Valsts SIA “Latvijas Televīzija”, SIA “All Media Latvia”,
biedrība “Latvijas Raidorganizāciju asociācija” un AS “Delfi” viennozīmīgi
atbalsta centienus mazināt Covid-19 izplatību valstī un respektē atbilstošus
epidemioloģiskās drošības pasākumus, tomēr uzstājīgi aicina Latvijas Republikas
Ministru kabinetu un Saeimu atjaunot līdzšinējo regulējumu par Latvijas masu
mediju darbību pandēmijas laikā, kā arī aicina papildināt MK rīkojumā Nr. 720
“Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ietverto regulējumu.
Atklātā vēstule Latvijas Republikas Ministru kabinetam un
Saeimai
Ministru kabineta 20.oktobra lēmums par stingriem ierobežojumiem
ārkārtējās situācijas laikā ir radījis nopietnu apdraudējumu pilnvērtīgam
Latvijas masu mediju darbam, vājinot Latvijas informatīvo telpu, kas ir
pretrunā ar sabiedrības interesēm.
Gan 9. oktobrī pieņemtais MK rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās
situācijas izsludināšanu”, gan 20.oktobra grozījumi tajā, atšķirībā no
līdzšinējiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas
izplatības ierobežošanai, neietver specifisku regulējumu plašsaziņas līdzekļu
darbam. Tas ir izraisījis apjukumu un radījis iespējas dažādām interpretācijām
par ierobežojumiem audiovizuālo un audiālo raidījumu veidotājiem un
dalībniekiem – par sejas masku lietošanu un dalību klātienē. Šādi ierobežojumi,
kas var būtiski apgrūtināt pilnvērtīgu mediju darbu un apdraudēt daudzu raidījumu
veidošanu, nav samērīgi ar sabiedrības un valsts interesēm veicināt pilsonisku
sabiedrību, nodrošināt vārda un informācijas brīvību. Turklāt ir jāievēro
demokrātijas pamatvērtības, nodrošinot samērīgumu starp sabiedrības interesēm
un tiesību ierobežojumiem, jo audiālo un audiovizuālo darbu veidošana medijos
nav pielīdzināma masveida pasākumiem vai nekontrolētiem cilvēku kontaktiem
publiskos pasākumos un inficēšanās risks,
ievērojot visas vispārpieņemtās drošības prasības, ir vērtējams kā zems.
Jāatgādina, ka jau pavasarī valdība pārskatīja un atcēla
prasības audiovizuālu raidījumu dalībniekiem lietot sejas maskas.
Tas notika pēc situācijas izvērtēšanas starpinstitūciju
darbības koordinācijas grupā, apzinot, ka līdzīgas prasības nav citās Eiropas valstīs,
kurās šā gada sākumā arī bija ļoti augsta Covid-19 izplatība, un secinot, ka
audiovizuāls darbs, kurā nepieciešama personīga klātbūtne, nevar būt pilnvērtīgs,
ja maskas dēļ nav redzama sejas lielākā daļa, jo tas neļauj redzēt vaibstus,
grimases, mīmiku. Tāpat tika secināts, ka jebkura diskusija, kas notiek nevis
klātienē, bet attālināti, nevar būt pilnvērtīga – signāla aiztures dēļ,
dalībnieku repliku atspoguļošanas ierobežojumiem, ierobežotas ķermeņa valodas,
situativitātes kopiespaida trūkuma dēļ. Tas konstatēts anotācijā jau 18.maijā
valdības pieņemtajiem MK noteikumu nr.360. grozījumiem, to 6.3.1.7. punktā
nosakot sejas masku nelietošanu raidījumos, ja raidījumu dalībnieki ir
vakcinēti, inficējušies ar Covid-19 pēdējā pusgada laikā vai viņiem veikts
negatīvs tests pirms raidījuma. Tāpat tika pieņemtas prasības par noteiktu
telpas platību lielāku dalībnieku skaita gadījumos.
Šie paši principi tika saglabāti 28.septembrī pieņemto 662.
MK noteikumu 66.punktā, paredzot raidījumos maskas nelietot personām ar
sadarbspējīgu sertifikātu. Šie noteikumi paredz sadarbspējīgus sertifikātus gan
vakcinētajiem, gan pārslimojušajiem, gan negatīvu testu saņēmušajiem. Taču ar
rīkojumu par ārkārtējo situāciju valdība noteikusi, ka nodaļa, kurā ietverts
šis punkts, nav piemērojama vispār.
Plašsaziņas līdzekļu loma ārkārtējās situācijas laikā ir
sabiedrībai kritiski svarīga, gan nodrošinot informatīvo un analītisko saturu,
tostarp publiskas diskusijas, gan izglītojošo un izklaidējošo saturu. Taču
valdības pašreizējais lēmums nepārprotami nenodrošina šīs sabiedrībai svarīgās
funkcijas veikšanu.
Vēlamies uzsvērt šī brīža regulējuma ietekmi it īpaši uz
informatīvo raidījumu bloku. Informatīvā bloka pamatuzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu, viegli uztveramu saturu.
Moderatoru, raidījumu viesu grimases, mīmikas, ķermeņa valoda ir ļoti svarīga un
neatraujama komponente, lai raidījuma skatītājs ar cilvēka sejas izteiksmju
psiholoģijas palīdzību varētu izdarīt secinājumus par, piemēram, raidījuma viesa
attieksmi pret konkrēto tēmu. Sejas masku
vilkšana informatīvo raidījumu laikā būtiski samazina iespēju raidījumu veidot kā
viegli uztveramu ar sasniedzamu kvalitatīvu informāciju. Jāņem vērā, ka
skatītāju vidū ir personas ar dzirdes traucējumiem un šādos gadījumos, ja
attiecīgajā pārraidē nav pieejams surdotulkojums, tad informācijas pasniegšana maskās
liedz iespēju iegūt sev svarīgas ziņas, kā arī uzzināt par aktualitātēm
sabiedrībā, jo šī sabiedrības daļa spēj lasīt no moderatoru un raidījuma viesu lūpām.
Prasības par sejas masku vilkšanu raidījumu laikā diskriminēs cilvēkus ar
dzirdes invaliditāti, kas šobrīd aktuāla Nacionālās Elektronisko Plašsaziņas
līdzekļu padomes darba kārtībā.
Sejas masku
vilkšanas laikā būtiski zūd arī skaņas kvalitāte. Runa objektīvi paliek
neskaidrāka, klusāka, grūtāk uztverama, un intervējot personas ar neskaidru
dikciju, runātais var kļūt neuztverams vispār.
Obligāta masku vilkšana spiež medijus arī mainīt programmu,
piemēram, no pārraižu formāta izņemot mūziķu priekšnesumus. Viesu piedalīšanās
raidījumā attālinātā režīmā (online) ir risinājums, kas bieži
rezultējas ar interneta sakaru traucējumiem – pazūd skaņa, iestrēgst vai
raustās bilde. Ieraksta gadījumos ir iespējams pārfilmēt, bet traucējumi
tiešraidēs ir kritiski nepieļaujami.
Viennozīmīgi atbalstām centienus mazināt Covid-19 izplatību
valstī un respektējam atbilstošus epidemioloģiskās drošības pasākumus,
uzstājīgi aicinām:
1) atjaunot
līdzšinējo regulējumu par Latvijas masu mediju darbību pandēmijas laikā, arī
ārkārtējās situācijas laikā saglabājot septembra beigās MK 662.noteikumu
66.punktā noteikto – attiecinot to gan uz vakcinētiem, gan pārslimojušiem, gan
negatīvu testu saņēmušiem raidījumu dalībniekiem:
“Plašsaziņas līdzekļu
raidījumos sejas masku var nelietot, ja jebkurai personai, kas piedalās
raidījumā, ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts un raidījumā piedalās ne vairāk kā
30 dalībnieki vai ja raidījumā piedalās vairāk nekā 30 dalībnieki un vienai personai
tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no raidījuma telpas platības. Ja
iespējams, starp raidījuma dalībniekiem nodrošina divu metru distanci.
Raidījuma laikā skatītājus titros var informēt, ka visiem raidījuma
dalībniekiem ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts un viņi vairs nerada
inficēšanās risku apkārtējiem.”
Gadījumā, ja Jūsu ieskatā tomēr ir nepieciešami stingrāki
noteikumi, nekā līdz šim, piemēram, mazāks pieļaujamo viesu skaits studijā,
lielāka distance vai tamlīdzīgi, lūdzam nekavējošu tikšanos ar mediju nozari,
lai kopīgi vienotos par šāda regulējuma sašaurināšanu tiktāl, cik plašsaziņu
līdzekļi apstiprina tā spēju turpināt pilnvērtīgu darbību.
2) papildināt
MK rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.49.5.punktu aiz
vārdiem “plašsaziņas līdzekļu” ar
vārdiem “un neatkarīgo producentu, kas
saturu veido plašsaziņas līdzekļu uzdevumā” un aiz vārda “darbinieki” ar vārdiem “un autori”.
3) papildināt
MK rīkojumu Nr. 720, paredzot, ka raidījumu dalībniekiem, lai ierastos uz vai no
raidījuma filmēšanas, ar attiecīgu apliecinājumu (vai pašapliecinājumu) ir atļauts
pārvietoties ārpus pārvietošanās ierobežojumos noteiktā laika.
Valsts SIA “Latvijas Televīzija”
SIA “All Media Latvia”
Biedrība “Latvijas Raidorganizāciju asociācija”
AS “Delfi”
