Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu – reti kuras
citas tautasdziesmas rindas slēpj tik daudz latviska skaistuma un mīlestības
pret dabu. Baltie, majestātiskie stumbri, ņirboši zaļās lapas un zeltainās
spurdzes ir tik tipiska Latvijas ainavas sastāvdaļa, ka nereti šo ik uz soļa
sastopamo skaistumu īsti nepamanām. Tomēr pareizi iestādīta un kopta, bērzu
birzs var kļūt par tavas sētas krāšņāko rotu un vērtīgu mantojumu nākamajām
paaudzēm – bērza koksne tiek augstu vērtēta, turklāt jaunaudze vismaz 40 gadu
ražos skābekli un piesaistīs ogļskābo gāzi tavā īpašumā.
Bērzu stādīšanas smalkumus sadarbībā ar Latvijas Valsta
mežzinātnes institūtu “Silava” līdz niansēm izzinājis latviešu uzņēmums “Not
Hot Environmental Solutions”, kas šopavasar Kārķu pagasta “Pabēržos”, Valkas
novadā, 16 hektāru platībā iestādījis 32 000 bērzu. Pavisam uzņēmumam pieder
astoņas apstādītas bērzu plantācijas dažādās Latvijas vietās, kur aug 57 770
koku, kas 40 gadu laikā kompensēs 12 175,25 tonnu CO2 izmešu. “Not Hot” dalās
ieteikumos, kā izveidot savu bērzu birzi.
Katrs bērzs sākas ar stādu
Jo labākas kvalitātes stāds, jo lielākas izredzes kociņam
iesakņoties un augt veselīgam. Vieglāk ir ieaudzēt bērzu birzīti izcirtumā,
savukārt bijušās lauksaimniecības zemes lielākoties prasīs pamatīgus
sagatavošanās darbus: zemēs, kas kādu laiku nav apstrādātas, sazēluši dažādi
lakstaugi un krūmāji, augsne bieži vien ir sablīvēta, tai nepiekļūst gaiss un
nedarbojas meliorācijas sistēma. Šādā augsnē stāda spēkam būs sevišķi liela
nozīme, tāpēc labāk izvēlēties liela izmēra stādus. Dzinumam jābūt taisnam, ar
vienu galotni. Lielāka izmēra stādiem (virs 40–50 cm) – arī ar sānzariem. Ja
lielākiem stādiem sānzaru nav vai tie ir nokaltuši, tas liecina, ka stādi
auguši pārāk biezi un pēc iestādīšanas var izrādīties slinki uz augšanu. Ja
stādi pirkti nesaplaukuši, jāpievērš uzmanība tam, lai pumpuri būtu veselīgi.
Tomēr pats galvenais kritērijs ir sakņu sistēma – tai jābūt
attīstītai proporcionāli virszemes daļai. Tieši sakņu sistēmas apjoms un
dzīvīgums ietekmēs jaunā kociņa augšanu pirmajos gados. Latvijā ir pieejami
dažāda veida bērzu stādi, kuri atšķiras gan pēc izmēriem, gan audzēšanas
tehnoloģijas: kailsakņu stādi, stādi ar slēgtu sakņu sistēmu (ietvarstādi jeb
konteinerstādi) un stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Kailsakņu stāda saknēm
jābūt attīstītām proporcionāli un simetriski uz visām pusēm. Ietvarstādu saknēm
– ar lielu jauno, gaišo saknīšu īpatsvaru.
Lai saknes tiek pie zemes spēka
Tāpat kā stādot puķes vai kartupeļus, arī pirms bērzu stādīšanas
augsne ir jāsagatavo. Lai iestādītu birzīti, ar lāpstu vien nepietiks. Vieglas
normāla mitruma augsnes apstrādei var lietot lauksaimniecības tehniku,
sagatavojot augsni joslās ar vienkorpusa arklu. Vagas jācenšas veidot pēc
iespējas seklas, lai koki varētu izmantot augsnes virskārtā esošās barības
vielas. Tomēr mitrās augsnēs, kur vagas apakšā var uzkrāties ūdens, šāds
augsnes sagatavošanas veids neder, un tas arī gana efektīvi neuzirdina vagas
apakšu.
Tāpēc smagās māla augsnēs un blīvās augsnēs būs vajadzīga
dziļaršana vai vienlaidus platības uzaršana. Kā tad noteikt, vai zeme ir blīva
un smaga? Ja lakstaugi diez ko neraujas augt plašumā un kuplumā vai ieviesies
labi daudz sūnu, augsne, visticamāk, ir sablīvēta. Vienlaidus augsnes
sagatavošana visā stādījuma platībā ir dārgāka, bet dažreiz tas ir vienīgais
veids, kā uzlabot augšanas apstākļus, jo nodrošina krietni dziļāku irdināšanu,
ļaujot augsnei piekļūt gaisam un mitrumam.
Reizēm pirms stādījumu ierīkošanas platību mēdz apstrādāt ar
kultivatoru, tomēr koku augšanai tas neko daudz nedos, toties nezāles ataugot
sazels vēl bagātīgāk. Lai tiktu vaļā no nezālēm, augsni labāk apsmidzināt ar
herbicīdu, kas iznīcina ne tikai nezāļu virszemes daļu, bet arī sakņu sistēmu.
Īpaši efektīvs līdzeklis tas ir cīņā ar vārpatām un kamolzāli, uzlabojot bērza
dzīves apstākļus, jo tam paliek vairāk barības vielu augsnē. Vienīgi jāņem vērā
dabas aizsardzības prasības – herbicīdu nedrīkst lietot ūdenstilpņu un
ūdensteču tuvumā.
Kad stādīt?
Tradicionālais meža stādīšanas laiks ir pavasaris no zemes
atlaišanās brīža līdz koku lapu plaukšanai un agrs rudens. Pavasarī stādītie
koki līdz rudenim ir paspējuši iesakņoties un mazāk cieš no sala izcilāšanas –
jauno koku bojājumiem, kas rodas, mainīgos laika apstākļos vairākas reizes
sasalstot un atlaižoties ūdenim augsnes virskārtā, kā rezultātā tiek sarautas
jaunās koku saknes. Vēl viens trūkums rudens stādījumu ierīkošanai ir posts, ko
jaunajiem kociņiem nodara meža zvēri. Tāpēc vislabāk paciesties līdz nākamajam
pavasarim, kaut arī mežziņi teic – arī vasarā var stādīt aktīvi augošus bērza
stādus: ja augsne rūpīgi sagatavota, pēc pārstādīšanas koki strauji turpina
augt jaunajos apstākļos.
Varētu šķist – lai katram kociņam ērti, jāstāda tā paretāk.
Tomēr biezākos stādījumos koki labāk atzarojas un kopšanas laikā ir lielāka
iespēja izvēlēties pašus labākos kociņus, bet pārējos izretināt. Optimālais
stādīšanas biezums, ierīkojot bērzu birzi bijušajās lauksaimniecības augsnēs,
ir no 1600 līdz 2500 kokiem uz hektāru, stādot kokus 2×2 vai 2×3 metru
atstatumā.
Kad tava birzīte sāks izskatīties sudrabota?
Tāpat kā jebkurš augs, arī bērzs ir jākopj, lai īstenotu
savu dabas doto potenciālu. Lai birze augtu veselīga un krāšņa, starp
iestādītajiem kociņiem ir regulāri jāizpļauj zāle, kurā var savairoties peles
un apgrauzt jaunos kociņus, kā arī dažādas nelabvēlīgas vielas, zālei pūstot.
Jāapkaplē arī paši stādiņi un, ja vajadzīgs, zeme starp bērziem jāapstrādā ar
herbicīdu, lai nezāles tiem neatņemtu spēku. Bagātās augsnēs pirmajā gadā pēc
stādīšanas zāle jāpļauj vismaz 2–4 reizes, otrajā un trešajā gadā – 1 līdz 3
reizes, bet ceturtajā un piektajā gadā – vismaz vienu reizi.
Bērzi aug apmēram 40 gadu. Šajā laikā tie intensīvi ražo
skābekli un piesaista ogļskābo gāzi jeb CO2, attīrot vidi un ļaujot tavai sētai
un Latvijai kļūt zaļākai. Iestādot koku, ikvienam ir iespēja kompensēt vismaz
paša radīto CO2, bet par bērzu birzi būs pateicīga visa apkaime.
Ja neesi gatavs savu birzi stādīt pats, iestādi vai uzdāvini
koku un mazini savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu kopā ar “Not Hot”! gan
uzņēmumiem, gan katram Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ar “Not Hot” klimata
kalkulatora palīdzību aprēķināt, cik daudz CO2 saražo viņu veiktās ikdienas
darbības, un apmaksāt tik daudz koku iestādīšanu, cik vajadzīgs, lai kompensētu
šo CO2 apjomu. Tādā veidā ikvienam ir iespēja kļūt klimatneitrālam un pat
klimatam draudzīgam, jau iepriekš kompensējot vairāk CO2, nekā tiek saražots.
Pavasaris ir īstais laiks, lai to darītu!
