Piektdien Salacgrīvā notikušajā preses konferencē vairāku valsts dienestu pārstāvji informēja par jauninājumiem un atgādināja jau zināmo par rīcību gadījumos, kad meža dzīvnieki apdraud cilvēku dzīvību un drošību, posta īpašumu vai paši nokļuvuši nelaimē.
“Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam un Latvijai ir kopīga robeža ar Igauniju – pārrobežu mitrāji, kas Latvijas pusē saucas par Ziemeļu purviem. Tā kā Igaunijā mīt vairāk nekā 600 lāču, tad tie ieklīst arī Latvijas teritorijā, it īpaši vietās, kuras cilvēki ir pametuši,” “Ziemeļlatviju” informē ZBR sabiedrisko attiecību speciālists Andris Soms.
Šogad lāči nav redzētiZiemeļvidzemes virsmežniecības inženieris Māris Zariņš, jautāts, vai šogad Ziemeļvidzemē Igaunijas pierobežā ir redzētas lāča pēdas, atbildēja noraidoši. Arī Valkas rajonā pazīstamais medību speciālists Aigars Ennītis sacīja, ka šādu ziņu kopš pērnās vasaras neesot, taču tas nenozīmē, ka Latvijas teritorijā lāči neieklīst. Šoziem ir gaužām maz sniega, tāpēc lāča pēdas nespeciālistam ieraudzīt nav viegli. Valkas mežniecības mežzinis Jānis Jaunslavietis atgādināja, ka pērn lāču pēdas redzētas vairākkārt, taču nav reģistrēti kādi viņu veiktie postījumi. Vien 2006. gadā Omuļos kāds ķepainis mielojās pie bišu stropiem.
Iespējams prasīt kompensācijuGadījumos, ja meža dzīvnieki posta īpašumu (sējumus, dravas, ganāmpulkus) jāvēršas tuvākajā mežniecībā. Turklāt, sākot ar šo gadu, zemes lietotājam ir iespējams pieprasīt kompensāciju par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē pēc attiecīgās zemes platības atrašanās vietas septiņu dienu laikā pēc postījumu konstatēšanas.
