Lai gan ikviens vecāks savu bērnu vēlas pasargāt no
dažādām traumām, kuram gan bērnībā, skrienot un rotaļājoties, nav gadījies
nobrāzt ceļgalus. Mazas traumas jeb nobrāzumi ir bieži sastopami un teju
neizbēgami, tomēr katru gadu nopietnas traumas vasaras periodā gūst liels
skaits bērnu. Kā mazināt traumu risku un kā rīkoties, ja tomēr bērns ir guvis
kādu traumu, stāsta pediatre Vizma Meikšāne un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Traumas vasarās ir tūkstošiem, taču to skaits ir atkarīgs no
tā, cik saulaina un aktīva ir vasara, stāsta pediatre V. Meikšāne. Traumas
iedalās no nobrāzumiem līdz pat ļoti nopietnām traumām. Traumu dažādība
novērojama arī pēc vecuma grupām. Līdz 1-3 gadu vecumam vairāk novērojam
neuzmanības traumas. Pirmajā vietā noteikti būtu aizrīšanās, kad divgadnieki
jau ir diezgan patstāvīgi (sākuši paši staigāt, daudz ko jau var paši
aizsniegt, bieži staigā apkārt ar ēdienu rokās), kas palielina aizrīšanās
risku. Vēl nereti nākas piedzīvot tādus nelaimes gadījumus, kad bērns apēd vai
iedzer sadzīves ķīmiju, neēdamus priekšmetus. Savukārt lielāki bērni jau
saskaras ar zināmākām traumām, jo ir aktīvāki – brauc ar riteņiem, iet, skrien,
lec. Visbiežāk tie ir lūzumi, izmežģījumi, galvas traumas, sasitumi,
applaucējumi – ne tikai ar karstu šķidrumu, bet arī ar ķimikālijām, uzsver
pediatre.
Droša atpūta pie dabas
Vasarā biežāk atpūšamies brīvā dabā, pavadām laiku aktīvi.
Taču, lai atpūta pie dabas būtu bez raizēm un traumām, jāatceras dažas
vienkāršas, bet ļoti būtiskas lietas. Bērns var atcerēties tikai 3-4 lietas
atkarībā no vecuma, tāpēc vecākiem jāmēģina saviem bērniem iemācīt pašu
svarīgāko un primārāko, kas attiecas uz drošību un traumām, skaidro pediatre V.
Meikšāne.
Pediatre norāda, ka, atpūšoties pie dabas, visbiežāk traumas
tiek gūtas ugunskuru un grilu tuvumā, aizrijoties ar ēdienu, rotaļājoties ceļa
tuvumā, pie ūdenstilpnēm, kā arī esot aktīviem, piemēram, braucot ar
velosipēdiem, un atrodoties tiešos saules staros.
- Aizrīšanās. Aizrīšanās bērniem vasarā parasti gadās,
kad esam kompānijā, jo tad bērniem ir mazliet lielāka vaļa, tie ir kopā ar
citiem bērniem. Aizrīšanās notiek ar tiem produktiem, kurus bērns pats nevar
kārtīgi sakost. Tas var būt šašliks, āboli, cieta maize jeb grauzdiņi. Lai
izvairītos no šādiem aizrīšanās gadījumiem, noteikti jāatceras par disciplīnu –
ja ēdam, tad sēžam – neskrienam! Vecākiem var noderēt īpašas lekcijas un
nodarbības, kurās tiek izstāstīts un parādīts, kā pareizi rīkoties aizrīšanās
gadījumā. Covid-19 pandēmijas laikā lekcijas notiek attālināti, taču pēc
ierobežojumu beigām lekcijas būs iespējams apmeklēt klātienē. Tajās vecākiem ir
iespēja praktiski apgūt pareizu rīcību (uzsitienu, bērna pagriešanu) un kā
rīkoties, ja paša spēkiem bērnam nesanāk atbrīvot elpceļus, kā arī citas
būtiskas lietas. - Drošība pie ūdens. Atrodoties pie ūdenstilpnēm,
svarīgākais ir neatstāt bērnu vienu, tuvumā vienmēr jābūt pieaugušajam.
Vecākiem jāatceras, ka arī piepūšamie riņķi nav droši, jo tie var apmesties
otrādi. Savukārt tiem bērniem, kas jau māk peldēt, ir jānosaka robežas – cik
dziļi drīkst atrasties ūdenī un kur drīkst peldēt! - Pārkaršana. Lai izvairītos no pārkaršanas, karstā
laikā maziem bērniem nebūtu jāatrodas tiešos saules staros laikā no 11.00 līdz
16.00. Būtiski atcerēties, ka bērni speciāli nav jāsauļo, viņi mazliet
iesauļosies, arī skraidot un staigājot, norāda pediatre. Tiešos saules staros
bērnam noteikti jāuzklāj saules aizsargkrēms, jābūt piemērotam, viegla
materiāla, nosedzošam apģērbam un galvassegai. Ja bērnam gadījies pārkarst
saulē, piemēram, atrodoties pie jūras, pirmais, ko mēs pašu spēkiem varam
darīt, ir bērnu atdzesēt, bet atdzesēšana nenotiek, ieliekot bērnu aukstā
ūdenī, jo tas var izraisīt jaunu šoku. Pareizi būtu bērnu atdzesēt ēnā, vēdinot
un vēsinot, piemēram, uzliekot vēsu dvieli uz galvas un kakla. Noteikti nevar
aizmirst par pietiekamu ūdens daudzuma uzņemšanu, gan karstā laikā, gan
ikdienā, lai organisms neatūdeņotos. Visbīstamākā tomēr ir bērnu pārkaršana
mašīnās. Par šo tēmu tiek runāts gadu no gada, taču tāpat katru gadu notiek
nelaimes. Pediatre V. Meikšāne uzsver: “Bērnus nedrīkst atstāt vienus mašīnā,
ejot veikalā, pat ja liekas, ka tur būsiet tikai dažas minūtes – arī nelaime
var notikt dažās minūtēs.” - Drošība uz ielas. Pirmkārt, uz ielas ir jāciena citi
satiksmes dalībnieki un jāievēro pamata drošības noteikumi. Ejot pāri ceļam,
jāpaskatās uz abām pusēm, jāpārvietojas pa ceļa pareizo pusi, braucot ar
velosipēdu vai citu šāda veida pārvietošanās līdzekli, galvā jābūt ķiverei, kā
arī bērniem ieteicami roku un ceļu aizsargi. Bieži sastopamies arī ar dzelzceļa
un auto traumām. Pirmkārt, jāiemāca bērniem neklausīties mūziku austiņās un
neskatīties telefonā, ejot pa ielu. Taču vēl svarīgāk ir nedarīt to pašiem, lai
nekļūtu par piemēru saviem bērniem. Bērniem jāiemāca, ka nedrīkst spēlēt bumbu
ceļa tuvumā, jo tam ir paredzēti bērnu un sporta laukumi. Bērns ir augumā mazs,
tāpēc ir ļoti viegli viņu aiz mašīnām nepamanīt, ja bumba nonāk uz ceļa, un
bērns nolemj tai skriet pakaļ.
Kā pasargāt atvasi no iespējamām traumām?
Lai gan ne vienmēr ir iespējams bērnu nosargāt, ir būtiski
darīt visu iespējamo, lai traumas, kas rodas, paliktu tikai nobrāzumu līmenī.
Kā galvenos traumu mazinošos pamatnoteikumus varētu minēt:
- Droša vide. Vecākiem būtu jānodrošina bērniem droša
vide visos apstākļos, lai pēc iespējas mazinātu traumu risku. Diemžēl pieredze
nāk tikai caur bēdām. Spilgts piemērs ir mazi bērni uz pārtinamā galdiņa – ļoti
bieži atgādinām, lai vecāki neatstāj bērnu uz pārtinamā galda, jo bērni ļoti
bieži gūst traumas, no tiem noveļoties brīdī, kad vecāki kaut uz sekundi
novēršas, taču ne vienmēr vecāki mūsos ieklausās. - Disciplīna. Bērns dzīvo šeit un tagad, tāpēc mazam
bērnam ir ļoti grūti iemācīt, kā pareizi un droši uzvesties. Taču tikpat
stingri un uzstājīgi, cik mēs bērnam jau no mazotnes stāstam, ka pār ielu
nedrīkst skriet, ir jārunā arī par citiem būtiskiem drošības noteikumiem. - Vecāki kā piemērs bērniem. Bērni ļoti daudz paņem no
pašiem vecākiem, tāpēc tas, ko mācām saviem bērniem, ir jādara arī pašiem,
piemēram, jāvelk ķivere. Ceļu, roku sargi un ķivere var pasargāt bērnus no
dažādām traumām, taču bieži vecāki parāda bērnam, ka viņi tādas lietas nevelk,
kas savukārt pakļauj bērnu briesmām. Bērnam būtu jāiemāca, ka ķivere un
aizsargi ir stilīgi un to valkāšana ir obligāta. - Izglītošana. Bērnam ir jāzina, kur mājās atrodas plāksteris,
jāzina, kāds ir palīdzības tālrunis (113), kā arī par labu var nākt mācīšanās
rotaļu ceļā jeb dažādu scenāriju izspēlēšana visai ģimenei kopā. Bērni vieglāk
uztver lietas, ja tās pasniedz viņiem interesantā veidā. Piemēram, izspēlējot,
ko darīt, ja ir sācies ugunsgrēks, vai, kā rīkoties, ja kāds no ģimenes
locekļiem gūst traumu, skaidro pediatre.
Ko darīt, ja bērns tomēr ir guvis traumu?
Ja tomēr bērnam gadījies gūt traumu, piemēram, ir noticis
kritiens, pirmais, kas jādara, ir jāizvērtē, no kāda augstuma noticis kritiens.
Ja bērns ir kritis no liela augstuma, pašam vecākam nevajadzētu noteikt
diagnozi, ir jādodas pie speciālista. Ja roka vai kāja ir pietūkusi un sāpīga,
to vajadzētu nofiksēt. Roku var ietīt lakatiņā, lai tā nekustas. Šādā gadījumā
nevajadzētu censties bērnu atbrīvot no apģērba vai apaviem, skrituļslidām, bet
jānofiksē tāds, kāds viņš ir, un jāved uz slimnīcu, tālākos soļus noteiks
traumatologs, uzsver pediatre.
Ja bērns guvis nobrāzumu, vecāks var izvērtēt tā nopietnību
un izlemt, vai ir nepieciešams doties pie ārsta. Gadījumos, kad ir šaubas par
bērna stāvokli, tomēr labāk traumu atrādīt speciālistam. Savukārt V. Meikšāne norāda,
ka pie galvas traumām, kur jau tiek traucēta apziņa, ir novērojama jocīga
uzvedība vai pēc traumas bērns paliek miegains, nekavējoties (pirmajā pusstundā
vai stundā) jāsaņem medicīniskā palīdzība.
Kā apkopt nelielas brūces un nobrāzumus?
Farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka nelielu brūču un
nobrāzumu gadījumā jāsāk ar bērna nomierināšanu, ļaujot saprast, ka vecāks
palīdzēs. Pirms veicat brūcītes apkopi, centieties nomazgāt rokas. Ja ir
asiņošana, vairākas minūtes turiet asiņojošai vietai piespiestu drānu.
Visvienkāršākais ir brūci izmazgāt ar tekošu ūdeni – tas izskalos netīrumus un
sagatavos brūci antiseptisku gelu vai krēmu lietošanai. Nemazgājiet brūcīti ar
karstu ūdeni. Brūces tīrīšanai nelietojiet spirtu, jodu vai ūdeņraža peroksīdu,
kas rada sāpes un kairinājumu. Aptiekā ir iegādājami brūču tīrīšanas līdzekļi,
kas arī palīdzēs tai ātrāk sadzīt.
Ieteicams lietot parafīnu saturošu plāksteri ar
hlorheksedīnu, kas nepielīp brūcei, uztur to tīru, kā arī uzlabo dzīšanas
procesus. Ir jāseko līdzi personīgai higiēnai, lai pēc tam brūcē neienestu kādu
mikrobu vai sēnīti. Ja ir sasitums, tulznas vai pietūkumi, pirmo 24 stundu
laikā katras divas stundas lietojiet aukstu kompresi.
Ja gadās sasist vai pārsist lūpu, ieteicams sūkāt ledus
gabaliņu, kas mazinās tūsku un asiņošanu. Tomēr der atcerēties – ja brūce uz
lūpas ir liela, tad ir jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista. Ja ir traumēta
auss, acs vai deguns, ieteicams uzreiz vērsties pie speciālista, jo tikai viņš
spēs izvērtēt traumas nopietnību. Arī tad, kad brūce ir sadzijusi, ieteicams
lietot krēmus ar saules SPF, lai neveidotos rētaudi.
Novēlējums vecākiem un bērniem drošai un aktīvai vasaras
sezonai!
Pediatre V. Meikšāne novēl vecākiem izvērtēt savas
prioritātes un savā apziņā ielikt šīs primārās lietas drošībai. Cik nozīmīgi
vecāki attiecas pret šīm drošības lietām, tik nozīmīgi tas būs arī bērniem.
Vecākiem ir jākļūst par pārliecinošu piemēru saviem bērniem! Aizraujošu un
drošu jums vasaras brīvlaiku!
