Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19
sertifikātu neieguvušu darbinieku, paredz trešdien Ministru kabineta sēdē
atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības
likumā.
Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz
jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda
veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt
epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt
epidemioloģiski drošu darba vidi.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un
darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par
to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar
prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.
Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta
prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Vienlaikus likumprojektā ir ietverta prezumpcija, kas
paredz, ka situācijā, kad darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas
nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī
persona neatbilst veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar
epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts
paredz darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez
Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.
Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli,
kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt
darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.
Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts
uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu
neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam,
bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā
līdz bērna divu gadu vecumam.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu
vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību
par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban
normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas
izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai
dzīvībai.
Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav sadarbspējīga
sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja to nebūs
iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana rada
risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks izslēgta iespēja
atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina
vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt pakalpojumu klātienē.
Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību visām
amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu “amatpersona” tiek saprasta
jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā), tajā
skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un valsts drošības
iestāžu amatpersonas.
Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem jau
darbinieku atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs
sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai šādu
sertifikātu īpašnieki.
Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju
apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.
Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz tiesu
varas un tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats attiecināt
prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja sniegt
pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir veicis
Covid-19 testu un tas ir negatīvs.
Gala lēmums par likuma izmaiņām būs jāpieņem Saeimai.
