Pieņemts domāt, ka
vasarā cilvēki ir labi atpūtušies un uzņēmuši enerģiju, tomēr daudzi jūt
nogurumu, nomāktību un spēku apsīkumu. Šādu pašsajūtu nevajadzētu ignorēt, bet
gan rūpēties par sevi un pārliecināties, vai tas neliecina par magnija trūkumu
organismā. Kas ir vērtīgais magnijs, kādi ir ieguvumi no tā lietošanas un kāpēc
tas īpaši jālieto gada karstajā laikā, skaidro farmaceite Zane Melberga un kardioloģe
Ināra Čukure.
Magnija nozīme
organismā
Magnijs uzskatāms
par vienu no svarīgākajiem mikroelementiem organismā, taču diemžēl uzturvielu
deficīta ziņā tas ir otrais – tūlīt aiz D vitamīna. Organismā magnijs piedalās
vairāk nekā 300 dažādās ķīmiskās reakcijās un tam cilvēka organismā ir būtiska
nozīme – tas gādā par sirds, nieru un muskuļu veselību, stiprina kaulus un
zobus, regulē visu uzturvielu maiņu, uzlabo nervu sistēmas darbību, kā arī
nodrošina kopējā organisma enerģiju.
Magnijs ir svarīgs
mikroelements arī gados vecāku cilvēku organismā. Magnijs palēnina novecošanās
procesus un ir svarīgs pacientiem ar hroniskām sirds slimībām, cukura diabēta
pacientiem, kā arī cilvēkiem ar depresijas, migrēnas un sklerozes attīstību. Savukārt
arteriālās hipertensijas pacientiem jeb tiem, kuriem ir konstanti paaugstināts
asinsspiediens, var būt samazināta brīvā magnija koncentrācija asinīs, tāpēc
viņiem īpaši ieteicams uzņemt papildu magnija saturošus līdzekļus, kas var
palīdzēt pazemināt asinsspiedienu. Tāpat magniju ieteicams uzņemt arī cilvēkiem,
kuri lieto noteiktus medikamentus, piemēram, sirds glikozīdus vai urīndzenošos
līdzekļus, jo šajā gadījumā magnijs tiek pārāk daudz izvadīts un to
nepieciešams uzņemt papildus.
Kāda ir magnija ietekme
uz sirds veselību?
“Magnijam ir būtiska
loma sirds slimību profilaksē, jo magnijs nodrošina normālu sirds muskuļu
kontrakciju. Savukārt, ja organismam trūkst magnija, var attīstīties sirds aritmija
– patoloģiski neregulārs sirds ritms vai sirdsdarbība. Tāpat magnijs ir ļoti
svarīgs, ja novērojams enerģijas trūkums. Magnijs iesaistās enerģiju veicinošos
procesos, vienlaikus nodrošinot šūnu atjaunošanās procesu,” norāda kardioloģe
Čukure.
Kas liecina par
magnija trūkumu?
Kardioloģe Čukure
norāda, ka organismā ir vidēji 25 g magnija – vairāk nekā puse no tā atrodas
kaulu sistēmā, vairāk nekā 30% muskuļos un audos, un tikai 1% magnija atrodas
asinīs. Par organismā samazinātu magnija daudzumu var liecināt miega
traucējumi, nogurums, nemiers, galvas reiboņi un galvassāpes, apetītes trūkums
un slikta dūša. Savukārt par magnija deficītu liecina tādi simptomi kā muskuļu
trīce, vājums un krampji, ātra aizkaitināmība, apātija un pat depresija. Par
magnija deficītu var liecināt arī paātrināta sirdsdarbība un paaugstināts
asinsspiediens, kā arī tirpoņa un pat īslaicīgs nejūtīgums kādā no ķermeņa
daļām.
“Pasaules Veselības
organizācija” norāda, ka rekomendējamā pieļaujamā magnija diennakts deva ir 300
mg diennaktī, taču paaugstināts stress, intensīvas sportiskās aktivitātes,
fizisks darbs, vienveidīgs uzturs, pārmērīga kafijas, tējas vai alkohola
lietošana var radīt magnija deficītu organismā. Magnija deficītu var veicināt
arī dažādi organisma procesi, kuru dēļ ķermenis uzturvielas vairs nespēj
pilnvērtīgi absorbēt. Tāpat magnija deficīts var rasties arī kuņģa un zarnu
trakta traucējumu un nieru darbības traucējumu dēļ.
Magnijs – nepieciešams
īpaši karstajā laikā
Farmaceite Zane
Melberga norāda, ka magnijs pastiprināti izdalās ar sviedriem, tāpēc tā
deficīts iespējams īpaši vasarā – karstā un tveicīgā laikā, kā arī sportistiem
un fiziska darba veicējiem. “Lai izvairītos no magnija trūkuma organismā,
uzturā ieteicams lietot tādus magniju saturošus produktus kā auzu pārslas,
kviešu putraimus, rīsus, zivis, zaļumus, pupas un zirņus, riekstus un sēklas,
kartupeļus, brokoļus un tumšo šokolādi. Magniju satur arī augļi un ogas – kivi,
ananasi, banāni un avenes. Piemēram, banāns satur 32 mg magnija, kas ir tikai
aptuveni 10% no ieteicamās dienas devas. Tāpat jāņem vērā tas, ka magnija
uzsūkšanos organismā kavē produkti, kas satur daudz kalcija, fosfora un olbaltumvielu,
kā arī alkohols un taukaini ēdieni, tādēļ diennaktī nepieciešamo magnija devu
ar uzturu iespējams uzņemt vien daļēji. Tāpat jāņem vērā, ka no uzņemtā magnija
organismā uzsūcas apmēram tikai trešā daļa – pārējais tiek izvadīts,” skaidro
farmaceite.
Kā pareizi uzņemt
magniju?
Ērtākai un ātrākai
magnija uzņemšanai, papildu veselīgam un sabalansētam uzturam farmaceite Zane
Melberga iesaka lietot arī uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir magnijs. Tie
pieejami tablešu un pulveru veidā, un katrs varēs atrast sev piemērotāko. To sastāvā
esošais magnijs atrodas koncentrētā, dienā nepieciešamajā devā, kā arī tas
bieži vien ir kopā ar vitamīnu B6, kas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas
darbību. Jāatceras, ka magnija saturošie uztura bagātinātāji, tāpat kā jebkuri
citi vitamīnu kompleksi, jālieto vismaz pāris mēnešus, lai justu tā iedarbības
rezultātu, taču, lai piemeklētu sev atbilstošāko magnija devu un tā labāko
uzņemšanas veidu, ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
