Straujiem
soļiem ir sācies jaunais mācību gads un daudziem vecākiem, līdz ar atvases
palaišanu skolas gaitās, tas ir sācies ar jauniem izaicinājumiem un raizēm,
kuras nav pieredzētas līdz šim. Vecākiem viens no rūpju jautājumiem – kā
palīdzēt uzturēt bērna fizisko un psihoemocionālo veselību laikā, kad
jāsastopas ar tik daudz pārmaiņām ikdienā. Sertificēta pediatre un bērnu
neiroloģe ar vairāk kā 20 gadu pieredzi Vizma Meikšāne, sarunā ar Lauru Grēviņu
podkāstā “Pa kluso” dalās ar ieteikumiem no savas darba pieredzes, kas
iedrošinās un iedvesmos mierīgākam jaunās ikdienas sākumam.
Pārejas posms
no bērnudārza uz skolu ir pirmās lielās pārmaiņas bērna dzīvē. Ja bērnudārza
ikdiena vairāk sastāvēja no rotaļām un spēlēs, kas ir pierastākas arī mājas
vidē, tad skolā bērnam tiek likta lielāka atbildība, tāpēc arī vecākiem rodas
uztraukums par to, vai un kā bērns tiks ar to galā. Būtiski, kas vecākiem ir
jāpatur prātā, ka piecu, sešu gadu vecums ir īstais laiks, lai iemācītu bērnam
tikt pāri grūtībām, ka ir nodarbes, kas apnīk, nepatīk, jo ar šīm situācijām
būs jāsastopas arī skolā. Ja bērni līdz skolas sākumam nav apguvuši šīs prasmes,
tad tikai kā loģiska atbildes reakcija no bērna puses var būt agresivitātes
lēkmes un uzvedības traucējumi, kas tikai sarežģīs labāku iejušanos jaunajās
skolas gaitās.
Pirmklasnieku
vecākus nereti pavada bažas par to, vai aktīvais septiņgadnieks ir gatavs
skolai un spēs nosēdēt, un iesaistīties mācību stundās, uz ko neiroloģe Vizma
Meikšāne aicina vecākus neļauties iekšējai trauksmei, uzticēties speciālistiem,
kas strādā ar bērniem, un sadarboties ar skolotājiem, lai meklētu labākos
risinājumus katram bērnam individuāli. Tik pat būtisks un svarīgs jautājums
pavīd vecāku vidū par meiteņu un zēnu nobriešanas atšķirībām un tā ietekmi
gatavībai uzsākt skolas gaitas, tomēr neiroloģe norāda, ka šīs atšķirības nav
nozīmīgas un nekādi neietekmē bērnu spējas pielāgoties skolas videi. Galvenais
ir pievērst uzmanību bērna individuālajai personībai, jo gan meitenes, gan zēni
katrs iet savu īpašo attīstības ceļu, jo septiņu gadu vecumā arvien vairāk sāk
apjaust savu personību un meklē savu “es”, skatoties uz apkārtējiem, sastopas
ar jaunām attiecību situācijām.
Tomēr vecāki
nedrīkst aizmirst arī par sevi, viņi arī ieņem lielu lomu bērnu emocionālajā
stāvoklī. Bērni ir vecāku spogulis, tieši tādēļ vecākiem vajadzētu uztvert
skolas gaitu uzsākšanu lietišķāk un vienkāršāk, ja vecāki paši baidās un
nervozē, tad arī bērns sāk izjust tās pašas sajūtas. Tas, ko vecākiem vajadzētu
dot bērniem, ir atbalsts, iedrošinājums un patiesa interese par sava bērna
gaitām skolā.
Neiroloģe
iesaka pirmajās klasēs nozīmīgāk pievērsties pašām zināšanām, nevis to
salīdzināšanai vai ierindošanai kādos reitingos. Svarīgāk par to, cik bērns
izlasa vārdus minūtē, ir pievērsties sadarbības un komunikācijas prasmēm,
mācīties priecāties par citu veiksmi, cienīt otru, atbalstīt un palīdzēt otram.
Tās ir prasmes, ko ir svarīgi apgūt līdz deviņu gadu vecumam. Tāpat neiroloģe
iesaka vecākiem padomāt par bērnu mūzikas instrumentu apguvi, jo to apguve
visvairāk ir nepieciešama pirmajās trīs klasēs, kas palīdz sinhronizēt abas
smadzeņu puslodes, kas nodrošinātu netiešu lēcienu bērnu attīstībā.
Kā lielu plusu
ārste vērtē jauno kompetenču izglītības sistēmu, kas veidota, lai rosinātu bērnu
saprast sevi, izzināt pasauli, konstruēt jaunas zināšanas, balstoties uz savu
pieredzi, izmēģināt un nebaidīties kļūdīties, domāt un meklēt citus
risinājumus. “Tas patiesībā ir tas, pēc kā bērni arī alkst, ejot uz skolu. Jau
gadsimtu atpakaļ antropozāfās medicīnas speciālisti runāja par to, ka vesels
bērns var būt tikai tad, ja viņam ir harmoniska fizioloģiskā, dvēseliskā un
garīga funkcija, un ar šo jauno izglītības pieeju, tas arī tiek realizēts,”
norāda ārste.
