Turpinoties globālajai sasilšanai, kopš 2020.gada Latvijā
pārspēts gan siltākās ziemas, gan siltākās vasaras, gan siltākā rudens rekords,
liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
2020.gadā tika pārspēts ziemas un rudens rekords, turklāt
arī gads kopumā kļuva par siltāko novērojumu vēsturē – tā vidējā temperatūra
sasniedza +8,8 grādus, par 0,6 grādiem labojot 2019.gada rekordu.
2019.-2020.gada ziemas vidējā gaisa temperatūra pakāpās 5,7
grādus virs normas, sasniedzot +2,7 grādus un par 1,7 grādiem pārspējot
iepriekšējās siltākās, 1924.-1925.gada ziemas, rekordu.
2020.gada rudens vidējā gaisa temperatūra bija +9,9 grādi
jeb 3,3 grādi virs normas un 0,2 grādi virs iepriekšējā siltākā rudens rekorda,
kas reģistrēts 1934.gadā.
Šogad, pateicoties rekordlielam karstumam jūnijā un jūlijā,
vasaras vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18,8 grādus, par 0,4 grādiem
labojot 2010.gada vasaras rekordu.
Arī siltākā pavasara rekords pārspēts salīdzinoši nesen –
2014.gadā, kad marta, aprīļa un maija vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz
+7,5 grādiem.
Šogad publicētajā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes
ziņojumā teikts, ka klimata pārmaiņas patlaban vērojamas visos pasaules
reģionos. Dažas no klimata pārmaiņu izpausmēm, piemēram, ūdens līmeņa
paaugstināšanās Pasaules okeānā, ir neatgriezeniskas tuvāko simtu vai pat
tūkstošu gadu laikā.
Ziņojums liecina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas
rodas cilvēku darbības ietekmē, ir galvenais cēlonis līdzšinējai sasilšanai 1,1
grāda apmērā virs 1850.-1900.gada vidējās gaisa temperatūras. Tikai tad, ja
tiks veikti tūlītēji, ātri un apjomīgi siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazinājumi, globālo sasilšanu varēs ierobežot līdz pusotram vai vismaz diviem
grādiem virs pirms industriālā līmeņa, secinājuši zinātnieki.
Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē tiek prognozēti arvien
biežāki un intensīvāki karstuma un sausuma periodi, īsākas ziemas, kā arī
biežāki plūdi stipru lietusgāžu dēļ, piekrastē arī vējuzplūdu dēļ.
