Pēc ekspertu aplēsēm viens cilvēks vidēji dienā patērē no
40 līdz pat 200 litriem ūdens. Aptuveni 70%-90% šo ūdeņu nonāk kanalizācijā.
Lai mobilizētu Latvijas iedzīvotājus aktīvāk pievērsties savu decentralizēto
notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu reģistrācijai un apkopei, Vides
aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija (VARAM) ir uzsākusi kampaņu
“Nesēdi uz šmuces ar laika degli”!
Sadzīves notekūdeņos vidēji nonāk 99% ūdens, bet 1% ir
neorganiskas un organiskas vielas. Par organiskajām vielām uzskata gaļas un
augu šķiedras, eļļas, cilvēku fizioloģiskos izdalījumus. Savukārt neorganiskās vielas
ir smiltis, minerālsāļi, skābes, sārmi, mazgāšanas līdzekļi. Vienā vārdā – šmuce!
Ja decentralizētā notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēma nestrādā vai
netiek apsaimniekoti kā pienākas, tad šī šmuce nonāk vidē –
gruntsūdeņos, grāvjos un augsnē. Kaitējums var tikt nodarīts gan dzeramajam
ūdenim, gan cilvēka veselībai, jo šmuces apjoms nav mazs. Atkarībā no
patēriņa viens cilvēks mēnesī rada no pusotra līdz pat trijiem kubikmetriem
netīra ūdens, ko nepieciešams attīrīt.
Lai pasargātu apkārtējo vidi un sevi no potenciāla
kaitējuma, ko rada nesakārtotas vai neatbilstoši apsaimniekotas decentralizētās
notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtas, daudz izdevīgāk ir pieslēgties
centralizētajai sistēmai. Eksperti norāda, ka šāds risinājums krietni atvieglo
ikdienas rūpes, kā arī dod finansiālu ieguvumu, piemēram, paaugstinot nekustamā
īpašuma vērtību. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir komforts – notekūdeņi
aizplūst no mājokļa un saimniekam nav jālauza galva, kā tos savākt un attīrīt.
Tāpat nav jāorganizē notekūdeņu izvešana vai jādomā par iekārtu remontu. Pieslēdzoties
centralizētajai sistēmai, pakalpojumu sniedzēji nodrošina gan notekūdeņu
savākšanu un novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām, gan sniegto pakalpojumu
atbilstību kvalitātes prasībām un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem
nosacījumiem.
“Centralizēti savākti notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši
vides aizsardzības prasībām, mazinot notekūdeņu novadīšanas radīto risku dzeramā
ūdens avotiem, upēm un jūrai. Jāuzsver, ka ilgtermiņā ikmēneša maksa par
centralizētās kanalizācijas pakalpojumiem būs mazāka nekā izdevumi par
notekūdeņu izvešanu un decentralizētās sistēmas apkopi, remontu un
ekspluatāciju,” uzsver VARAM Vides
aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Lai izprastu potenciālos riskus, kas rodas nepareizas
notekūdeņu apsaimniekošanas rezultātā, 27. oktobrī no plkst. 16:00 – 17:00
Delfi.lv tiešraidē ministrija aicina piedalīties bezmaksas vebinārā. Kopā ar
nozares ekspertiem vebinārā būs iespēja gūt atbildes par problēmas
efektīvākajiem risinājumiem. Vairāk noderīgas informācijas var iegūt kampaņas
interaktīvajā lapā.
