Visā pasaulē vērojamo energoresursu sadārdzinājumu nākamgad
jutīs ne tikai mājsaimniecības, kas saņems lielākus rēķinus par komunālajiem
pakalpojumiem, bet arī uzņēmumi, kuru ražošanas un pakalpojumu nodrošināšanas
procesus ietekmē elektroenerģija vai degviela. Jau šobrīd visā pasaulē vērojams
cenu kāpums. Kā liecina Finanšu ministrijas apkopotie dati, Latvijā vidējais
patēriņa cenu līmenis septembrī bija par 1,1% augstāks nekā augustā, bet gada
izteiksmē cenu pieaugums palielinājies par 4,8%, kas ir straujākais cenu kāpums
kopš 2011. gada vidus. Pēc ekspertu aplēsēm, cenu kāpums turpināsies līdz pat
pavasarim, un jau šobrīd ir skaidrs, ka atsevišķi pakalpojumi nākamgad kļūs
dārgāki.
Elektrības un apkures cenas
Elektroenerģijas un dabasgāzes sadārdzināšanās vistiešākajā
veidā ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, sevišķi tad, ja ziema būs barga. Elektrības
cenas aug visā Eiropā. Tam ir vairāki iemesli: zema vēja izstrāde Eiropā;
karstā un sausā vasara, kuras rezultātā Ziemeļvalstu rezervuāros ir krietni
mazāki ūdens krājumi nekā parasti, bet Latvijas upēs sarucis ūdens līmenis, tāpēc
hidroelektrostacijas jau kopš pavasara ir strādājušas ar mazāku jaudu. Trūkstošais
elektroenerģijas apjoms tiek aizvietots ar dabasgāzi un oglēm, kuru cenas lielā
pieprasījuma dēļ uzšāvušās kosmiskos augstumos. Savu lomu nospēlējusi arī ģeopolitiskā
situācija, Krievijai samazinot gāzes piegādi Eiropai. Savukārt dabasgāzes cenu
pieaugums ietekmē daudzus ražošanas procesus dažādās nozarēs, jo dabasgāzes
ieguves blakusprodukti tiek plaši izmantoti ķīmijā, plastmasas, sintētisko
apģērbu, iepakojumu ražošanā u. c.
Cik liels elektrības un apkures cenu pieaugums gaidāms
Latvijā, ir grūti prognozēt, katras mājsaimniecības rēķinu ietekmēs gan
izvēlētais produkts, gan līguma nosacījumi, taču vairumam Latvijas iedzīvotāju
no komunālo maksājumu sadārdzinājuma neizbēgt.
Atkritumu apsaimniekošana
Vēl viena pozīcija, kas nepatīkami atsauksies uz iedzīvotāju
maciņiem, būs atkritumu apsaimniekošana. Ņemot vērā Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā
noteiktos mērķus aprites ekonomikas un klimatneitralitātes veicināšanai,
paredzēts, ka tuvāko gadu laikā Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu atkritumu
apsaimniekošanas organizēšanā.
Šī gada sākumā tika apstiprināts jaunais valsts atkritumu
apsaimniekošanas plāns 2021.–2028. gadam, nosakot turpmākos rīcībpolitikas
virzienus un pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu starptautiskajos un
nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktos
mērķus. Līdz ar citu gaidāmo izmaiņu virzību no šī gada 1. janvāra stājušies
spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, nosakot ik gadu palielināt
DRN nodokli par poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Šogad tie ir 65 eiro
par tonnu, nākamgad tie būs 80 eiro par tonnu, bet no 2023. gada – 95
eiro par tonnu.
Turklāt līdz ar energoresursu, atalgojumu un citu izdevumu
pieaugumu gaidāms kāpums arī tarifiem par nešķiroto atkritumu noglabāšanu
poligonos. To caur rēķiniem par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu
primāri izjutīs rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Tiem, kuri atkritumus
nešķiro, izmaksas būtiski palielināsies. Īsi sakot – jo slinkāks esi, jo dārgāk
maksāsi.
Loģistikas pakalpojumi
Sākoties pandēmijai, patēriņa krituma prognozes tika
vērtētas līdzīgi kā 2008. un 2009. gadā piedzīvotajā finanšu krīzē, taču tas,
kas izrādījās pārsteigums pat ekspertiem, bija negaidīti straujais pieprasījuma
pieaugums, kas sekoja kritumam un kam ražošana un loģistika īsti netiek līdzi. Vienlaikus
transporta pārvadājumu loma Covid-19 ietekmē ir daudzkārt pieaugusi, jo,
pieaugot e-komercijas apjomam un cilvēkiem iepērkoties attālināti, arvien
vairāk resursu vajadzīgs, lai laikus piegādātu preces un sūtījumus. Sakarā ar
milzīgo pieprasījumu ir pamatīgi cēlušās konteineru īres cenas un ostu tarifi,
būtiski ietekmējot pakalpojumu gala cenu.
Turklāt pandēmijas ietekmē pieaugušas arī degvielas cenas.
Protams, naftas krājumi zemē nav izsīkuši, taču pieprasījums ir atgriezies
straujāk, nekā gaidīts. Pērn, samazinoties cilvēku mobilitātei, kritās arī
pieprasījums, līdz ar to gan Krievija, gan ASV un OPEC valstis samazināja
naftas ieguvi. Šobrīd pieprasījums ir liels, taču OPEC valstis nesteidzas
ieguvi palielināt, dodot priekšroku labiem finanšu rezultātiem. Tas atstāj
ietekmi uz degvielas cenām, kas savukārt ietekmē visus, kuriem preču ražošanai
vai pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams transports.
Pasta tarifi
Paredzams, ka 2021. gada novembrī Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinās jaunās universālā pasta
pakalpojuma tarifu izmaiņas, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Tarifu izmaiņas, paredzot gan to samazinājumu, gan iespējamu pieaugumu atkarībā
no pakalpojuma un piegādes virziena, prognozējamas vairākiem universālā
pasta pakalpojuma grozā ietvertajiem pakalpojumiem. Ieilgusī pandēmija, kas
likusi pārplānot un mainīt dažādus loģistikas procesus, elektroenerģijas
tarifu pieaugums, inflācija, sabiedrības paradumu maiņa un virkne citu
iemeslu ietekmē arī plānojamās universālā pasta pakalpojuma tarifu
izmaiņas, kas ir neizbēgamas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tik nepieciešamos
pasta pakalpojumus.
