Laiks, ko pavadām pie atklātām ūdenstilpnēm, gan
peldoties, gan vienkārši izbaudot burvīgos laikapstākļus un Latvijas dabas
daudzveidību, ne tikai ļauj uzlabot fizisko un emocionālo pašsajūtu, bet arī palīdz
atslēgties no ikdienas rūpēm. Par veselībai vērtīgiem iemesliem, kāpēc vasarā
būtu nepieciešams vairāk laika pavadīt pie atklātām ūdenstilpnēm un, ja
iespējams, arī nopeldēties, stāsta farmaceite Amanda Ozoliņa.
“Ūdenim, pateicoties tā sastāvā atrodamajiem minerāliem, kā
piemēram, magnijam un kālijam, ir pozitīva ietekme ne tikai uz mūsu veselību,
bet arī uz labsajūtu kopumā. Turklāt ūdens spēj mazināt arī stresa sajūtu. Pēc
pastaigas gar jūru vai kādu citu ūdenstilpni cilvēks uzreiz jūtas labāk, ir
pozitīvām emocijām piepildīts, un arī stresa līmenis ir mazinājies. Turklāt
viļņu vērošana ir gluži kā meditācija, kas ļauj atslēgties no ikdienas rūpēm,
atbrīvot prātu un palīdz atslābināties,” skaidro farmaceite.
Svarīgi atcerēties, ka, atrodoties pie ūdenstilpnes,
nepieciešams ievērot drošības pasākumus, piemēram, ja iespējams, atpūtai
izvēlēties oficiālu peldvietu, ūdenī brist lēnām, taustot pamatu, nelēkt no
ūdenstilpnē izvietotiem objektiem, piemēram, tiltiem vai tramplīniem, nepeldēties
alkohola reibumā, kā arī nedoties peldēties vienatnē. Īpaši nepieciešams
uzmanīt bērnus – atrodoties pie ūdenstilpnes, vecākiem vai pavadoņiem
bērnus jāuzrauga nepārtraukti. Bērniem
rotaļāties, plunčāties un peldēties jāatļauj tikai tik tālu, cik pieaugušais
tos var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā atsteigties palīgā.
Pozitīvā ietekme brīvā laika pavadīšanai pie ūdenstilpnēm
#1 Pašsajūtas uzlabošana
Ikdienas straujajā ritmā esam pakļauti daudz un dažādiem
notikumiem un trokšņiem, kas bieži vien kļūst pārāk traucējoši un rada
negatīvas emocijas. Turpretī atrašanās pie ūdens sniedz mieru un noteiktu
paredzamības pakāpi – mēs redzam un jūtam, ka ūdens visu laiku ir tāds pats kā
bijis, un tieši šī paredzamība ļauj smadzenēm atbrīvoties un atpūsties.
Pelde ūdenī sniedz ķermenim iespēju nedaudz atpūsties un
atveldzēties no karstās saules. Baudot peldi kaut dažas minūtes, nomierinās ne
tikai ķermenis, bet arī prāts – karstums vairs nešķiet nepanesams, un pelde
kļūst patīkami relaksējoša. Savukārt agras rīta peldes palīdzēs organismam
atmosties un sniegs dienai nepieciešamo enerģijas lādiņu. Turklāt jūras ūdenī
esošais minerālu maisījums attīra un dezinficē ādu, tam ir nomierinoša un
dziedinoša iedarbība.
“Peldes jūras ūdenī īpaši ieteicamas izplatītāko ādas
slimību gadījumā, piemēram, psoriāzes pacientiem. Pēc peldes jūrā ir vērts
vismaz piecas minūtes pagaidīt, lai āda spētu absorbēt visus minerālus, un tikai
tad noskaloties. Šis princips palīdzēs uzturēt ādu mitrinātu, vienlaikus
saglabājot jūras ūdens terapeitisko iedarbību,” stāsta Amanda Ozoliņa.
#2 Imunitātes stiprināšana
D vitamīns ir nozīmīgs organisma imunitātes veidotājs un to
iesaka uzņemt visa gada garumā. Atrašanās brīvā dabā un svaigā gaisā ļauj mums
uzņemt kaut nelielu papildu devu nepieciešamā D vitamīna, kas ne vien aizsargā
imūnsistēmu un palīdz kauliem uzsūkt pietiekami daudz kalcija, bet arī veic
citas organismam nozīmīgas funkcijas. Turklāt jūras ūdens un saules kombinācija
veicina D vitamīna sintēzi, tādējādi mazinot risku saslimt, piemēram, ar
osteoporozi vai autoimūnām saslimšanām.
Svarīgi atcerēties, ka ūdens piesaista sauli, tāpēc gan pēc peldēm vai
citām fiziskām aktivitātēm, gan pēc saules aizsarglīdzekļu lietošanas
instrukcijā minētā laika nepieciešams regulāri atjaunot aizsarglīdzekļa krēma
kārtiņu, lai izvairītos no saules izraisītiem apdegumiem.
#3 Prieka gūšanas avots
Lai arī ir grūti precīzi definēt laimes stāvokli, pētnieki uzskata,
ka pastāv saistība starp prieka un laimes līmeni un dabu. Ir novērots, ka
atrašanās ūdenstilpņu tuvumā var pastiprināt šīs pozitīvās sajūtas. Pētnieki
secinājuši, ka, lai gan zaļā zona var pozitīvi ietekmēt indivīda pašnovērtējumu
un noskaņojumu, tiem, kuri dzīvo netālu no ūdenstilpnēm, ievērojami
uzlabojusies emocionālā labsajūta. Piemēram, 2007. gadā Īrijā veiktā pētījumā*
atklāts, ka cilvēki, kuri dzīvo piecu kilometru attālumā no atklātas
ūdenstilpnes krasta, ir apmierinātāki ar savu dzīvi.
“Serotonīns ir zināmākais laimes hormons – tā daudzums
organismā ietekmē garastāvokli un rada prieka sajūtu. Lai organisms aktīvāk un
efektīvāk izmantotu serotonīnu, ieteicams nodarboties ar patīkamām, labsajūtu
raisošām aktivitātēm, veikt aerobas fiziskas aktivitātes, piemēram,
pastaigāties, skriet un peldēt, kā arī lietot pārtiku, kuras sastāvā ir D
vitamīns, B grupas vitamīni un omega-3 – tie nepieciešami, lai veidotos
serotonīns. Turklāt tā sintēzei vajadzīga gaisma, tāpēc parasti gada gaišajā
sezonā tā daudzums organismā paaugstinās, bet gada tumšajā sezonā – samazinās,”
atklāj farmaceite.
4# Fiziskās formas uzturēšana
Vasara, pateicoties agrajiem un gaišajiem rītiem, siltajam
laikam un iespējai izkustēties ārpus telpām, ir piemērots periods, lai uzsāktu
vai arī turpinātu jau iesāktās fiziskās aktivitātes. Vai tā būtu
riteņbraukšana, garas pastaigas, peldēšana, nūjošana, aktīvā atpūta vai dažādas
spēles, visas šīs aktivitātes palīdz ķermenim kļūt stiprākam un uzlabo kopējo
organisma veselības stāvokli. Turklāt fiziskās aktivitātes ūdens tuvumā sniegs
ne tikai burvīgu skatu, bet arī ļaus pilnvērtīgi pievērsties izvēlētajai
aktivitātei, nodrošinot neuzkrītošus un patīkamus fona trokšņus, piemēram,
putnu vīterošanu, vēja šalkoņu un ūdens virmošanu.
“Peldēšana ir viens no efektīvākajiem sporta veidiem, jo šīs
aktivitātes laikā tiek nodarbinātas teju visas muskuļu grupas. Lai arī peldot
netiks sadedzināts tikpat daudz kaloriju, kā braucot ar riteni vai skrienot,
jums tāpat būs izdevies izmantot pietiekami daudz kaloriju, lai uzlabotu savu
fizisko pašsajūtu. Turklāt peldēšana ļauj atbrīvoties un atpūsties no ikdienas
rūpēm. Peldot varam veltīt laiku tikai sev un savām domām un no sirds izbaudīt
šo procesu,” stāsta Amanda Ozoliņa.
