Vien retais uzskata, ka ar sarunu kultūru Latvijā viss ir
kārtībā, liecina Sarunu festivāla LAMPA un pētījumu aģentūras Norstat veiktā
aptauja: vairāk nekā 90% iedzīvotāju norāda uz savstarpējās cieņas trūkumu
sarunājoties un nespēju ieklausīties atšķirīgos viedokļos. Cilvēkiem kļūstot
aizvien asākiem attieksmē vienam pret otru, Sarunu festivāls LAMPA šogad par
festivāla virstēmu izvirzījis cieņu un ikvienu aicina pievienoties Cieņas
klubam. To ar sarunām par dažādiem cieņas aspektiem un stāstiem par savu
pieredzi atklāj mūziķi Ozols un Evija Vēbere.
Pēc aptaujas datiem 50% sabiedrības norāda, ka sarunu
kultūra Latvijā varētu būt cieņpilnāka, jo reizēm atšķirīgi uzskati un viedokļi
netiek uzklausīti, 33% domā, ka vide Latvijā ir neiecietīga, jo cilvēki ar
atšķirīgiem uzskatiem un viedokļiem tiek kritizēti un apvainoti, bet vēl 11%
uzskata, ka cilvēki Latvijā vispār neprot sarunāties. Vienlaikus 52% aptaujāto
ir pārliecināti, ka paši sarunājoties vienmēr mēģina ieklausīties un
iedziļināties otra teiktajā, pat ja sarunu biedram ir atšķirīgs vai pretējs viedoklis.
“Izturēties cieņpilni pret cilvēku – tas nozīmē saskatīt
indivīdu, nepazemot, neapsaukāt, ieklausīties, cienīt citu cilvēku jūtas,
viedokļus, vēlmes un tiesības. Cilvēks nav ēvelēts dēlis – noslīpēts līdz
perfektumam, vienāds ar pārējiem. Cilvēki mēdz būt ļoti dažādi savos uzskatos,
vērtībās, interesēs, runāt dažādas valodās, ticēt dažādiem dieviem vai neticēt
vispār. Problēmas rodas tad, kad cilvēki atsakās šo dažādību pieņemt, cenšoties
visiem uzstiept savu vienīgo “pareizo” viedokli un pasludinot citādi domājošos
par ienaidniekiem vai stulbeņiem. Taču demokrātiska sabiedrība nav iedomājama
bez dialoga un sarunām, kur cieņa ir pamats saziņai, lai arī tās ievērošana var
būt ļoti grūts uzdevums,” norāda Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica.
Lai veicinātu cieņpilnas sarunas, LAMPAS virstēma šogad ir
cieņa, un festivāla komanda arī aicina ikvienu trenēt cieņas muskuļus
simboliskā Cieņas klubā. Kas ir cieņa, kāpēc sarunāties ar pretēji domājošiem,
kā sarunu nepārvērst strīdā un kādi ir priekšnoteikumi cieņpilnai sarunai? –
tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes piedāvās un rosina par to diskutēt Sarunu
festivāla LAMPA Cieņas kluba video sērija.
“Ikviena potenciālā Cieņas kluba dalībnieka ierosmei, kā arī
sarunām par cieņas dažādajiem aspektiem ar ģimeni, draugiem, kolēģiem vai
svešiniekiem video sērijā cieņpilnas sarunas principus apspriež un tos izaicina
mūziķi Ozols un Evija Vēbere. Protams, nekāda oficiāla pieteikšanās vai
iestāšanās nav nepieciešama – par Sarunu festivāla LAMPA Cieņas kluba biedru
jebkurā brīdī var kļūt ikviens no mums, apņemoties izvēlēties cieņu kā savu
galveno komunikācijas instrumentu,” stāsta Ieva Morica.
Par grūto ceļu uz cieņu, tās dažādajām izpausmēm un
noteikumiem stāsta pirmais sērijas video.
Ceļā uz Sarunu festivālu LAMPA pārējie Cieņas kluba video
interesentiem būs pakāpeniski pieejami festivāla sociālajos tīklos, kā arī vienkopus
redzami portālā Delfi.lv.
To, ka atšķirīgais un citādais Latvijā cieņu nebauda,
atzinuši aptaujas dalībnieki: 59% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir
novērojuši necienīgu attieksmi pret citiem atšķirīgu uzskatu vai uzvedības dēļ,
galvenokārt – 62% – kā apvainojumus vai vārdiskus uzbrukumus par izteiktu
viedokli internetā. Savukārt 36% saskārušies ar necienīgu attieksmi pret sevi,
visbiežāk (38%) saņemot kritiku par pretēju uzskatu un viedokļa paušanu draugu
lokā vai ģimenē. Lielākoties uz to norāda jaunieši 18–29 gadu vecumā (75%
aptaujāto šajā vecuma grupā).
“Arvien biežāk publiskajā telpā dzirdam vārdus “kovidiots”,
“Kremļa aģents”, “muļķis”, “provokators”, “vatņiks”, “nozombētais” un citus
apzīmējumus, ko cilvēki raida pret tiem, kuru rīcība vai viedoklis viņiem
nepatīk. Ir grūti cienīt cilvēku, ja jums ir atšķirīgas vērtības, dzīvojat
dažādos “burbuļos” un pat informatīvajās telpās. Taču bez cieņas saruna un līdz
ar to mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem kļūst par cīņu, sarunu biedrs – par
pretinieku un pat ienaidnieku, bet vārdi – par ieročiem. Tāpēc šogad LAMPA
aicina ieklausīties un atrast citādajā ko vērtīgu savu apvāršņu
paplašināšanai,” uzsver Ieva Morica.
Šogad Sarunu festivālu LAMPA atkal varēs piedzīvot klātienē
Cēsīs, apgūstot jaunas norises vietas. Taču, lai tas varētu notikt un festivālu
klātienē drīkstētu apmeklēt neierobežots cilvēku skaits, LAMPAS apmeklējums būs
iespējams, uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina pilna
vakcinācijas kursa pabeigšanu vai pārslimošanas faktu pēdējā pusgada laikā, kopā
ar ID karti vai pasi. Tāpēc klātienē
festivāls šogad būs pieejams apmeklētājiem no 12 gadu vecuma, un LAMPAS
rīkotāji aicina vērot festivālu attālināti arī tos, kam mājās paši mazākie, jo
festivāla zonās nebūs iespējams atrasties ar bērniem līdz 12 gadu vecumam, to
skaitā ar zīdaiņiem.
Toties festivāla norisei būs iespējams sekot līdzi jebkur,
bez maksas vērojot diskusijas tiešraidē vai pievienojoties domubiedriem LAMPAS
kopā skatīšanās vietās: bibliotēkās un kultūras namos, koprades telpās un
kafejnīcās visā Latvijā – no Alojas līdz Dundagai. Pilnu kopā skatīšanās
vietu sarakstu, kas tiks papildināts līdz pat augusta sākumam, meklējiet
festivāla mājaslapā.
*Aptauju pēc Sarunu festivāla LAMPA pasūtījuma 2021. gada
jūnijā veikusi pētījumu aģentūra Norstat, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotājus
18–74 gadu vecumā.
Vairāk informācijas par festivālu un tā programmu meklējiet šeit.
