31. augustā Centrālā statistikas pārvalde (CSP)
uzsāk aptauju par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti 2021. gadā. Aptaujas
mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās paradumus ārpus mājām –
to biežumu, ilgumu un veidus. Tiks noskaidrots arī, cik liela ir iedzīvotāju
daļa, kas dažādu iemeslu, piemēram, vecuma nespēka, veselības stāvokļa, attālinātā
darba dēļ, nevar pārvietoties ārpus mājām.
Aptauja notiks līdz 5.
decembrim, un tajā iekļauti 11 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84
gadiem, aptverot visus Latvijas reģionus. Aptauja notiks divās kārtās.
Pirmajā kārtā – no 31. augusta līdz 24. septembrim
aicinām atbildēt tiešsaistē
Aptaujas izlasē
iekļautie iedzīvotāji saņems CSP vēstuli ar uzaicinājumu piedalīties aptaujā un
varēs aizpildīt e-anketu vietnē e.csb.gov.lv.
Lai autorizētos, būs jāizmanto internetbanka, e-identifikācijas karte vai
e-paraksts. Anketu varēs aizpildīt latviešu, krievu vai angļu valodā.
Konsultācijas par e-anketas
aizpildīšanu būs pieejamas darba dienās no pl. 10.00 līdz 18.00 pa bezmaksas
tālruni 80008811 vai e-pastu – mobilitate@csp.gov.lv.
Otrajā kārtā – no 27. septembra līdz 5. decembrim
notiks intervijas
Ja līdz 24.
septembrim e-anketa nebūs aizpildīta, no 27. septembra līdz 5. decembrim notiks
telefonintervijas, vai, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija, klātienes
intervijas, CSP intervētājam ierodoties respondenta dzīvesvietā.
Intervētāja
identitāti var pārbaudīt CSP
tīmekļa vietnē vai pa iepriekš minēto bezmaksas tālruni. Iegūtā informācija
tiks izmantota tikai apkopotā veidā, un CSP garantē iesniegto atbilžu konfidencialitāti.
Aptauja notiek ar Eiropas
Savienības finansiālo atbalstu projekta “Pasažieru mobilitāte un autoceļu satiksmes
statistika” ietvaros. Tās rezultātus pielietotos gan Latvijā, gan ārvalstīs
pētījumos par transporta attīstību, klimata izmaiņām, demogrāfiju u.c.
Līdzīgu aptauju CSP
veica 2017. gadā, un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem vidēji dienā viens Latvijas
iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, ceļā patērējot 80 minūtes. Visbiežākais
pārvietošanās iemesls bija darbs (34 %), kā arī iepirkšanās (24 %) un
atpūta (20 %). Vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam bija 2,7 pārvietošanās
dienā. Vislielākais pārvietošanās skaits dienā bija saistīts ar kādas personas
pavadīšanu, visbiežāk – bērnu pavadīšana uz skolu vai pirmskolas iestādi (2,5),
kam sekoja iepirkšanās nolūks (2) un darbs (1,9).
