Saeima otrdien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo
minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.
Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta
noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo
minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav
apstiprināti.
Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts
budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos
grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada
1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Savukārt
strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar
Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.
Vienlaikus šodien atbalstītajās likuma izmaiņās ir
iestrādāts regulējums, lai diferencēto neapliekamo minimumu attiecībā uz
2022.gadu varētu noteikt pa pusgadiem, līdzīgi kā pensionāra neapliekamo
minimumu. Tāpat 2022.gada valsts budžeta likumā ir paredzēta tā fiskālā
ietekme, kas būs no maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana,
tādējādi FM atzīmē, ka ir izdarīts viss, lai valdība tuvākajā lakā varētu
pieņemt diferencētā neapliekamā minimuma regulējumu, kas paredz būtiski
paaugstināt maksimālo diferencētā neapliekamā minimuma apmēru strādājošiem.
Pašreiz personām, kurām piešķirta pensija vai tā pārrēķināta
pēc 1996.gada 1.janvāra, vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija, vai
pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai noslēgts mūža pensijas
apdrošināšanas līgums, neapliekamais minimums ir 3960 eiro gadā jeb 330 eiro
mēnesī.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija rosināja ar
nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro paaugstināt jau no 2022.gada
1.janvāra, tomēr vairākums parlamentāriešu šo opozicionāru ieceri neatbalstīja.
ZZS pārstāvis Viktors Valainis sacīja, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana
no nākamā gada sākuma būtu pareizāka, ņemot vērā, ka virkne politisko spēku to
solīja ieviest jau no 2019.gada.
Viņaprāt, straujāk paaugstinot ar nodokļiem neapliekamo
minimumu varētu tieši un ātri palīdzēt iedzīvotājiem saglabāt vairāk līdzekļu
savos maciņos. Valainis uzskata, ka 1.jūlijs ir pārāk vēls laiks.
Tam piekrita deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (R), sakot, ka
tas būtu tikai normāli. Viņš pieļāva, ka straujākais neapliekamā minimuma
pieaugums noteikts speciāli gada vidū, kad līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām
palikuši pāris mēneši. “Laikam, ja vēlēšanas būtu martā, tad viss stātos
spēkā 1.janvārī vai februārī,” pauda politiķis, spekulējot, ka koalīcija
domā tādā veidā nopirkt vēlētāju balsis.
Valainis piebilda, ka šāda neapliekamā minimuma summa esot
pienākusi “dabiski”, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju ikdienas izmaksas
un ienākumu līmenis nestāv uz vietas. Par to izbrīnu pauda Jaunās konservatīvās
partijas valdes loceklis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, sakot, ka
Latvijas vēsturē lielākā darbaspēka nodokļa samazinājums personām ar mazākiem
ienākumiem nav pienācis “dabiski”.
Viņš arī teica, ka nepieciešams ne tikai novērtēt
iniciatīvas fiskālo ietekmi, bet nodrošināt lēmējvaras vairākuma atbalstu.
Feldmans pateicās koalīcijas kolēģiem par izpratni nepieciešamībai celt
neapliekamo minimumu. Vienlaikus politiķis skaidroja, ka ar nodokļiem
neapliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro no nākamā gada vidus izmaksās ap 90
miljoniem eiro, savukārt 2023.gadā – ap 140 miljoniem eiro.
Pēc Feldmana teiktā, šāds lēmums pieņemts rūpīgi izsverot
fiskālo ietekmi, apzinoties, ka nodokļa starpība būs jāamortizē no budžeta
līdzekļiem.
Ar šiem grozījumiem tiek palielināts pensionāra neapliekamā
minimuma apmērs. 2022.taksācijas gadā pensionāra neapliekamais minimums tiks
palielināts pakāpeniski – no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.jūnijam – 2100
eiro jeb 350 eiro mēnesī, bet no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.decembrim
– 3000 eiro jeb 500 eiro mēnesī.
Savukārt no 2023.taksācijas gada pensionāra neapliekamais
ienākums būs 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī.
Pieņemtās izmaiņas paredz arī pakāpeniski palielināt
diferencēto neapliekamo minimumu. 2022.taksācijas gadā maksimālā diferencētā
neapliekamā minimuma apmērs tiks palielināts pakāpeniski – no 2022.gada
1.janvāra līdz 2022.gada 1.jūnijam – līdz 350 eiro mēnesī, savukārt no
2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.decembrim – līdz 500 eiro mēnesī.
No 2023.taksācijas gada maksimālais gada diferencētā
neapliekamā minimuma apmērs būs 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī.
Ņemot vērā to, ka, sākot ar 2021.gada 1.jūliju attiecībā uz
mikrouzņēmumā nodarbinātām personām to algota darba ienākumam no mikrouzņēmuma
tiek piemēroti darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, deputātu atbalstītajā
likumprojektā ietvertās normas, kas attiecas uz mikrouzņēmuma darbiniekiem un
paredz tiem labvēlīgākus nosacījumus nekā pašreizējais regulējums likumā Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir piemērojamas ar 2021.gada 1.jūliju.
Sākot ar 2021.gada 1.jūliju, mikrouzņēmumā nodarbinātām
personām, nosakot to ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākumu,
ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos
izdevumus.
Pieņemta arī kārtība, kas nosaka, ka no aplikšanas ar
nodokli 2022.taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos
darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to
kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem no aplikšanas ar IIN plānots
arī atbrīvot darba devēja segtos ārstniecības izdevumus normas ietvaros,
palielināt pensionāru neapliekamā minimuma apmēru, precizēt normas saistībā ar
lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas ienākuma atbrīvošanu no IIN,
kā arī ietvert normas attiecībā uz mikrouzņēmumu darbiniekiem.
Likumā ir ietverta norma, kas paredz atbrīvot no aplikšanas
ar IIN atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes
paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un
tehniskās palīdzības saņemšanu, kā arī AS “Attīstības finanšu institūcija
“Altum”” segtos kredītiestādes zaudējumus, ja aizņēmējs nepilda
saistības pret kredītiestādi par sniegto aizdevumu.
Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā
2021.-2027.gadam privātmāju iedzīvotājiem tiek plānota iespēja saņemt
līdzfinansējumu gaisa piesārņojuma mazināšanai, prioritāri nomainot neefektīvās
malkas apkures krāsnis pret ekodizaina prasībām atbilstošiem biomasas katliem
vai pret citām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, piemēram, siltumsūkņiem,
saules paneļiem, kā arī veicinot un finansiāli atbalstot pievienošanos pie
centralizētās siltumapgādes sistēmas. Indikatīvi atbalsta programmas uzsākšana
paredzēta 2022.gada sākumā.
Lai nodokļa nomaksas papildu izmaksas nekavētu iedzīvotāju
pieteikšanos šādā atbalsta programmā un kopumā ne tiktu kavēta gaisa
aizsardzības mērķu izpilde un, līdz ar to, arī atbilstošas gaisa kvalitātes
nodrošināšana iedzīvotājiem, ar izmaiņām likumā noteiks, ka piešķirtais
atbalsts (līdzfinansējums) individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanai nav
apliekams ar IIN.
Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts, ka pašvaldību
piešķirtais līdzfinansējums nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai
ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav apliekams
ar IIN.
Lai nodrošinātu atbalstu iedzīvotājiem veselībai kaitīgo
atkritumu apsaimniekošanā, it īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem,
likumprojekts nosaka, ka mājsaimniecībai novecojušo azbestu saturošu jumtu
nomaiņas gadījumā, piešķirtais atbalsts šādu atkritumu apsaimniekošanā nav
apliekams ar IIN.
Lai dotu iespējas darba devējiem novirzīt līdzekļus
koplīguma ietvaros arī darbinieku veselības aprūpei, likumprojekts paredz, ka
no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, papildus darba devēja
apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem
izslēdz arī darba devēja apmaksātos darbinieka ārstniecības izdevumus, ja par
abiem darba devēja apmaksāto darbinieka izdevumu veidiem kopā netiek pārsniegti
480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda likumā ietvertos
nosacījumus.
Maksājumam par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu ir jābūt
pamatotam ar apliecinošu dokumentu, kas tiek iesniegts un uzglabāts pie darba
devēja. Minētā norma piemērojama no 2022.gada 1.janvāra.
Savukārt solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem
taksācijas gadā piemērota zemāka Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu likme nekā 25%, kas noteikta Solidaritātes nodokļa likumā, veidojas
starpība, kura jāiemaksā budžetā. Likumprojekts nosaka, ka minētā starpība
jāiemaksā budžetā IIN veidā, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju.
Atbilstoši likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli
ietvertajām normām ar IIN neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma
atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme
zeme, ja ir izpildīti visi likumā ietvertie nosacījumi attiecībā uz
lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircēju un pārdevēju.
Pašlaik spēkā esošais IIN regulējums paredz, ka atbrīvojumu
lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas ienākumam var piemērot tikai
tad, ja nekustamā īpašuma objektu kopību neveido ēkas un būves, kā arī tad, ja
nekustamā īpašuma objektu kopību neveido ēkas un būves, bet to veido arī mežs
vai cita zeme, atbrīvojumu piemēro proporcionāli tai zemes platības daļai, kas
ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Ar grozījumiem noteikts, ka tad, ja nekustamā īpašuma
sastāvā ir ēkas un būves, mežs vai cita veida zeme, piemēram, purvi, zeme zem
ūdeņiem, atbrīvojumu no IIN piemēro, ja nekustamā īpašuma atsavinātājs iesniedz
Valsts ieņēmumu dienestā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtu
vērtējumu, kurā norādīta ne tikai nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība, bet
arī tirgus vērtība atsevišķai nekustamā īpašuma daļai – lauksaimniecības zemei.
Šajā gadījumā IIN atbrīvojuma piemērošanai tiek ņemts vērā
uz lauksaimniecības zemi attiecināmās nekustamā īpašuma tirgus vērtības daļas
īpatsvars kopējā nekustamā īpašuma tirgus vērtībā.
Savukārt, ja nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst ēkas vai
būves, bet atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecībā izmantojama
zeme un mežs vai cita veida zeme, piemēram, purvi, zeme zem ūdeņiem,
likumprojekts paredz, ka atbrīvojumu no IIN piemēro lauksaimniecībā
izmantojamai zemei proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram kopējā
nekustamā īpašuma tirgus vērtībā atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma
vērtētāja vērtējumam vai, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav šāds vērtējums,
līdzšinējā kārtībā – proporcionāli tai zemes platības daļai, kura pēc lietošanas
veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme.
