Igaunijas parlaments otrdien ievēlējis par nākamo valsts
prezidentu Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu, kam 11.oktobrī būs
jānomaina šai amatā pašreizējā prezidente Kersti Kaljulaida.
Otrajā balsošanas kārtā aizklātā balsojumā abu valdošās
koalīcijas partiju – Reformu partijas un Centra partijas – izvirzīto kandidātu
Karisu atbalstīja 72 Rīgikogu deputāti, vēl astoņi biļeteni nebija aizpildīti.
Lai kandidāts tiktu ievēlēts, Igaunijas parlamentā, kurā ir
101 deputāts, viņam jāiegūst vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts jeb 68
balsis.
“Pateicos visiem, kuri balsoja par mani, un arī tiem,
kuri to neizdarīja. Apsolu būt labs partneris parlamentam,” pēc rezultātu
paziņošanas sacījis Kariss, solīdams censties uzturēt kontaktus ar visiem
politiskajiem spēkiem un meklēt ceļus Igaunijas turpmākajai attīstībai.
63 gadus vecais Kariss absolvējis Igaunijas Dabaszinātņu
universitāti, pēc specialitātes ir biologs. No 2003. līdz 2007.gadam bijis
Dabaszinātņu universitātes rektors, no 2007. līdz 2012.gadam – Tartu
Universitātes rektors, no 2013. līdz 2018.gadam – Igaunijas valsts
kontrolieris, bet kopš 2018.gada ir Igaunijas Nacionālā muzeja direktors.
Par savām galvenajām prioritātēm ievēlēšanas gadījumā viņš
nosaucis izglītību, zinātni un inovācijas.
“Mums varētu būt izglītota un gudra tauta,”
žurnālistiem sacījis jaunievēlētais prezidents, piebilstot, ka šis mērķis
varētu kļūt par vienu no galvenajiem vadmotīviem viņa darbā.
Kā atzinis Kariss, prezidentam jānodarbojas gan ar
iekšpolitikas, gan ārpolitikas jautājumiem, un tas ir sarežģīts uzdevums.
“Centīšos atrast ceļu uz dažādu partiju biedru sirdi.
Darīšu visu iespējamo, lai mani uzklausītu visas partijas,” viņš
norādījis.
Kā telekanālam ETV+ sacījis Rīgikogu Ārlietu komisijas
priekšsēdētājs, Reformu partijas deputāts Marko Mihkelsons, Kariss saņēmis
“labu, spēcīgu mandātu” un ārpolitiskās pieredzes trūkums nekļūs par
viņa vājo vietu.
“Starptautiskajā politikā šobrīd ir nemierīgs laiks.
Ceru, ka oktobrī, stājoties prezidenta amatā, Kariss pievērsīsies jautājumiem,
kas Igaunijai ir svarīgi starptautiskajā līmenī. Ļoti būtiski, ka
jaunievēlētais prezidents apzinās, kādas ir viņa pilnvaras. Viņam ir zināmi
lielākie izaicinājumi ārpolitikā, ir zināms, kas notiek pasaulē, viņš apzinās,
kādā virzienā Igaunijai jāattīstās. Nešaubos, ka viņš būs labs prezidents arī
starptautisko attiecību jomā,” izteicies deputāts.
Pirmdien, vēlēšanu pirmajā kārtā, Karisa ievēlēšanai balsu
nepietika – par viņu bija nobalsojuši tikai 63 deputāti, vēl 16 vēlēšanu
biļeteni nebija aizpildīti.
Koalīcijas frakcijām, kas izvirzīja Karisa kandidatūru,
parlamentā kopā ir 59 balsis, bet opozīcijā esošo partijas “Tēvzeme”
un Sociāldemokrātiskās partijas deputātiem bija dotas tiesības balsot brīvi.
Savukārt trešā opozīcijā esošā politiskā spēka, labēji populistiskās Igaunijas
Konservatīvās tautas partijas (EKRE) frakcijas deputāti bija nolēmuši neņemt
balsošanas biļetenus – EKRE prezidenta amatā būtu vēlējusies redzēt bijušo
parlamenta spīkeru Hennu Pelluāsu, taču frakcijai nepietika balsu viņa
izvirzīšanai.
Sociāldemokrātu deputāti otrdienas rītā atkārtoti tikās ar
Karisu un īsi pirms balsojuma lika noprast, ka otrajā kārtā viņu balsojums
varētu būt labvēlīgs koalīcijas frakciju kandidātam.
Prezidenta vēlēšanās veselības stāvokļa dēļ nevarēja
piedalīties divi Rīgikogu deputāti – bijušais Reformu partijas vadītājs Sīms
Kallass un partijas “Tēvzeme” priekšsēdētājs Helirs Valdors Sēders.
Pēc otrās kārtas balsojuma parlamenta sēdē gandrīz uz stundu
nācās izsludināt pātraukumu, jo tieši pirms balsu skaitīšanas viens no EKRE
deputātiem iesniedza protestu attiecībā uz balsošanas procedūru, norādīdams, ka
pārkāpts balsošanas procesa aizklātums, ļaujot Centra partijas deputātei
veselības problēmu dēļ balsot automašīnā pie parlamenta ēkas, taču protests
netika atzīts par pamatotu.
