka” darbiniekiem.
Jau ziņots, ka saskaņā ar “Lursoft” apkalpotās Uzņēmumu reģistra datubāzes sniegto informāciju “Valmieras maiznieks”, kuras pamatkapitāls ir 400 000 latu, 2007.gadu beidza ar 1,2 miljonu latu apgrozījumu un 301 400 latu zaudējumiem. Arī iepriekšējo, 2006.gadu, kompānija beidza ar 164 900 latu zaudējumiem.
Spriežot pēc Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas, “Valmieras maizniekam” ir arī nenokārtotas saistības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kurš pagājušā gada nogalē uzņēmumam piemērojis pamatkapitāla samazināšanas, amatpersonu un īpašnieku maiņas aizliegumu.
Saskaņā ar Saliņa teikto “Valmieras maizniekam” ir nenokārtotas saistības arī ar banku.
Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums, ieķīlājot visu savu mantu, 2007.gada februārī devis 300 000 latu vērtu komercķīlu “Latvijas Krājbankai”.
Savukārt “Valmieras maiznieka” īpašniece SIA “Engo” 2004.gadā, ieķīlājot “Valmieras maiznieku” par 800 000 latu, ar “Latvijas Krājbanku” noslēgusi aizdevuma līgumu. Neviena no “Valmieras maiznieka” dotajām ķīlām joprojām nav dzēsta.
Pats Saliņš gan norāda, ka komercķīlu maksimālā prasījuma summa reti kad atspoguļo saistību ar banku patieso apjomu. Turklāt ar bankām “Valmieras maizniekam” esot vismazākās problēmas.
“Banka ir nodrošinātais kreditors, un tā skaidri zina, ka savu atpakaļ saņems,” teica valdes pārstāvis. Lielākas problēmas “Valmieras maizniekam” sagādājot pārējie kreditori. Uzņēmumam esot sakrājušies parādi par piegādātajām izejvielām, taču pat parāda aptuveno summu Saliņš nevēlējās atklāt.
“Šobrīd mēs cenšamies saglābt uzņēmumu un vienoties ar kreditoriem, lai rastu iespēju uzņēmumu saglābt, piemēram, to reorganizējot vai piesaistot jaunus īpašniekus,” skaidroja Saliņš. Tomēr viņš nenoliedz, ka uzņēmums nonācis ļoti lielās grūtībās un ir iespējama pat maksātnespējas procesa sākšana.
Jautāts, vai uzņēmums neapsver iespēju maksātnespējas likuma ietvaros tiesai prasīt pēc tiesiskās aizsardzības perioda, viņš atteica, ka tas nebūtu izdevīgi, jo tā varētu zaudēt banku uzticību, bez kuru naudas uzņēmuma atveseļošana praktiski nav iespējama.
Runājot par iemesliem, kāpēc uzņēmums nonācis finansiālās grūtībās, Saliņš norāda, ka tas ir dažādu apstākļu kopums. Pie tā viņš pieskaita straujo izejmateriālu un enerģijas cenu pieaugumu pērn, darbaspēka trūkumu un uzņēmuma vadības pieļautās kļūdas.
“Pērn bija problēmas ar darbaspēku un nācās pieņemt jebkuru, vienlaikus tam maksājot nesamērīgi augstu algu,” laikrakstam “Dienas Bizness” sacīja uzņēmējs.
Vērtējot situāciju kopumā, viņš atzīst, ka Latvijā šobrīd ir pārāk daudz maizes cepēju un visiem tirgū nepietiekot vietas, tādēļ vairāku maiznieku izstāšanās no tirgus esot tikai pašsaprotama. Situāciju labāku nedarot arī cilvēku ēšanas paradumu mainīšanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās.
“Cilvēki aizvien mazāk ēd maizi. Turklāt tiek uzskatīts, ka viens cilvēks gadā apēd aptuveni 20 kilogramus maizes, bet – ja 200 000 izbrauc uz Īriju?” norāda Saliņš.
Jau ziņots, ka maksātnespējas process sākts pret maizes ražotāju “JLM grupa”. Maksātnespējas process tika sākts, jo uzņēmums nespēja saskaņot tiesiskās aizsardzības plānu. Neoficiāla informācija liecina, ka “JLM grupas” vadība nav spējusi vienoties ar kreditoriem.
