Nereti gadījumos, kad noticis vilku uzbrukums mājlopiem,
Valsts meža dienests nesaņem informāciju par uzbrukumu vai arī saņem to
novēloti. Savlaicīga informācijas saņemšana ļauj ekspertiem izmeklēt situāciju
un plēsēju uzbrukumu atzīt par notikušu. Oficiāli atzītu uzbrukumu skaits kalpo
par pamatu vilku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai. Valsts meža
dienests aicina lopkopjus par vilku uzbrukumiem ziņot dienestam pēc iespējas
ātrāk pēc notikušā.
Šogad Valsts meža dienests (VMD) saņēmis informāciju par 33
apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, tajos nogalinātas 74 aitas, četri liellopi,
pieci suņi un pieci staltbrieži briežu dārza teritorijā. Savainotas 14 aitas un
viena kaza. Visvairāk vilku uzbrukumu mājlopiem reģistrēts Ventspils novadā –
seši uzbrukumi, tam seko Madonas un Augšdaugavas novads, katrā no tiem notikuši
pieci uzbrukumi.
Īpaši no vilku uzbrukumiem septembra vidū cietusi kāda
zemnieku saimniecība Madonas novadā, kur nedēļas laikā notika trīs atkārtoti
vilku uzbrukumi. Šī saimniecība no plēsēju uzbrukumiem ir cietusi arī iepriekšējos
gados. Uzbrukt mājlopiem vilki mēdz gadījumos, kad ir savainoti vai slimi, jo
nav spēka vai veiklības noķert savvaļas dzīvnieku, vai arī sapratuši, ka tas ir
ātrs un viegls veids, kā tikt pie barības.
Kaut arī Latvijā kompensācijas par vilku nodarītajiem
zaudējumiem nemaksā, VMD aicina ziņot par vilku uzbrukumiem dienesta
struktūrvienībām. Saņemot informāciju par iespējamu plēsēja uzbrukumu, VMD
speciālisti dodas uz notikuma vietu to apsekot. Svarīgi par uzbrukumu ziņot pēc
iespējas ātrāk pēc notikušā, kamēr uzbrucēja DNS materiāls un pēdu nospiedumi
nav zuduši, nav zudusi cita būtiska informācija. Uzbrukumu, kuru izmeklējis un
pārbaudījis VMD eksperts, oficiāli atzīst par notikušu un tas ir par pamatu
tālākai VMD rīcībai, arī nosakot vilku nomedīšanas apjomu.
Vienlaikus VMD aicina lopkopjus pievērst lielāku uzmanību
ganāmpulku drošībai un veikt preventīvus pasākumus. Neatstāt lopus bez
uzraudzības uz ilgu laiku, biežāk tos apsekot, vērot apkārtni, pārbaudīt, vai
nav bojāti žogi, un sekot līdzi tam, vai tuvējā apkārtnē nav manītas lielo
plēsēju klātbūtnes pazīmes. Kā arī turēt lopus droši iežogotās teritorijās,
sevišķi nakts laikā. Aitas var turēt kopā ar liellopiem, pret tiem plēsējiem ir
lielāks respekts un uzbrukuma varbūtība mazāka. Ierasta aizsardzības prakse ir
elektriskais gans. Jāņem vērā, ka elektriskais gans ar vienu vai divām
stieplītēm pret vilkiem nelīdz, nepieciešamas žoga ar vismaz piecām vai sešām
stieplēm. Turklāt zemākā stieple nedrīkst būt augstāk par 20 cm no zemes, ja tā
ir augstāk vilku var izlīst pa apakšu. Tāpat ieteicams izmantot sargsuņus, kas
pastāvīgi uzturas kopā ar lopiem un efektīvi attur plēsējus no uzbrukuma tikai
ar savu klātbūtni.
Vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir vērtējams kā stabils,
un vilku izplatībai ir tendence pieaugt. Kopš medību sezonas sākuma ir nomedīti
144 vilki, kas ir vairāk nekā puse no šajā sezonā noteiktā limita (280 vilki).
VMD uzsver, nav pamata satraukties, ka vilki varētu uzbrukt
iedzīvotājiem. Pēdējais zināmais gadījums, kad šis plēsējs uzbruka cilvēkam,
bija 2001. gadā, vilks bija slims ar trakumsērgu. Ņemot vērā, ka vilkus Latvijā
medī, dzīvniekiem no cilvēka ir dabiskās bailes un respekts. Sastapt šo plēsēju
mežā ir maza iespējamība, vilks ir manīgs un no cilvēka vairās, vairumā
gadījumu aizies prom pirms cilvēks to vispār pamanīs. Tomēr, ja mežā sanācis
vilku sastapt, nevajag tuvoties dzīvniekam un jādodas projām.
