Šogad vasara mūs lutina ar sauli, siltiem laikapstākļiem un
pat ar vērā ņemamu tveici. Baudot sauli, jāatceras, ka karstā laikā nereti saasinās
dažādas veselības problēmas, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību savai
pašsajūtai un veselības stāvoklim, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un
hronisku slimību pacientiem. Farmaceite Anna Kivleniece skaidro, kādi ir
lielākie veselības riski vasaras sezonā, un sniedz padomus, kā sevi pasargāt.
“Karstā laikā ierasts vairāk sekot līdzi bērnu, senioru un
to cilvēku veselībai, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu saslimšanām, kustību
traucējumiem un vielmaiņas slimībām. Lai arī šīs ir augstāka riska grupas, tikpat
svarīga ir vērīga attieksme pret savu pašsajūtu arī tiem, kuri jūtas veseli un
stipri. Diemžēl pieredze rāda, ka tveicē pārāk bieži veselības problēmās
iedzīvojas arī jauni un aktīvi cilvēki, kuri steidz baudīt vasaru, sauli un
pārvērtē savus spēkus. Karstā laikā un jo īpaši ilgstošos karstuma periodos īpaši
jāpiesargājas ikvienam,” stāsta Anna Kivleniece.
Biežākie veselības riski:
Saules dūriens
Saules dūriens ir karstuma dūriena veids, ko izraisa pārāk
ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros. Tā ietekmē paplašinās galvas
smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu, kas smagākos gadījumos var izraisīt
asinsvadu plīsumu. Pirmās pazīmes, kas var liecināt par saules dūrienu, ir
pēkšņs vājums un miegainība, izdalās auksti sviedri, var parādīties galvassāpes
vai reibonis, bet atsevišķos gadījumos novērojama pat vemšana un samaņas
zudums.
Saules dūrienu un pārkaršanu vissmagāk pārcieš bērni un
seniori – viņu organisma termoregulācija jeb spēja uzturēt nemainīgu ķermeņa
vides temperatūru ir ievērojami vājāka. No pārkaršanas jāuzmanās arī cilvēkiem
ar lieko svaru un hroniskām sirdsslimībām. Nav ieteicama pārlieku aktīva
fiziskā slodze, nevajadzētu smēķēt un lietot alkoholu. Uzturoties saulē,
vienmēr jāvalkā galvassega.
Ja ir aizdomas par saules dūrienu, cietušais jānogādā vēsā
vietā vai ēnā, uz viņa pieres jāuzliek vēsas, mitras kompreses vai samitrināts
dvielītis. Cietušajam jādod padzerties vēss ūdens un jāatbrīvo no cieša apģērba
krūškurvja un kakla rajonā. Par tālāko rīcību nepieciešams sazināties ar ārstu,
bet, novērojot smagus simptomus, jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības
dienests.
Ādas veselības problēmas
Saule un karstums var negatīvi ietekmēt ādas veselību,
turklāt UV staru ietekmē āda ātrāk noveco, parādās iedegums vai pat apdegums,
pigmenti un jaunas dzimumzīmes. Lai gan mūsdienās iededzis augums saistās ar skaistumu,
jāatceras, ka jebkuras izmaiņas tomēr ir ādas bojājums un laika gaitā uz ādas
var parādīties dažādi ļaundabīgi jaunizveidojumi – katrs ādas apdegums vairākas
reizes paaugstina ādas vēža attīstības risku. No saules būtu jāuzmanās īpaši cilvēkiem
ar gaišu ādas krāsu, rudiem matiem, daudzām dzimumzīmēm un vasarraibumiem. Šis
ādas fototips saulē parasti neiesauļojas, taču ātri apdeg, un tam ir lielāks
ādas vēža risks.
“Visdrošāk saulē atrasties ir rīta stundās, līdz plkst.
11.00, vai pēcpusdienā, pēc plkst. 16.00, jo tad saules intensitāte ir mazāka.
Vēlams lietot saules aizsargkrēmu ar atbilstošu SPF, nēsāt brīvu, gaišu
apģērbu, kas nosedz ķermeni, un galvassegu ar platām malām. Jāatceras, ka
saules aizsargkrēmu nepieciešams atkārtoti uzklāt arī pēc peldes, jo daļa
filtru ūdenī noskalojas. Saules apdeguma gadījumā āda jāatvēsina ar mitrām,
vēsām kompresēm vai termālo ūdeni, jālieto dziedējoši, nomierinoši krēmi,”
stāsta farmaceite Anna Kivleniece.
Tāpat saules iedarbība var saasināt dažādas ādas
saslimšanas, piemēram, akni vai rozāciju. UV stariem piemīt dezinficējošas
īpašības, tāpēc aknes gadījumā tie sākotnēji var ādas stāvokli uzlabot, tomēr
vēlāk tas atkal pasliktināsies, jo saule sausina ādu, piņņu vietās veicinot
jaunu pigmentu un pumpu veidošanos. Ja uz ādas novērojama akne, uzturoties
saulē, jāizvēlas ādai piemērots saules aizsarglīdzeklis, kas nav komedogēns,
proti, neaizsprosto poras. Savukārt rozācija (hroniska, iekaisīga ādas
saslimšana, kas izpaužas kā ādas apsārtums, paplašināti asinsvadi un ādas
dedzināšana) saules staru ietekmē var ievērojami saasināties, tāpēc rozācijas
pacientiem ilgstoša uzturēšanās saulē nav vēlama vispār. Rozācijas gadījumā āda
no saules jāsargā visa gada garumā, taču vasarā it īpaši, jo šajā laikā saules
intensitāte ir daudz lielāka.
Vēnu problēmas
Karstuma ietekmē vēnas paplašinās, veidojot lielāku slodzi
vēnu vārstuļiem, kā rezultātā var rasties asins sastrēgums, diskomforts un
sāpes kāju apvidū. Vēnu veselības problēmas veicina arī tādi faktori kā
vienveidīgs, stāvošs vai sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids, iedzimtība,
liekais svars, vecums un pārmēru ciešs, nepiemērots apģērbs. Lai gan vēnu
varikoze biežāk skar sievietes, tā novērojama arī vīriešu vidū.
Lai izvairītos no vēnu saslimšanām, jācenšas pēc iespējas
vairāk kustēties un pēc iespējas mazāk ilgstoši atrasties nemainīgā stāvus vai
sēdus pozā. Atrodoties transportlīdzeklī, jāizmanto iespēja piecelties vai
piestāt, lai izkustētos un izapļotu pēdas. Karstā laikā jādzer pietiekami daudz
šķidruma, izvairīties no alkohola lietošanas, noderēs arī kompresijas zeķes,
bet profilaktiski var lietot uztura bagātinātājus vēnu sieniņu stiprināšanai.
Sirds veselības
traucējumi
Karstuma ietekmē asinsvadi paplašinās, un tā rezultātā var
pazemināties asinsspiediens un paātrināties sirdsdarbība. Turklāt, pastiprināti
svīstot, tiek zaudēts šķidrums un minerālvielas, ko ir svarīgi uzņemt papildus.
Sevišķi svarīgi tas ir cilvēkiem, kas sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām,
kā, piemēram, arteriālo hipertensiju un sirds mazspēju. Pirmie simptomi, kuriem
jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir galvas reiboņi, nespēks, ģīboņa sajūta.
Tādā gadījumā pirmkārt ir jāuzņem šķidrums, tad jāapsēžas vai jāapguļas, lai
nezaudētu samaņu.
“Karstā laikā būtu ieteicams izvairīties no pārmērīgas
fiziskās slodzes. Situāciju var pasliktināt arī alkoholisko dzērienu lietošana,
kā arī pārmērīgs sāls un kafijas patēriņš. Uzturā būtu jāiekļauj pietiekami
daudz antioksidantu, ko vasarā var viegli uzņemt, ēdot vietējos sezonālos
zaļumus – lapu salātus, sīpollokus, spinātus. Regulāras fiziskās aktivitātes
tāpat ir nepieciešamas, tomēr tās labāk veikt tajā dienas daļā, kad gaisa
temperatūra ir komfortabla, vai arī ir iespēja atrasties ēnā,” uzsver
farmaceite Anna Kivleniece.
