Cilvēkiem gados ceļgalu sāpes visbiežāk
izskaidrojamas ar “nostaigāto” gadu skaitu, savukārt otra lielākā grupa ir
fiziski aktīvi cilvēki, kuri gūst traumas, nodarbojoties ar kādu sporta veidu
vai esot aktīvi ikdienā. Diskomforts,
hroniskas sāpes, pilnuma sajūta ceļgalos – šīs un citas sūdzības var sagādāt
gana daudz raižu un apgrūtināt ikdienu. Kādas ir biežāk sastopamās ceļgalu
traumas un problēmas, un ko darīt, lai saglabātu ceļgalu veselību, stāsta traumatologs,
ortopēds Laimonis Zuļģis un farmaceite
Ilze Priedniece.
Izplatītākie iemesli ceļgalu sāpēm
Ceļa locītavu
sāpju iemesli var būt dažādi, piemēram, trauma, saišu bojājums, meniska
plīsums, iekaisums, cista, artrīts, novecošanās procesa izraisītās pārmaiņas,
autoimūnas saslimšanas, palielināta fiziskā slodze, kad ir pārāk noslogota ceļa
locītava, piemēram, intensīvi treniņi, kā arī citas locītavu saslimšanas, tāpēc
ir svarīgi vērsties pie ārsta, lai to noskaidrotu, stāsta farmaceite I.
Priedniece.
I. Priedniece
uzsver, ka sāpes var iedalīt akūtās un hroniskās. Hroniskas sāpes izraisa,
piemēram, osteoartrīts vai reimotoīdais artrīts. Savukārt akūtas ceļu locītavu
sāpes rodas traumas rezultātā, piemēram, nokrītot vai paslīdot uz slidenas
ietves, gūstot sporta traumas.
Izplatītākā
sporta trauma ir meniska plīsums. Tas var notikt tad, kad mēs noslogojam kājas.
Vasarā visbiežāk tas var notikt, spēlējot volejbolu, basketbolu, strītbolu,
dejojot, savukārt ziemā – slēpojot, slidojot, snovojot. Plīsušo menisku būtu
vēlams operēt vai evakuēt no locītavas. To var veikt ar ķirurģisku metodi –
artroskopiju, stāsta traumatologs L. Zuļģis. Otra izplatītākā trauma ir
krustenisko saišu bojājums. Dr. Zuļģis atzīst, ka pēc gūtas ceļgalu traumas
izvēle ir – sadzīvot ar šo faktu un diskomforta sajūtu vai veikt ķirurģisku
iejaukšanos. Krusteniskās saites jauniem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar sportu,
restaurē, taču atkarībā no dzīvesveida, vecuma un vēlmēm liela daļa cilvēki
izvēlas tās neoperēt, jo ar šo problēmu var diezgan labi sadzīvot.
Šķidrums ceļgalos
Pie biežāk
sastopamajām ceļgalu kaitēm pieskaitāma arī šķidruma uzkrāšanās ceļgalos. Kad
ir notikusi trauma, organisms mēģina locītavu aizsargāt, tāpēc sinoviālais
apvalks, kas izklāj locītavu no iekšpuses, sāk pastiprināti izdalīt šķidrumu,
lai ceļgala locītava kustētos vieglāk.
Pirmie simptomi,
ja ceļgalos krājas šķidrums:
- ceļgals
noapaļojas; - ceļgalā ir
pilnuma sajūta, diskomforts un spiediens; - ceļgala
locītavu nevar līdz galam saliekt, iztaisnot.
Traumatologs
L. Zulģis skaidro, ka šķidrums ceļgalos nav jāārstē, taču ir jāārstē iemesls,
kāpēc tas veidojas, tāpēc būtu ieteicams doties pie speciālista, lai veiktu
papildu izmeklējumus.
Pirmā palīdzība
Pirmā
palīdzība, gūstot ceļgala traumu, ir vēsums pie traumētās vietas – ērti
izmantojumi būs atvēsinošie aerosoli vai aukstuma kompreses. Atvēsinošie aerosoli ātri mazina tūsku un
iekaisumu, ja uzreiz pēc traumas gūšanas apstrādā sasisto vietu. Tam seko ārsta ieteiktie
norādījumi – miera režīms, vēsas kompreses, medikamenti sāpju mazināšanai.
Ceļgalu traumu ārstēšana var būt kompleksa, taču katrs gadījums ir jāizvērtē
atsevišķi. Visbiežāk atveseļošanās procesā tiek rekomendēti atbilstoši
medikamenti, dzīvesveida izmaiņas, fizikālās terapijas procedūras,
fizioterapeita nodarbības, teipošana, ortožu lietošana un smagākos gadījumos
arī ķirurģiskas iejaukšanās, skaidro farmaceite I. Priedniece.
Svarīgā profilakse
No traumām,
kuras ir saistītas ar sportu, mēs sevi nevaram pasargāt, skaidro traumatologs.
Taču par profilaksi ceļgalu veselībai varam uzskatīt veselīgu un adekvātu dzīvesveidu.
- Normāls svars. Ceļu locītavu veselībai būtiski ir saglabāt
veselīgu ķermeņa svaru. Ķermeņa svara samazināšana atslogos ceļu locītavas. - Kustībās ir spēks! Kustoties mēs nodarbinām locītavas un ceļgalu
muskulatūru. Svarīgas būs regulāras fiziskās aktivitātes, kas ir piemērotas
katra veselības stāvoklim, fiziskajai sagatavotībai, vecumam un dzimumam. Ceļu
locītavām saudzīgas fiziskās aktivitātes ir peldēšana un staigāšana. - Psihoemocionālie aspekti. Tie ir saistīti ar domāšanu, pasaules
uztveri, virtuālo smagumu, kuru mēs nesam sev līdzi ik dienas. Arī tas atstāj
būtiski ietekmi uz mūsu veselību un locītavām.
Farmaceite iesaka izvairīties no
pārslodzes, ikdienā sekojot līdzi tam, lai netiktu pārslogotas ceļu locītavas
ar smagumu celšanu un nešanu, kā arī netiktu pārlieku palielināta fiziskā
slodze. Protams, svarīgi izvēlēties arī ērtus un piemērotus apavus gan ikdienas
gaitām, gan sportojot.
Dr. Zuļgis
iesaka pret locītavām izturēties saudzīgi un ar cieņu, taču vissvarīgākais ir
tās vienkārši regulāri lietot jeb kustēties! Jo, tiklīdz mēs uz zināmu laiku
noliekam locītavas mierā, tās vienkārši paliek stīvas.
Vitamīni un minerālvielas kaulu un locītavu
veselībai
Locītavu un kaulu veselībai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas
vislabāk uzņemt ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, tajā iekļaujot dārzeņus,
augļus, graudaugu un piena produktus, gaļu, olas, zivis, kas satur omega
taukskābes. Ja uzturā nelieto zivis, omega taukskābes var uzņemt ar zivju eļļu,
stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece.
Locītavu
veselībai noderīgi ir selēns, mangāns, varš, D, C, A un E vitamīns, kolagēns,
mežrozīšu, ingvera ekstrakts, kurkuma, glikozamīns, omega taukskābes,
hialuronskābe, hondroitīns. Medikamentus, kas satur glikozamīnu vai avokado un
sojas pupiņu eļļas, lieto, lai atvieglotu ceļa locītavas osteoartrīta
simptomus.
Kaulu
veselībai nozīmīgi ir kalcijs un D vitamīns. Svarīgi noteikt D vitamīna līmeni
asinīs, lai nepietiekamības gadījumā to koriģētu ar D vitamīna līdzekļiem, kas
pieejami dažādās formās – pilieni, spreji, kapsulas, tabletes, katram
lietotājam atbilstošā devā.
