Laiks ieskatīties atkal dārzos, lai izdarītu pirmos spriedumus
par to, kādu ražu varam cerēt šajā gadā. Katrs gads ir ar kaut ko savādāks, un
šis nebūs izņēmums.
Pēc kārtīgās ziemas nāca auksts pavasaris, bija tikai
atsevišķas siltas dienas līdz pat jūnija sākumam. Līdz tam laikam ar mitrumu
viss bija daudzmaz labi, izņemot vietas Viduslatvijā un Austrumlatvijā, kur
lauki mirka ūdenī. Tālāk jau laika apstākļi arvien lielākā platībā nesolīja
vairs neko labu. Sausums un karstums pieņēmās spēkā. Gaisa temperatūras stabili
turējās virs +25 grādu atzīmes, naktis siltas virs +15.
Neparasti silts bija arī Jāņos, vasara šogad bagāta ar
bargiem negaisiem un krusu. Jūlijs turpina būt ar vēl lielāku karstumu un
sausumu. Nu jau tikai atsevišķas vietas Latvijā ir guvušas nelielu veldzi
nokrišņu veidā. Prognozes rāda, ka līdz pat augusta sākumam nekas labāks
negaida. Situāciju vēl vairāk sarežģī vēji, kas pastiprināti izžāvē augsni.
Lielākajā daļā Kurzemes normāls lietus jau nav vairāk kā pusotru mēnesi,
līdzīga situācija veidojas arī Zemgalē. Mazliet labāka situācija ir Vidzemē un
Latgalē. Šķiet, ka vasara pagaidām min 2018.
gada vasaras pēdās.
Sāksim ar dārzeņiem. Kopumā var teikt jau droši, ka šis
nebūs labāko ražu gads. Pavasaris aukstuma dēļ ilgi noturēja attīstību
lielākajai daļai dārzeņu. Kultūras ilgi dīga, lēni attīstījās. Iestājoties
karstam un sausam laikam, sekoja straujš rāviens dārzeņu attīstībā, kas liedza pietiekoši
attīstīties lapotnei. Pašreizējie apstākļi ir pa prātam tikai lauka tomātiem,
gurķiem, ja var nodrošināt mitrumu. Kabaču, ķirbju, patisonu agrie stādījumi
aukstumā bija pavisam panīkuši. Vēlākie stādījumi jūnijā gan strauji auga, un
patlaban, ja netrūkst mitruma, tie šajos apstākļos veido labu, pat teicamu
ražu. Pavisam grūti klājas visām zaļumu un salātu kultūrām. Te bez laistīšanas
vispār nav iespējams tikt pie labas un kvalitatīvas ražas. Pirmie pie
novākšanas ir tikuši ķiploki. Kā gandrīz katru gadu, ķiploku aktīvās augšanas
laikā bija sauss un karsts, kas neļāva attīstīt to lapotni, kas būtu vajadzīga
lielām ķiploku daivām. Tātad ķiploki kopumā būs atkal sīkāki, nekā vajadzētu
būt. Sīpoliem raža būs mazāka līdzīgu iemeslu dēļ. Daudz labāk nebūs arī ar no
sēklas sētajiem sīpoliem. Tiem tikai vēl sāk veidoties galviņas. Sakņaugiem
sarežģīts gads, nelīdzēs arī parasti ar labu iznākumu veiktie vēlie dārzeņu
sējumi un stādījumi jūnijā. Pilnvērtīgai sakņu attīstībai trūkst mitruma, lai
arī saknes burkāniem ir paspējušas atīstīties augsnē, tomēr mitruma nepietiek.
Sakņaugiem nepatīk tik karsts laiks, un mitruma trūkums samazinās sakņu masu ne
tikai burkāniem, bet arī sakņu selerijām, sakņu pētersīļiem, pastinakiem.
Situācija nav labvēlīga arī sarkanajām bietēm. Tā kā tās salīdzinoši slikti
nosedz augsnes virskārtu, tai strauji izžūstot, saknes būs sīkas. Pāragri vēl
ir spriest par vēlo šķirņu puraviem. Agrajām šķirnēm raža būs maza.
Vissarežģītākā situācija ir kāpostu dzimtas dārzeņiem. Augstās temperatūras,
sausums un kaitēkļi rada ļoti nopietnas problēmas labas ražas veidošanai. Atkal
atšķirības ir pa reģioniem virzienā no Latvijas rietumiem uz austrumiem.
Visnelabvēlīgākā tā ir Kurzemē, tad Zemgalē, un pārējā Latvijā situācija ir
nedaudz labvēlīgāka. Tas nozīmē, ka sevišķi cietīs tieši skābējamie un
uzglabājamie kāposti, nerunājot jau par cita veida galviņkāpostiem. Sevišķi
nelabvēlīga šī vasara ir izvērtusies ziedkāpostiem un brokoļiem, daudz
labāka nav arī ar lapu kāpostiem.
Parasti tieši rudens ražas dārzeņiem ir visdāsnākās, taču
šogad izskatās, ka būs savādāk. Pagaidām nebūs labvēlīgi apstākļi rudens ražai
baltajiem redīsiem – daikoniem.
Izņemot ķirbjaugus un tomātus, papriku, uzglabājamiem
dārzeņiem veidojas nelabvēlīgs gads.
Protams, vienmēr Latvijā būs izņēmumi, kad laika apstākļi ir
radījuši labvēlīgāku situāciju.
Skaidrs, ka tie, kuri ir investējuši laistīšanas sistēmās,
šogad atkal būs ar lielu plusa zīmi. Gan ražas būs labas, gan noteikti – arī
cenas. Lielām bažām par šī gada dārzeņu ražu pamata vēl īsti nav, bet, sausumam
saglabājoties, situācija neapšaubāmi pasliktināsies.
