Trešdien, 15.septembrī, tika prezentēts
aktuālie pētījuma “Covid-19 krīzes ietekme uz medicīnas personāla psihisko
veselību”, kuri rāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā depresijas simptomi
konstatēti līdz 43,6% mediķu un trauksmes simptomi 28,9% mediķu.
Pētījumu prezentēja Rīgas Stradiņa
universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzēja
un RSU doktorante Laura Valaine, kur kā mērķis izvirzīts – noteikt medicīniskā personāla psihiskās veselības stāvokli
pirmās Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā, tā izmaiņas un to ietekmējošos
faktorus dinamikā. Līdz šim veiktais pētījums rāda, ka medicīnas personāla
psihiskā veselība visvairāk tikusi ietekmēta otrās ārkārtas situācijas laikā. Šī
gada martā veiktā aptauja rāda, ka visbiežāk depresijas simptomi konstatēti
ģimenes ārstu praksēs, ko norādīja 52,9% respondentu. Stacionārā strādājošajiem
šie simptomi konstatēti 40% gadījumu, bet neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) nodarbinātajiem 38,8% gadījumu.
Savukārt trauksmes simptomi 4.kārtā konstatēti 28,9% mediķu,
kur visbiežāk tie sastopami ģimenes ārstu praksēs – 35,3%. Stacionārā strādājošajiem trauksmes simptomi konstatēti
26,1% respondentu, bet NMPD strādājošajiem – 27,5%.
“Dati rāda, ka situācija ir diezgan nopietna. Vissliktākā
situācija bija 4.kārtas laikā, kas notika 2021. gada februārī. Depresijas
rādītāji bija 43% un trauksme – 29%. Jāuzsver, ka runa nav par agrīnām iezīmēm,
bet par klīniski nozīmīgiem simptomiem, kur būtībā būtu nepieciešama ārstēšana,”
saka Laura Valaine, “jaunākiem speciālistiem psihiskās veselības traucējumu
simptomi ir biežāki. Viņiem ir mazāka pieredze un vispār lielāks satraukums karjeras
sākumā. Vēl skaidri redzams arī tas, ka darba stundu daudzums ietekmē psihisko
veselību – tie, kas strādā vairāk un ārpus normālā darba laika stundām, jūtas
sliktāk, – kas nevienam nav pārsteigums.”
Pētījuma pirmajā kārtā piedalījās gan
lielajās slimnīcās strādājošie mediķi, piemēram, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā
universitātes slimnīca, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca,
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, kā arī reģionāla mēroga mediķi no
Liepājas, Daugavpils, Ziemeļkurzemes, Jelgavas, Vidzemes, Jēkabpils, Rēzeknes,
Kuldīgas, Madonas, Cēsu, Jūrmalas, kā arī Blavu un Gulbenes slimnīcām, tāpat
arī NMPD un ģimenes ārstu prakšu darbinieki un “RSU Stomatoloģijas institūta”
pārstāvji. Pirmā datu ievākšana notika 2020.gadā no 28.aprīļa līdz 2.jūnijam,
atkārtojot kārtas ik pēc trīs mēnešiem. Kopumā iegūti dati no piecām pētījuma
kārtām.
Pēc pētījuma prezentēšanas, profesore Gunta Ancāne plašāk
pastāstīja par Psihosomatikas un psihoterapijas katedras
25 gadu gaitā paveikto. Viņa pauda, ka pēc neatkarības atgūšanas 1992.gadā tika
nodibināta specialitāte Psihosomatiskā medicīna un psihoterapija, kas pēc gada
pēc Veselības ministrijas ierēdņu lūguma diemžēl tika saīsināta par
“Psihoterapija”. Taču jāņem vērā, ka psihosomatiskā pieeja pacientiem Latvijas
slimnīcās, īpaši P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, sāka attīstīties
jau agrāk.
Tāpat Psihosomatikas un
psihoterapijas katedra nodrošina apmācības dažādu profesiju RSU studentiem,
bakalauriem, maģistrantiem, rezidentiem un ārstiem studiju kursos Psihosomatiskā
medicīna un psihoterapija, Psihoterapijas pamati, Psihiskā veselība, Psihodinamiskie procesi grupā u. c. Galvenās tēmas, ko apgūst studenti –
psihiskā veselība, ārsta un pacienta terapeitiskās attiecības, personības
teorijas, psihosomatiskās teorijas, psihosomatiskie traucējumi un slimības,
ievads psihoterapijas jautājumos – ievads psihoanalītiskajā/psihodinamiskajā
psihoterapijā, kognitīvi biheiviorālā terapijā, ievads individuālajā, grupu,
ģimenes, bērnu psihoterapijā, atbalsta terapijā, krīžu intervences, u.c.
Savukārt Psihosomatikas klīnikā notiek apmācības ārstiem rezidentiem
psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā kā arī tiek organizēti
psihoterapijas un psihosomatiskās medicīnas cikli ginekoloģijas un dzemdniecības,
ģimenes ārstu, neirologu, anestezioloģijas un reanimatoloģijas, pediatrijas,
stomatoloģijas, sejas žokļu ķirurģijas,
u.c. specialitāšu rezidentiem. Katedras un klīnikas apmācības darbs
vērsts uz profesionālo integrāciju Eiropā esošajās profesionālajās struktūrās
kā psihosomatiskajā medicīnā, tā psihoterapijā, galveno akcentu liekot uz
psihosomatisko traucējumu diagnostiku un ārstēšanu un psihodinamiskās /
psihoanalītiskās psihoterapijas attīstību. To nodrošina regulāra ārzemju
viesprofesoru piedalīšanās studentu un rezidentu apmācībā, piedalīšanās
starptautiskās konferencēs un to organizēšana.
“Katedras 25 gadu un Klīnikas 10 gadu
jubileju gribam svinēt kopā ar kolēģiem un draugiem, no Latvijas un ārzemēm,
dodot nelielu ieskatu mūsu padarītajā. Esam izveidojuši Latvijā no nulles gan
studentu un ārstniecības personu pieprasītas un mīlētas mācību programmas
psihosomatikā un psihoterapijā, gan izveidojuši klīniku, kurai pacienti un
kolēģi izrāda lielu uzticēšanos un pieprasījums pēc kuras veido pie ārstiem
rindas mēnešu garumā, gan sākuši nopietni pievērsties pētniecībai. Darāmā ir
vēl daudz un mēs ceram, ka katedras un klīnikas nemitīgā izaugsme turpināsies,”
pauž daktere Gunta Ancāne, piebilstot, ka katedras un klīnikas sasniegumiem par
godu jau oktobrī paredzēts prezentēt īpašu Svētkiem veltītu grāmatu, bet
nākamgad arī zinātnisko monogrāfiju, kuras apjoms pārsniegs tūkstoš lappušu.
