Ar katru dienu cilvēki patērē arvien vairāk planētas
resursu – ar šī brīža patēriņu un dzīvesveidu cilvēcei, lai tā varētu dzīvot
videi draudzīgi, būtu nepieciešama teritorija trīs planētu Zeme apmērā. Elektrības,
ūdens un citu resursu taupīšana, pārdomāti pirkumi, vietējās produkcijas un
atjaunojamu materiālu izvēle – mūsu ikdienā ir daudz lietu un sīkumu, kurus
mainot, varam mazināt savu ekoloģisko pēdu jeb kaitīgo ietekmi uz vidi. Dabai
draudzīga dzīvesveida projekta “Es daru tā!” eksperti apkopojuši četrus
noderīgus padomus, kā varam dzīvot videi draudzīgāk.
Dabai draudzīga iepirkšanās
Samazini savu plastmasas, iepakojumu un citu resursu
patēriņu – mūsu ikdienas pirkumi veikalā rada milzu ietekmi uz vidi, tāpēc
noderīgākais padoms ir, pirmkārt, pirms katra no tiem godīgi sev uzdot
jautājumu: “Vai man šo lietu patiešām vajag?” Tas attiecas gan uz ātri no modes
izejošu apģērbu iegādi, gan citām lietām, ko dažkārt izmantojam tikai vienu
reizi.
Būtiska sadaļa pārdomātu pirkumu sarakstā ir arī pārtika,
piemēram, izvairoties pirkt produktus plastmasas vai citos grūti pārstrādājamos
iepakojumos, nesezonālus dārzeņus – jo tie uz veikaliem nesezonas laikā tiek
vesti no citām pasaules malām, palielinot kaitīgos izmešus, vai arī tiek ražoti
siltumnīcās, liekot lietā sildierīces un citas enerģiju patērējošas iekārtas.
Tieši tāpēc daudzi zaļā dzīvesveida atbalstītāji izmanto tā dēvēto tiešo
iepirkšanos pie vietējām zemnieku saimniecībām.
Tāpat vērts pievērst uzmanību ar godīgas tirdzniecības zīmēm marķētiem
produktiem, kas ražoti nekaitējot videi un cilvēkiem, piemēram, ar nelegālu un
mazapmaksātu nodarbinātību jaunattīstības valstīm. Ne mazāks svarīgs ir
pārtikas atkritumu jautājums: nepārdomātu pirkumu dēļ liela daļa iegādātās
pārtikas tiek izmesta, tāpēc plāno savus iknedēļas pirkumus un pērc tikai to,
ko ģimene patiešām var apēst. Ja kaut kas palicis pāri – pirms beidzies
derīguma termiņš, varbūt vari atrod kādam, kam tas vairāk vajadzīgs?
Investē daudzkārt lietojamu iepakojumu izvēlē – tā vietā,
lai iegādātos kārtējo dzērienu PET pudelē, izmanto daudzkārt lietojamās ūdens
pudeles. Arī Latvijā šobrīd sākuši darboties veikali, uz kuriem vari doties
pats ar savām tukšajām burciņām vai eko maisiņiem. Arī kafiju ikdienas
skrējienā vari uzpildīt pats savā daudzkārt lietojamajā termokrūzē – pie tam
dažās kafejnīcās vai par šādu dabai draudzīgu soli vari tikt pat pie atlaides!
Plastmasas maisiņiem un kārbiņām mūsdienās ir tik daudz alternatīvu, piemēram,
bioloģiskās vaska drāniņas līdzi ņemtās sviestmaizes ievīstīšanai – vērts vien
painteresēties!
Energoefektivitāte mājās un izvairīšanās no ķimikālijām
Videi draudzīgs dzīvesveids galvenokārt sākas pie mums
mājās, pie tam daudzos aspektos tas nozīmē arī ietaupītu naudu:
- Ierobežo savu enerģijas patēriņu – sākot no elektrības
pārdomātas izmantošanas, izslēdzot to istabās, kurās tobrīd neviens neuzturas,
līdz enerģijas taupīšanai paredzētu spuldzīšu uzstādīšana. Elektroenerģiju
taupīt palīdzēs arī pārdomāti elektroiekārtu pirkumi, un svarīgākā lieta, uz ko
skatīties ir to energoefektivitātes vērtējums, kas ir robežās no A+ līdz G. A+
marķētas ierīces darbošanās laikā patērē vismazāk elektrības. Savukārt ja plāno
būt ilgākā prombūtnē ceļojumā, izslēdz visas elektroierīces, tai skaitā,
izraujot tās no kontaktligzdas, piemēram TV, interneta rūteris vai boilers.
Svarīga arī mājās izmantoto elektroiekārtu regulāra apkope, piemēram, neveicot
regulāras apkopes ūdens boileram, tā sildelementi var apaugt ar kaļkameni, kas
palielina ūdens uzsildīšanai nepieciešamo elektrības patēriņu. - Atjaunojamo energoresursu lietošana: Ja dzīvo mājā,
ilgtermiņā lieliska investīcija dabai draudzīgam dzīvesveidam un arī maciņam ir
saules paneļu vai citu atjaunojamo enerģijas avotu uzstādīšanai. - Ekoloģiski tīrīšanas produkti – tas saistīts ne tikai ar
mūsu pašu, bet arī planētas veselību. Daudzas sadzīves ķīmijā esošās vielas,
caur notekūdeņiem, pat tos attīrot, tik un tā nonāk atpakaļ vidē un ir dzīvajai
dabai kaitīgas. - Ūdens taupīšana: tas nozīmē, gan laikus izslēgtu ūdens
krānu, gan to, kādas iekārtas izvēlamies. Piemēram, sen zināms fakts ir tas, ka
trauku mazgājamā mašīna patērē daudzkārt mazāk ūdens, nekā tos mazgājot ar
rokām. Taču atšķiras arī šo iekārtu ūdens patēriņš, tāpēc izvēlies tādas, kuras
taupa gan elektroenerģiju, gan ūdeni – eko režīmos. Tāpat ūdeni varam taupīt
arī citos veidos, piemēram, aizgriežot ūdens krānu, kamēr putojam matus vai
tīrām zobus un atverot tikai tad, kad tas tiešām vajadzīgs.
Pārdomāta pārvietošanās un ceļošana
Būtisks solis planētas gaisa kvalitātes un siltumnīcas
efekta mazināšanai ir pāriešana uz elektroauto vai hibrīda un citiem spēkratiem
ar maksimāli zemu CO2 izmešu daudzumu. Taču svarīgi par savu ietekmi uz vidi
padomāt arī no cita skatpunkta: vai es ikdienā pietiekami pārvietojos ar
velosipēdu vai kājām – varbūt līdz
tuvējai pasta nodaļai varu doties raitā pastaigā nevis auto – tas nāks par labu
gan paša veselībai, gan videi. Tāpat būtisku artavu var dot sabiedriskā
transporta izmantošana vai auto koplietošana, piemēram, ar draugiem uz atpūtas
vietu dodoties maksimāli piepildītos auto nevis katram ar savu.
Negatīvu ietekmi uz vidi veicina arī aviosatiksme un
ceļošana: protams, ceļoti patīk visiem, taču to vienmēr var darīt videi
draudzīgāk. Piemēram, gadījumos, kad tas iespējams, izmantojot vilcienu, nevis
lidmašīnu. Tāpat vērts atcerēties, ka daži ceļošanas veidi atstāj lielāku
ietekmi uz vidi nekā citi, piemēram, kruīza ceļojumi – pamatīga starptautisku
kruīza kuģu flote emitē pat 10 reizes vairāk sēra oksīda nekā 100 miljoni
automašīnu. Savu ietekmi uz vidi varam mazināt arī, pakojot savu čemodānu –
lielāks svars lidmašīnā nozīmē arī lielāku degvielas patēriņu.
Eko filosofija darba vietā
Par vidi varam rūpēties, arī biroja ikdienā – arī šeit
būtiskākais jautājums ir par pārdomātu resursu uzlietošanu, piemēram, papīrs –
pirms printē, aizdomājies, vai tas
patiešām ir vajadzīgs, jo ne mazums izdrukāto dokumentu pēc īsas sapulces nonāk
pa tiešo miskastē vai labākajā gadījumā – papīra šķirošanas kastē. Tāpat
būtisks ieguldījums ir elektrības taupīšana: tā kā pašam no savas kabatas par
to nav jāmaksā, daudzi par to birojā mēdz piemirst. Savu ieguldījumu var sniegt
arī darba devēji, parūpējoties, lai darba vietā ir vieta velosipēdiem, veicinot
dabai draudzīga transporta izmantošanu.
Dabai draudzīga dzīvesstila pieredzes apmaiņas kampaņas “Es
daru tā!” ietvaros dažādi cilvēki, tai skaitā sabiedrībā pazīstamas personības,
publiski dalās ar savu pieredzi un ieradumiem, kas ļauj dzīvot dabai un
planētai draudzīgāk. Kampaņa “Es daru tā!” tiek īstenota ar Latvijas Vides
aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
