Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru doto
uzdevumu. Tas palīdz organismam pielāgoties jaunajiem apstākļiem un mobilizēt
slēptās rezerves, lai sekmīgi tiktu galā ar izaicinājumiem un sasniegtu
iecerētos mērķus. Lai gan nelielās devās stress iedarbojas labvēlīgi, ilgstoša
spriedze var radīt nervozitāti, pārmērīgu nogurumu un pat veicināt nopietnas
saslimšanas. Kā stresa hormoni ietekmē ķermeni un ko iespējams darīt, lai
mazinātu ilgstoša stresa radītās sekas, skaidro farmaceite Mārīte Šukele.
“Nokļūstot stresa situācijā, cilvēka organisms nekavējoties
reaģē, pastiprinātā daudzumā izstrādājot tā sauktos “stresa hormonus”
un tādējādi sagatavojot ķermeni potenciālajām briesmām. Aktivizējas virsnieru
hormoni kateholamīni – adrenalīns un noradrenalīns jeb norepinefrīns – un
glikosteroīds kortizols. Tie ļauj mobilizēt organisma resursus ārējam
kairinājumam, kamēr ķermenis adaptējas stresa faktoriem un veiksmīgi pārvar to
radīto ietekmi. Atrodoties ilgstošā stresā, ķermenis pastāvīgi darbojas
aizsardzības režīmā, tā nodarot kaitējumu kā cilvēka garīgajai, tā fiziskajai
veselībai,” stāsta farmaceite Mārīte Šukele.
Virsnieru hormoni mudina aktīvai rīcībai
Virsnieru hormonu kateholamīnu izdalīšanos veicina
satraukums, bailes, sāpes, aukstums, kā arī intensīva fiziskā slodze. Šie
hormoni mobilizē visas organisma funkcijas, tās pieskaņojot organisma
vispārējam aktivitātes līmenim un mudinot cilvēku darboties, lai sasniegtu
izvirzītos mērķus. Noradrenalīns sašaurina asinsvadus un paaugstina
asinsspiedienu, izsauc uzbudinājumu, trauksmi un modrību, kas, savukārt, veicina kognitīvās
funkcijas. Adrenalīns paaugstina glikozes līmeni asinīs, veicina glikozes
izmantošanu muskuļos, tādējādi aktivizējot to darbaspējas, palielina skābekļa
patēriņu šūnās, paātrina sirdsdarbību, palielina miokarda saraušanās spēku,
paaugstina ķermeņa temperatūru, atslābina bronhu, zarnu un urīnpūšļa sieniņu
gludo muskulatūru, kā arī paplašina acu zīlītes. Adrenalīna ietekmē tiek
aizsākta jebkura fiziskā aktivitāte. Saņemot ārēju stimulu, ķermenis izstrādā
adrenalīnu un ir gatavs aktīvai rīcībai. Ja cilvēks jūtas nedrošs un
nepārliecināts par savām spējām, rodas negatīvais stress, ko pavada trauksme un
nemiers.
Ilgstoši paaugstināts kortizols veicina depresiju un
saslimšanas
Kortizols ir steroīdu hormons, ko izdala virsnieru garoza.
Tā līmenis organismā nepārtraukti mainās – visaugstākais tas ir rīta stundās,
bet viszemākais – pusnaktī. Tas ir dabisks process, jo kortizols piedalās visos
vielmaiņas procesos, regulē centrālo nervu sistēmu, asinsspiedienu, nieru
funkcijas, kontrolē ūdens un sāļu līmeni organismā, kā arī atbild par iekaisuma
procesu norisi. Spriedzes situācijās kortizola līmenis asinīs strauji pieaug,
paātrinot sirdsdarbību un radot enerģijas pieplūdumu.
Ja stress ir ilgstošs, kortizola līmenis pastāvīgi ir
paaugstināts, un tas var veicināt trauksmi, garastāvokļa svārstības, miega
traucējumus un depresiju. Paaugstināta kortizola ietekmē tāpat var samazināties
koncentrēšanās spējas, attīstīties paaugstināts asinsspiediens un citas
sirds-asinsvadu saslimšanas, iespējams novērot svara pieaugumu un imūnsistēmas
darbības traucējumus. Stresa hormons paaugstina arī glikozes līmeni asinīs un
līdz ar to – diabēta risku. Kortizola pārprodukcija traucē veidoties laimes
hormonam serotonīnam, tāpēc var būt slikts garastāvoklis un nomāktības sajūta.
Īpaši jutīgs uz kortizola līmeņa pieaugumu ir kuņģa un zarnu trakts, un tā
ietekmē var attīstīties tādi gremošanas trakta traucējumi kā slikta dūša, kuņģa
dedzināšana, spazmas vēderā, caureja vai, tieši pretēji, aizcietējumi. Nemitīgā
stresa hormona izdalīšanās var veicināt arī virsnieru izsīkumu, kā rezultātā
tās vairs nespēj nodrošināt pat organismam nepieciešamo kortizola līmeni. Tas
izpaužas kā pastāvīgs nogurums, kas novērojams pat agrās rīta stundās,
enerģijas trūkums un pasliktinātas darbaspējas.
Kā uzlabot dzīves kvalitāti?
“Lai izvairītos no stresa kaitīgas ietekmes, nepieciešams
samazināt ikdienas stresa līmeni un ievērot veselīga dzīvesveida
pamatprincipus. Stresu palīdzēs ierobežot regulāras fiziskās aktivitātes,
pārdomāts miega režīms, veselīga un sabalansēta ēdienkarte, kā arī pastaigas
svaigā gaisā. Rūpīgi plānojiet savu laiku, atvēlot pietiekami daudz brīžu tikai
sev un tām nodarbēm, kas jums sagādā prieku. Tāpat ieteicams atteikties no
kaitīgajiem ieradumiem – smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas. Mazināt
nespēku, nervozitāti, uzbudinātību un muskuļu krampjus palīdzēs magnijs un B
grupas vitamīni. Tāpat stresa līmeni iespējams mazināt, lietojot nomierinošas
zāļu tējas, piemēram, baldriānu, piparmētru, melisas, māteres vai vilkābeles
tēju,” norāda farmaceite Mārīte Šukele.
Ja stresu neizdodas pārvarēt saviem spēkiem – vērsieties pēc
palīdzības pie speciālista. Viņš palīdzēs atpazīt un noteikt stresa cēloni, kā
arī ieteiks efektīvus veidus stresa pārvaldīšanai, piemeklējot katram pacientam
individuālu risinājumu.
