Stress
un satraukumi spēj ietekmēt teju visas orgānu sistēmas, tai skaitā sirdi, kā
arī veicināt hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu. Ko darīt, lai
rūpētos par sirds veselību, un kas šobrīd ir īpaši būtiski hipertensijas
pacientiem – stāsta kardioloģe un EHO speciāliste Ilze Zandarte un farmaceite
Ļubova Blaževiča.
Hipertensijas
galvenie cēloņi
Cēloņus, kāpēc rodas paaugstināts asinsspiediens,
precīzi var noteikt tikai aptuveni desmit procentos gadījumu, stāsta kardioloģe
un EHO speciāliste Ilze Zandarte. Tās ir nieru, virsnieru, vairogdziedzera un
citas slimības. Atrodot hipertensijas cēloni, to iespējams ļoti efektīvi
ārstēt. Pārējie gadījumi ir tie, kam visbiežāk ģimenē (vecākiem, vecvecākiem,
māsām, brāļiem) ir augsts asinsspiediens, un tiek ārstēti nevis pēc cēloņa, bet
gan simptomātiski – dodot asinsspiedienu pazeminošas zāles.
Hipertensiju medicīnas literatūrā dēvē
arī par “kluso slepkavu”. Tas tiešām ir pamatoti, jo tā var piezagties,
nemanot, skaidro ārste. Ja asinsspiediens ceļas vienmērīgi un pakāpeniski, to
var arī neizjust. Bet savu slikto darbu tas veic, bojājot sākumā mazākos
asinsvadus (acīs, nierēs), pēc tam pārejot uz lielāka kalibra asinsvadiem. Līdz
ar to paaugstināts asinsspiediens ir infarkta un insulta risks. Neārstēts
asinsspiediens var radīt asinsspiediena krīzi, kad tas ir ļoti augsts. Šajā
gadījumā var plīst kāds no asinsvadiem, un tas var beigties ar nāvi. Tāpēc arī
ārsti aicina asinsspiediena problēmai pieiet nopietni, ar lielu atbildības
sajūtu.
Stress
un asinsspiediens
Šī brīža situācija ļoti tiešā veidā
atstāj iespaidu uz sirds veselību, jo hronisks stress veicina liekā svara
problēmas, kas savukārt veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību, stāsta I.
Zandarte. Cilvēkam, kurš ir stresā, apēdot mazāk, svars pieaug ātrāk nekā
cilvēkam, kurš dzīvo bez hroniska stresa. Turklāt cilvēks ir sociāla būtne, un,
ierobežojot sociālos kontaktus, tiek atņemta iespēja kontaktēties ar
līdzcilvēkiem, kas ietekmē psihisko veselību un līdz ar to – veselības stāvokli
kopumā. Turklāt, šajos apstākļos, cilvēki, baidoties inficēties, laicīgi
nedodas pie ārsta, tādējādi tikai padziļinot problēmu.
Stresa ietekmē asinsspiediens
paaugstinās. Sportošana normalizē stresa hormona kortizola daudzumu organismā,
kas paaugstina asinsspiedienu, ietekmē glikozes līmeni asinīs un vājina
imunitāti. Tātad ar fiziskajām aktivitātēm varam mazināt stresu, normalizēt
asinsspiedienu un stiprināt imunitāti! Katram pašam jāmeklē veids, kā mazināt
stresa ietekmi: vienam tā būs pastaiga mežā vai gar jūru, citam – meditācija.
Galvenais, lai no tā tiek gūts prieks! Jeb medicīniski – tiek mazināti stresa
hormoni un vairoti laimes hormoni.
Covid-19
riski
Kā skaidro kardioloģe, augsts
asinsspiediens ir iemesls, lai cilvēks būtu Covid-19 riska grupā, jo
paaugstināts (nekontrolēts, neārstēts) asinsspiediens bojā asinsvadu sieniņas
un paaugstina trombu veidošanās risku. Saslimstot ar Covid-19, šis trombu veidošanās
risks ir ļoti augsts, tāpēc arī mediķi rekomendē vakcinēties pret Covid-19
visiem, un jo īpaši riska grupu pacientiem.
Ieteicamās
pārbaudes
Veselam cilvēkam pēc 40 gadu vecuma, bez
sūdzībām profilaktiskās pārbaudes būtu jāveic reizi piecos gados, lai izvērtētu
riska faktorus. Taču, ja problēma ir konstatēta (ir kāds no riska faktoriem,
tai skaitā arī paaugstināts asinsspiediens), profilaktiskā pārbaude jāveic
reizi gadā vai pat biežāk (to nosaka ārstējošais ārsts). Arī izmeklējumu veidu
un apjomu nosaka ārsts. Visvienkāršākie izmeklējumi ir asins analīzes un
elektrokardiogramma. Nereti nosūta arī uz sirds ultrasonogrāfijas izmeklējumu
(ehokardiogrāfiju), slodzes testu (veloergometriju), asinsspiediena diennakts
monitorēšanu un citiem izmeklējumiem, stāsta I. Zandarte.
Dzīvesveida
un līdzestības lielā nozīme
Hipertensijas ārstēšana vienmēr jāsāk ar
dzīvesveida maiņu, uzsver kardioloģe. Un ar to var panākt ļoti daudz! Tas
nozīmē: pareizs uzturs un svara kontrole, regulāras fiziskās aktivitātes,
smēķēšanas atmešana. Par visveselīgāko kardiologi uzskata tā saucamo Vidusjūras
diētu, kuru ir viegli ievērot ilgstoši, jo pareiza ēšana nav īslaicīgs
pasākums, tā ir veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Ar Vidusjūras diētu saprotam
dabīgu uzturu, kurā ir daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, zivju un
jūras produktu, kā arī liesa gaļa un piena produkti ar pazeminātu tauku saturu.
Uzturā jāierobežo sāls uzņemšana. Par paaugstinātu ķermeņa svaru runā, ja ĶMI
(ķermeņa masas indekss) ir virs 25. Savukārt atmest smēķēšanu nekad nav par
vēlu!
Vissvarīgākais nosacījums veiksmīgai
hipertensijas ārstēšanai un asinsspiediena kontrolei ir pacienta līdzestība!
Tikai cilvēks, kurš ir gatavs uzklausīt un sadarboties ar ārstu un ir motivēts
darboties savas veselības uzlabošanā, var gūt panākumus!
Ārste atgādina: ideāls asinsspiediens ir
120/80mmHg. Tā augšējā pieļaujamā robeža ir 140/90mmHg. Ja radītāji pārsniedz
šīs robežas, jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai kardiologu!
Klīniskā
farmaceita padoms
Farmaceite Ļubova Blaževiča stāsta –
pirmās pretspiediena zāles parādījās aptuveni pirms 60 gadiem un kopš tā brīža
zinātne ir izgudrojusi daudz vielu ar unikāliem smalkiem darbības mehānismiem,
kas vienā vai citā veidā pazemina asinsspiedienu. Pat vienas grupas ietvaros
vielu darbības var nedaudz atšķirties, tāpēc ārsti var piemeklēt
vispiemērotākās zāles katram pacientam, ņemot vērā viņa blakusslimības,
asinsainu, dzīvesveidu un citus aspektus. Bieži vien ar vienu vielu nevar
panākt optimālu asinsspiedienu, tāpēc tiek izrakstīti vairāki preparāti, kas
kopā var dot vēlamo efektu. Tāpēc ir īpaši svarīgi lietot visus speciālista
izrakstītos medikamentus tieši tādās devās un biežumā, kā ārsts ir ieteicis.
Pētījumi liecina, ka biežākās kļūdas ir
medikamentu neregulāra vai nepareiza lietošana, devu izlaišana vai nepamatota
dubultošana. Kā arī svarīga ir pareiza asinsspiediena mērīšana – tas ir jādara
sēdus stāvoklī, kad abas kājas atrodas uz grīdas, mugura atbalstās pret krēslu,
roka ir sirds līmenī, urīnpūslis ir iztukšots. Mērīšanas laikā nedrīkst runāt,
ka arī manšetes izmēram jābūt atbilstošam. Nepareiza asinsspiediena mērīšana
var dot nepareizus rezultātus un radīt liekus pārdzīvojumus vai pat veicināt
papildu medikamentu lietošanu.
Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki ir
kļuvuši fiziski mazāk aktīvi visiem zināmu apstākļu un ierobežojumu dēļ.
Mazkustīgs dzīvesveids noved pie aptaukošanās un sirds slimībām, ieskaitot
paaugstināto asinsspiedienu. Tāpēc gan tiem, kam šobrīd ir normāls
asinsspiediens, gan cilvēkiem ar hipertensiju jāpalielina sava fiziskā
aktivitāte, lai pasargātu sevi no lielākām veselības problēmām. Kā arī Covid-19
laikā hipertensijas pacienti mazāk apmeklē ārstus klātienē, bet informē par
recepšu nepieciešamību pa telefonu, kas Covid-19 infekcijas izplatības
ierobežošanai ir pozitīvs aspekts, bet var būt kaitīgs antihipertensīvai
terapijai, ja nav iespējas izrunāt ar dakteri savu stāvokli, terapijas
efektivitāti un ārstam ieraudzīt pacientu, jo reizēm pat vizuālais izskats var
pateikt par pacienta stāvokli. Lai esošā situācijā nepaliktu bez ārsta
konsultācijas, var izmantot video zvanus ārstam, kā arī ārstu un farmaceitu
konsultatīvos telefonus.
Farmaceite atgādina – rūpējoties par
asinsspiedienu, ir jāpārskata savs dzīvesveids un ēšanas paradumi. Sirds un
asinsvadu slimību profilakses nolūkā ir ieteicams veikt vismaz 3 pusstundu
garas fizisko aktivitāšu nodarbības
nedēļā (soļošana, skriešana, riteņbraukšana, nūjošana, aktīvās pastaigas),
jāierobežo sāls, saldumu un kafijas uzņemšana, jāatturas no smēķēšanas. No
dabīgiem līdzekļiem, kas labvēlīgi ietekmē sirds veselību un asinsspiedienu, ir
aronijas ekstrakts un sula, vilkābeles un māteres preparāti.
