Ar labdarības maratona „Dod pieci!” ziedojumu palīdzību
četros mēnešos sniegts atbalsts jau 325 vardarbības gadījumos gandrīz 57
tūkstošu apmērā. Cietušie no vardarbības ģimenēs saņēmuši arī vairāk kā 350
telefonkonsultācijas. Labdarības maratonā „Dod pieci!” 2020.gada nogalē tika
saziedoti 402 065 eiro palīdzības
sniegšanai cietušajiem no vardarbības ģimenē.
Visbiežāk palīdzība tiek lūgta, lai saņemtu
psihologa/psihoterapeita konsultācijas, ārstniecības pakalpojumu un mājokļa
atbalstu (īres apmaksa, uzturēšanās viesnīcā vai krīzes centrā), praktisku
atbalstu (pārtiku, transportu, remontu), kā arī juridiskas konsultācijas.
Cietušie no vardarbības vai viņu tuvinieki, draugi
nepieciešamā atbalsta pieteikumu var iesniegt mājaslapā dodpieci.lv, uz kuru
atbildi sniedz Ziedot.lv vai vērsties krīžu atbalsta centros, kuru speciālisti
sazināsies ar Ziedot.lv komandu. Par „Dod pieci!” ziedojumiem atbalstu
cietušajiem jau sniedzis „Centrs Dardedze”, „Centrs MARTA”, krīžu un
konsultāciju centrs „Skalbes”, Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs, biedrības
„Palīdzēsim viens otram”, „Esi brīvs!” u.c. Bezmaksas juridiskās konsultācijas
sniedz Juridiskās palīdzības administrācija.
Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta teica: “Mēs redzam, ka
jau pirmajos mēnešos pēc labdarības maratona “Dod pieci!” beigām ir
aktīva interese, kā saņemt atbalstu, lai izrautos no vardarbības apļa ģimenē.
Šis ir pozitīvs signāls. Tas apliecina, ka daudzās ģimenēs tiek sākts ceļš uz
veselīgu, cieņpilnu attiecību veidošanu. Skaidrs, ka tas nav ātrs process, taču
labdarības maratona ziedojumi ir viens no pirmajiem atbalsta veidiem, kas
palīdz to sākt.”
Saeima koordinē speciālu darba grupu
Pagājušā gada nogalē „Dod pieci!” maratona laikā tika
saņemti neskaitāmi zvani un vēstules, kurās cilvēki apliecināja tēmas
aktualitāti un stāstīja par piedzīvoto vardarbību. „Dod pieci!” rīkotāji –
sabiedriskie mediji, Ziedot.lv un Re:Baltica – nosūtīja augstākajām valsts
amatpersonām atklātu vēstuli par vardarbības mazināšanu Latvijas ģimenēs,
aicinot rast atbildes, un izvirzīja 14 priekšlikumus par palīdzības sniegšanu
cietušajiem, darbu ar varmāku un institūciju darba uzlabošanu.
Pamatojoties uz „Dod pieci” atklātajā vēstulē pausto, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija
janvārī izveidojusi speciālu darba grupu „Vardarbības riska mazināšanai
ģimenē”. Par izveidotās darba grupas vadītāju ievēlēta komisijas priekšsēdētāja
biedre Anda Čakša. Tajā iesaistīts plašs atbildīgo institūciju loks – gan
Saeimas deputāti, gan Iekšlietu, Tieslietu, Labklājības, Veselības, Izglītības
un zinātnes ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Rīgas domes, Valsts
policijas, Valsts probācijas dienesta, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja,
Latvijas Pašvaldību savienības un NVO pārstāvji. Ņemot vērā problēmjautājumu
plašo spektru, darba grupa secinājusi, ka izmaiņu ieviešana un optimizācija ir
iespējama pakāpeniski un par konkrētiem rezultātiem tā varēs runāt gada
ietvarā.
Konceptuālu atbalstu guvuši visi „Dod pieci!” rīkotāju
izvirzītie priekšlikumi, no tiem daži tiks ieviesti jau šogad. Piemēram, no 1.jūlija
tiesa varēs uzlikt par pienākumu vardarbīgajai personai apgūt sociālās
rehabilitācijas kursus vardarbīgas uzvedības korekcijai. Krimināllikumā veiktie
grozījumi paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra kriminālsodu sistēmā tiks
ieviesta probācijas uzraudzība kā pamatsods. Vairāku priekšlikumu ieviešanai
šobrīd notiek jau MK noteikumu grozījumu izstrāde.
Darbā ar cietušajiem „Dod pieci!” ieteica veicināt “krīzes
dzīvokļu” tīkla attīstību Latvijā un nodrošināt anonīmu patvērumu, ja cietušo
skar augsts dzīvības riska apdraudējums. Izteikts tika arī priekšlikums
atvieglot ziņošanu, likvidējot nepieciešamību upurim vairakkārt sniegt
informāciju par notikušu vardarbību. Tika ierosināts valstij un pašvaldībām
izveidot vienotu un obligātu minimālo pakalpojumu grozu no vardarbības
cietušajiem. Lai neradītu psihoemocionālas sekas, jebkuras vardarbības gadījumā nodrošināt
bērnam tikai vienu interviju ar speciālistiem. Valsts iestādes tika aicinātas
arī izstrādāt īpašu programmu senioru atbalstam, kas cieš no tuvinieku
fiziskas, finansiālas vai emocionālas vardarbības.
Darbā ar varmāku tika izteikti priekšlikumi, kas skar
obligātu probācijas uzraudzību, uzvedības korekcijas kursu, un sociālo
rehabilitāciju, kā arī algoritma ieviešanu, lai spētu fiksēt un pierādīt emocionālo
vardarbību un sodīt varmāku. Ierosināts arī nepieļaut mediāciju, pirms
vardarbības veicējs nav apmeklējis korekcijas kursus, un varmākas tikšanos ar
bērniem, ja nevardarbīgais vecāks pieprasījis pagaidu aizsardzību gan sev, gan
bērniem.
Priekšlikumi institūciju darba pilnveidošanai skar policijas
tiesību paplašināšanu attiecībā par lēmuma pieņemšanu nošķirt no varmākas bez
cietušā iesnieguma un kvalitatīvu pagaidu aizsardzības nodrošināšanu, kā arī
plašāku uzskaites veikšanu par vardarbības gadījumiem ģimenēs. Izstrādāt un
ieviest vadlīnijas ārstiem darbam ar vardarbības upuriem – kā konstatēt,
fiksēt, dokumentēt traumas, sarunāties ar upuri un ziņot atbildīgajām iestādēm.
Nodrošināt vadlīniju ievērošanu.
