Šodien aprit 30 gadi kopš konstitucionālā likuma
“Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas
faktiskās neatkarības atjaunošanas.
Atzīmējot 30.gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas
“de facto”, paredzēti vairāki pasākumi, kuros piedalīsies Valsts
prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Saeimas
priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), deputāti un citi.
No rīta plkst.9 Levits noliks ziedus pie pirmā Latvijas
Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavā. Pēc tam plkst.9.30 Valsts
prezidents piedalīsies ekumeniskajā dievkalpojumā Jelgavas Svētās Annas
evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Savukārt plkst.10 notiks ekumeniskais dievkalpojumā Rīgas
Domā, kurā piedalīsies Kariņš, Mūrniece un deputāti.
Priekšpusdienā plkst.11.15 Valsts prezidents svinīgā
ceremonijā Rīgas pilī pasniegs Triju Zvaigžņu ordeni Igaunijas Augstākās
padomes deputātu kluba prezidentam Antam Vēteusmem un Lietuvas Augstākās
padomes deputātu kluba prezidentei Birutei Vaļonītei.
Plkst.12 Levits, Kariņš un Mūrniece Rīgas pilī piedalīsies
svinīgā ceremonijā, kurā pirmo reizi tiks pasniegta biedrības “4.maija
Deklarācijas klubs” iedibinātā Valstiskuma balva. Savukārt plkst.14
Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents un parlamenta deputāti noliks
ziedus ceremonijā pie Brīvības pieminekļa.
Kā uzsver Saeimā, 1991.gada 21.augustā neatgriezeniski tika
sarautas Latvijas saites ar Padomju Savienību, paužot skaidru izvēli
atgriezties demokrātisko rietumvalstu saimē.
“Neatkarības atjaunošana nenotika vienā dienā. Tas bija
ilgstošs un sarežģīts process, kurā izšķiroša loma bija toreizējā parlamenta –
Augstākās padomes – deputātiem. 1990.gada 4.maijā deklarētā neatkarība reālas
aprises ieguva vien vairāk nekā pēc gada, kad neizdevies valsts apvērsuma
mēģinājums Maskavā pavēra iespēju Latvijai paziņot par pilnīgu neatkarības
atjaunošanu. Tas kalpoja par pamatu Satversmes darbības pilnīgai atjaunošanai
un valstiskās neatkarības starptautiskai atzīšanai. Konstitucionālā izpratnē
21.augusts ir tikpat nozīmīgs kā 18.novembris un 4.maijs, tas iecementēja mūsu
valsts tiesiskos pamatus,” uzsver Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece.
