Iestājoties
siltam un saulainam laikam, aktivizējas ne vien odi un mušas, bet arī bites,
dunduri, lapsenes, irši un citi kukaiņi, kuri atpūtu pie dabas vai vakara
baudīšanu piemājas dārzā var padarīt ne vien sāpīgu, bet dažkārt pat dzīvībai
bīstamu. Tādēļ par to, kā pasargāt sevi no kukaiņu dzēlieniem un rīkoties
kukaiņu kodumu gadījumā, stāsta ārste Zane Zitmane un farmaceite Ilze
Priedniece.
Jutīgās
zonas – seja, kakls, elpceļi un galva
Lai arī
lielākoties bišu, lapseņu un sirseņu kodumi nav dzīvībai bīstami, tomēr,
sākoties alerģiskai reakcijai, sekas var būt ļoti nopietnas, tādēļ ir svarīgi
ievērot piesardzību un zināt par pirmās palīdzības sniegšanu situācijās, kad
kāds no minētajiem kukaiņiem ir iedzēlis. Īpaši svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka
situācijas, kurās cilvēki tiek sadzelti, ir ļoti ikdienišķas – pļaujot zāli,
staigājot basām kājām, atrodoties pie dabas, veicot uzkopšanas darbus piemājas
teritorijā vai citu aktivitāšu laikā. Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka
pastiprināta uzmanība siltajā laikā ir jāpievērš dzērienu traukiem, kuros
kukaiņi var iekrist, īpaši bīstamas ir skārda bundžas un tumšas pudeles, kurās
kukaiņi nav redzami. Ja bite, lapsene vai sirsenis iekož galvā, sejā, kaklā vai
elpceļos, var rasties dzīvībai bīstams pietūkums. Šādā gadījumā ir nekavējoties
jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP), jānogulda pacients un maziem
malciņiem jādod vēss ūdens vai ledus gabali, lai pēc iespējas mazinātu tūskas
veidošanos, kā arī jālieto pretalerģijas līdzekļi. Ja zināms, ka pacientam ir
bijusi anafilaktiska reakcija – samaņas zudums, pazemināts asinsspiediens,
paātrināta sirdsdarbība, auksti, lipīgi sviedri un elpceļu, lūpu un mēles tūska
– nekavējoties jāpielieto adrenalīna intramuskulārā injekcija. Tai vienmēr ir
jābūt pieejamai, kā arī par tās pielietošanu ārkārtas gadījumā ir jāinformē
tuvinieki, draugi un kolēģi.
Alerģiskas
reakcijas rašanās
Toksīni, pret
ko organisms cīnās ar dažādām reakcijām, faktiski ir kodēju un dzēlēju
siekalas. Mazajiem asinssūcējiem – knišļiem un odiem – siekalu daudzums ir
mazāks, lielajiem kukaiņiem – lapsenēm, bitēm un sirseņiem – krietni lielāks,
līdz ar to arī inde krietni spēcīgāka. Ārste Z. Zitmane skaidro, ka alerģija
rodas brīdī, kad organisms normālos apstākļos nekaitīgu vielu – antigēnu –
notur par bīstamu “iebrucēju” un izdala pārlieku daudz antivielu jeb “cīnītāju”, kas rezultātā nodara kaitējumu
pacientam. To nosaka dažādi faktori, piemēram, ģenētiska iedzimtība un
imunitātes īpatnības. Aptuveni 1% cilvēku var rasties bīstamas alerģiskas
reakcijas, kamēr lielāks risks alerģijas attīstībai pret kukaiņu kodumiem ir
cilvēkiem, kuru tiešajiem radiniekiem ir astma, ekzēma, jebkura veida alerģija,
vai arī pašai personai vai tās bērniem ir kāds no iepriekš minētajiem
stāvokļiem. Ja cilvēks pirmo reizi atklāj, ka pēc kukaiņu koduma parādās
alerģiska reakcija, tad noteikti ir jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāpārrunā
turpmākie soļi. Ģimenes ārsts izsniegs recepti pretalerģiska medikamenta
iegādei un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie alergologa.
Ko darīt
pēc koduma?
Vispirms
jādodas uz drošu vietu, lai izvairītos no atkārtotiem dzēlieniem. Pēc bites
koduma iespējami ātri ir nepieciešams izvilkt dzeloni, rūpīgi nomazgāt koduma
vietu un to apstrādāt ar spirtu vai kādu no dezinficējošiem šķidrumiem. Koduma
vietai ieteicams pielikt aukstu kompresi un to regulāri mainīt. Ja sadzelts
tiek bērns, uzreiz ir jāiedod pretsāpju līdzeklis, ko izteiktu sāpju gadījumā
var darīt arī pieaugušie. Koduma vietai var uzziest pretiekaisuma gelus, bet,
ja tūska un nieze ir izteiktas, jālieto antihistamīna preparāti. Ne mazāk
svarīgi ir dzert daudz šķidruma, lai toksiskās vielas izvadītu no organisma. Ja
bite, lapsene vai sirsenis iekož galvā, sejā, kaklā vai elpceļos, ir
nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība
Kā atvairīt
kukaiņus?
Lai pasargātu
sevi no kukaiņu kodumiem, pirms uzturēšanās ārā ieteicams lietot repelentus –
līdzekļus kukaiņu atbaidīšanai. Farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka
repelenti iedalās sintētiskajos un dabīgajos. Sintētisko repelentu sastāvā ir
dietiltoluamīds (DEET) vai ikaridīns. Par piemērota repelenta izvēli bērniem un
pieaugušajiem, kā arī par pareizu tā lietošanu var konsultēties ar farmaceitu.
Dabīgo līdzekļu sastāvā izmanto augu ekstraktus, ēteriskās eļļas vai to
sastāvdaļas. Odiem un ērcēm nepatiks krustnagliņu, lavandas, tējaskoka,
eikalipta, rozmarīna, timiāna, ģerānijas un piparmētras ēterisko eļļu smarža.
Speciālistu ieteikumi kukaiņu atvairīšanai:
- Lietojiet
kukaiņu repelentus! - Lai kukaiņi
neielidotu dzīvojamajās telpās, lietojiet speciālus aizsargsietus! - Vasarā
dzērieniem izmantojiet salmiņus, bet bērniem – krūzes ar vāciņu un salmiņu! - Pārliecinieties,
vai pirms likšanas mutē pie kumosa nav “pieķēries” kāds kukainis! - Dodoties pie
dabas, izvairieties no saldu smaržu lietošanas un koša apģērba! - Neaizraujieties
ar staigāšanu basām kājām, īpaši zem augļu kokiem, kur bieži sastopamas
lapsenes! - Nekad
nemēģiniet pašu spēkiem likvidēt lapseņu vai sirseņu pūžņus, bet gan uzticiet
šo uzdevumu speciālistiem! - Kukaiņu pūžņu tuvumā
atturieties no straujām kustībām, lai neprovocētu kukaiņu uzbrukumu! - Rūpējieties
arī par saviem mājdzīvniekiem, sagādājot viņiem speciālas kakla siksnas vai
skaustā pilināmus pilienus.
