Piektdien, 14. martā, ikvienam rajona lauksaimniekam būs iespēja iestāties biedrībā “Valkas rajona lauksaimnieku apvienība”. Šobrīd tajā ir 71 biedrs.
Apvienība (VRLA) 14. martā Blomes kultūras namā rīkos biedru kopsapulci. Sākums – pulksten 11.00. “Apvienības biedriem ierašanās uz kopsapulci būtu obligāta, jo sapulces lēmumus var pieņemt, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse. Gaidām arī tos rajona lauksaimniekus, kuri gatavi iestāties biedrībā kopsapulces dienā, ja viņiem ir interese par VRLA un tās darbību,” aicina apvienības biroja vadītāja Sveta Rozīte.Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Braslas” īpašnieks Pēteris Bērziņš VRLA salīdzina ar ieroci, ar kuru zemnieks var ietekmēt lauksaimniecības politiku. “Ja konsultāciju dienests skolo, kā vajag strādāt, tad caur apvienību varu virzīt manas saimniecības problēmas tālāk uz ministriju un citām augstākām iestādēm,” saka P. Bērziņš. Viņš darbojas VRLA valdē.Gan “Braslu” saimnieks, gan cits apvienības valdes pārstāvis Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Dārznieki” īpašnieks Dainis Zuika min konkrētu piemēru, kā VRLA aktivitātes iespaidoja Eiropas Savienības struktūrfondu naudas sadali. 2007. gadā Zemnieku saeima gribējusi novirzīt Vidzemei pāri palikušo finansējumu Zemgales reģionam, kuram šīs naudas pietrūcis. “Mēs ar apvienības palīdzību darījām zināmu, ka neesam ar to apmierināti. Finansējuma sadali atstāja bez izmaiņām, un šogad Eiropas nauda mums ļoti noderēja,” saka P. Bērziņš.D. Zuika atzīst, ka lauksaimniekiem ir vērts iestāties un darboties VRLA, neraugoties uz laika patēriņu. “Pirmkārt, iegūstu sev lielāku informāciju. Otrkārt, gribu panākt lielāku lauksaimnieku vienotību, lai lietas virzītos kopīgā gultnē, jo esam ļoti sašķelti. Latvijā ir daudz lauksaimnieku organizāciju, un katra cīnās par savām interesēm,” saka uzņēmējs. Lauksaimnieku apvienību D. Zuika uzskata par veidu, kā, apvienojot visus spēkus, risināt politiskus jautājumus, piemēram, par subsīdiju sadali, iesniedzot ierosinājumus politiķiem un Zemkopības ministrijai.
