Kopumā teju puse (47 %) Latvijas iedzīvotāju pašlaik visvairāk
satraucas par ierobežojumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu
saņemšanu un pandēmijas saasināšanos (44 %), kā arī par iespēju inficēties un
apmeklēt lielveikalus un tirdzniecības centrus (30 %), liecina pētījumu
uzņēmuma “Norstat” veiktās aptaujas* dati. Vakcinētajiem iedzīvotājiem biežāk
bažas raisa pandēmijas saasināšanās riski un iespējamība inficēties, kamēr
nevakcinētos satrauc vakcinēšanās un tirdzniecības vietu apmeklēšanas
ierobežojumi.
Tāpat sabiedrība satraucas par kultūras pasākumu
apmeklēšanas ierobežojumiem (22 %), attālinātām mācībām, studijām un darbu (20 %),
vakcināciju pret COVID-19 (18 %) un restorānu un kafejnīcu apmeklēšanas
ierobežojumiem (18 %). Savukārt vismazāko satraukumu rada sporta klubu un
nodarbību apmeklēšanas ierobežojumi (15 %), skaistumkopšanas procedūru izmantošanas
ierobežojumi, kā arī papildu drošības nosacījumi ceļošanai (13 %).
Salīdzinot vakcinēto un nevakcinēto respondentu datus,
redzams, ka vakcinētie respondenti visvairāk satraucas par pandēmijas
saasināšanos (53 %), veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumiem (47 %) un
iespējamību inficēties ar COVID-19 (35 %). Savukārt nevakcinētie respondenti biežāk
satraucas par veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumiem (48 %), vakcināciju
pret COVID-19 (46 %) un ierobežojumiem apmeklēt veikalus un tirdzniecības
vietas (41 %).
Sievietes satrauc attālinātais darbs un mācības, vīriešus
– kultūras pasākumu un sporta klubu apmeklēšanas ierobežojumi
Lai arī vairumā gadījumu sievietes un vīriešus dažādie ierobežojumi
un esošā situācija satrauc vienādi, sievietes biežāk nekā vīrieši satraucas par
attālinātām mācībām, studijām vai darbu, kā arī par skaistumkopšanas procedūru saņemšanas
ierobežojumiem. Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes satraucas par ierobežojumiem
apmeklēt kultūras pasākumus, sporta klubus un nodarbības, kā arī restorānus un
kafejnīcas.
Katrai vecuma grupai savas prioritātes
Raugoties pa vecumgrupām, respondenti vecumā no 60 līdz 74
gadiem visvairāk satraucas par pandēmijas saasināšanos un veselības aprūpes
pakalpojumu saņemšanas ierobežojumiem, kā arī par ierobežojumiem apmeklēt
kultūras pasākumus. Vecumgrupā no 18 līdz 24 gadiem visbiežāk uztraucas par ierobežojumiem
apmeklēt veikalus un tirdzniecības vietas, restorānus un kafejnīcas, kā arī saņemt
skaistumkopšanas pakalpojumus. Tāpat šajā vecumgrupā vairāk nekā citās
satraucas par papildu nosacījumiem ceļošanai nevakcinētajiem un par vakcināciju
pret COVID-19. Savukārt vecumgrupā no 30 līdz 39 gadiem un no 40 līdz 49 gadiem
biežāk nekā citās vecumgrupās satraucas par attālinātām mācībām, studijām vai
darbu.
“Jau kopš paša pandēmijas sākuma situācijas būtība paliek
nemainīga, taču tagad klāt piezogas bezizejas un strupceļa sajūta. Savukārt,
runājot par ierobežojumiem un lietām, kas satrauc Latvijas iedzīvotājus,
redzam, ka cilvēce gadiem ir gājusi uz to, lai parūpētos par savu labklājību,
un pandēmija rada bailes to visu pazaudēt. Esam pieraduši darīt, ko un kad
vēlamies, iet kur un kad vēlamies, viss pieejams, darbalaiki elastīgi. Līdz ar
to katrs uztraucas par sev aktuālām lietām – tiem, kam svarīga veselība,
satraucas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Savukārt tie, kas
prieku guva ceļojot – par to, ka nevar doties ceļojumos,” skaidro Anastasija
Pušņakova, klīniskais un veselības psihologs.
Ekspertes ieteikumi satraukuma un bažu mazināšanai
“Pārmaiņas prasa adaptācijas periodu, taču pandēmija
nesniedz mums iespēju to veikt pēc katra iedzīvotāja individuālā redzējuma un
sajūtām, tādēļ saskaramies ar cilvēku aizsargreakcijas izpausmēm visā pilnībā –
noliegšana, izvairīšanās, pretestība, rezonēšana u.c. Aizsargreakcijas ir dabas
dotas prasmes, kas ir īpaši noderīgas brīdī, kad cilvēks īsā laika sprīdī vēlas
sevi pasargāt no smagiem pārdzīvojumiem. Taču pandēmija ir kļuvusi par
ilglaicīgu problēmu un ir pārveidojusi mūsu dzīvi, tāpēc nepieciešams
pielāgoties kādos citos veidos, lai mēs nesāktu kaitēt paši sev. Pārāk lielas
bailes, satraukums un raizes rosina tādu traucējumu kā psihosomatizācija,
depresija u.c. rašanos vai saasināšanos,” uzsver Anastasija Pušņakova.
Četri soļi, kā palīdzēt mazināt satraukumu par esošo situāciju
#1 Pieņem jauno realitāti
Protams, katram no mums būs dažādi uzskati un personīgais
viedoklis gan par pandēmiju, gan situācijas atrisināšanas mehānismiem. Pats
labākais risinājums ir sākt pašam ar sevi – apzināties un pieņemt jauno
realitāti – kā tieši man ir jāpielāgojas, ko tas no man prasīs utt.
#2 Esi šeit un tagad
Nav nepieciešams mētāties starp pagātni un nākotni – jāfokusējas
uz to, kā es pats, ņemot vērā radušos situāciju, varu atvieglot savu šodienu/rītdienu
un justies labi.
#3 Atlasi informāciju
Šajā laikā ir svarīgi būt informētam par notiekošo, taču
informācijai ir jābūt objektīvai un uzticamai. Turklāt informāciju nepieciešams
patērēt tikai tik daudz, cik tas katram pašam vai ģimenei ir nepieciešams, lai
varētu turpināt savu pēc iespējas mierīgāku esamību. Kad cilvēks sāk pārāk
daudz iedziļināties viedokļu dažādībā, lasīt pretrunīgu informāciju, arī pašā
indivīdā sāk rasties haoss un bažas par to, vai un kam es vispār ticu un kam
galu galā ir taisnība.
#4 Ļauj sev just
Ir tikai normāli, ka izjūtam bailes, dusmas un
aizkaitināmību, izmisumu un vilšanos par nezināmo. Svarīgi saprast, ko šādā
brīdī darīt. Lai mazinātu negatīvās emocijas un uzlabotu pašsajūtu, svarīgi
atrast domubiedrus un pārrunāt savas izjūtas pieņemošā vidē, nevis, piemēram, turpināt
pastiprināt savas negatīvās emocijas, iesaistoties neauglīgās diskusijās sociālajos
tīklos. Tāpat nepieciešams izlādēt savas emocijas adaptīvā veidā – aizpildot
savu brīvo laiku ar patīkamām aktivitātēm, piemēram, garām pastaigām.
*Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Norstat”
2021. gada oktobrī, aptaujājot 1001 respondentu.
