Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) uzsācis
informatīvo kampaņu „Misija Agronoms”, kuras laikā informēs par augu
aizsardzību un augu aizsardzības līdzekļu pamatotu un atbildīgu lietošanu, kā
arī veicinās izpratni par integrētās saimniekošanas metodēm un ilgtspējīgu
lauksaimniecību. Atklājot kampaņu, 7. maijā notika diskusija, kurā nozares
eksperti un agronomi dalījās ar savu pieredzi par kultūraugu integrēto
audzēšanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un labāko praksi
lauksaimniecībā.
“Latvijas lauksaimniecības sektors ir spēcīgs – mēs spējam
saražot gan vietējam patēriņam, gan eksportam, bet līdz ar klimata pārmaiņām,
Eiropas Savienības mērķiem un citiem faktoriem ar katru gadu palielinās
sabiedrības bažas, kā šī saimnieciskā darbība ietekmē apkārtējo vidi un
pārtiku. Dažādi aizspriedumi un bažas rodas no nezināšanas un komunikācijas
trūkuma, tādēļ ar šo kampaņu vēlamies veicināt diskusiju par to, kā strādā
Latvijas lauksaimnieki, skaidrot augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas
nepieciešamību un kāda ir VAAD loma šajā procesā. Pēdējo 10 gadu laikā modernās
tehnoloģijas un lauksaimnieku zināšanu bāze ir fenomenāli attīstījusies.
Sabiedrībai bieži vien nav redzams ieguldītais darbs – viss, kas notiek no
augsnes sagatavošanas, sējas darbiem līdz pat ražas novākšanai. Tādēļ kampaņas
gaitā stāstīsim arī par labās prakses piemēriem,” informē VAAD direktors Vents
Ezers.
Uzsākot kampaņu, VAAD organizēja aptauju tīmekļvietnē
visidati.lv, lai noskaidrotu kopējās zināšanas un izpratni par AAL lietošanu.
55% respondentu atbildējuši, ka kvalitatīvas pārtikas audzēšanai ir nepieciešama
AAL lietošana (55% piekrīt pilnībā, 26% tam piekrīt daļēji). Savukārt, vērtējot
efektīvākās augu aizsardzības metodes, 27% aptaujāto atzīst, ka labākā ir
ķīmisko AAL un alternatīvo metožu kombinācija. Paturot prātā šos un citus
aptaujas datus, kampaņas mērķis ir veidot dialogu starp dažādām sabiedrības
grupām, stāstīt par ilgtspējīgu saimniekošanu un veidot tādas savstarpējās
attiecības, kas balstās uz zināšanām un uzticību.
Diskusijas laikā zemnieku saimniecības “Bračas” agronome
Elīza Ilze Malceniece skaidroja, ka katru gadu nākas saskarties ar kaitēkļiem
un slimībām: “Mūsu saimniecībā audzējam 15 dažādus kultūraugus, un katram no
tiem ir citas slimības un kaitēkļi. Agronomam jāpārvalda liela zināšanu bāze,
lai saprastu gan šo kultūraugu bioloģiju un attīstību, gan arī slimību
ierosinātāju un kaitēkļu attīstību un dzīves ciklu. Piedzīvotas situācijas, kad
kaitīgo organismu ietekme radījusi pat 70% ražas zudumu. AAL lietošana ir
finansiāli dārga, tādēļ bez vajadzības smidzināšana netiek veikta. Manuprāt,
svarīgi veikt dažādus profilaktiskos pasākumus – atbilstoši kultūrauga prasībām
izvēlēties lauku, pareizi izvēlēties šķirnes, īpaši dārzeņiem, taču visi augu
aizsardzības pasākumi ir vienlīdz svarīgi. Strādāt pēc integrētās augu
aizsardzības principiem ir ekonomiski izdevīgāk.”
Nodibinājuma “Baltic Studies Centre” pētniece Dr.sc.soc.
Anda Ādamsone-Fiskoviča diskusijas gaitā norādīja uz vairākiem zinātniskā
institūta veiktajos pētījumos identificētajiem faktoriem Latvijas iedzīvotāju
pārtikas izvēlē, starp kuriem svarīgu lomu ieņem produktu cena, bet vienlaicīgi
arvien pieaugoša nozīme ir produkta veselīgumam un tā ražošanas veidam. “Dažādi
ar pārtiku saistīti jautājumi ir gana izplatīts bažu iemesls sabiedrībā – jo
īpaši attiecībā uz pārtikas ietekmi uz veselību saistībā ar iespējamo pesticīdu
klātbūtni produktos, dažādu pārtikas piedevu izmantošanu un citiem ar pārtikas
ražošanu saistītiem aspektiem. Arī “Eirobarometra” 2020. gada pētījums parāda,
ka iedzīvotāji no lauksaimniekiem sagaida drošu, veselīgu un kvalitatīvu
pārtiku. Vienlaicīgi šīs sabiedrības gaidas nākas salāgot ar izpratni par
lauksaimniecību kā ekonomisku praksi, kurai jānes peļņa un kas nosaka
saimniecību dzīvotspēju. Valsts politikas veidotāju un lauksaimnieku
izaicinājums ir rast iespējas vienlaikus nodrošināt gan šos videi draudzīgas
saimniekošanas sniegtos ieguvumus veselībai un dabai, gan lauksaimniecības
konkurētspējas potenciālu. Tā noteikti nav neiespējamā misija,” saka Anda
Ādamsone-Fiskoviča. Socioloģe arī norāda, ka šajā kampaņā būtu svarīgi ne tikai
ar plašākas informācijas sniegšanu tiekties ko mainīt patērētāju priekšstatos,
bet domāt arī par nepieciešamajām izmaiņām pastāvošajās ražošanas praksēs, lai
tās vērstu ilgtspējas virzienā.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta
direktora vietniece, Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa
apstiprināja, ka izaicinājumi tiešām ir – gan sabiedrības gaidas, gan ES
izvirzītie “zaļā kursa” mērķi. Viens no tiem ir samazināt AAL lietošanu un
risku par 50%. Viņa informēja, ka pašlaik Zemkopības ministrijā notiek
intensīvs darbs, lai noteiktu konkrēti Latvijai sasniedzamos mērķus. “Mums
visiem kopā jāsaprot, ka jebkuru mērķu sasniegšanai un nosacījumu ievērošanai
ir nepieciešams laiks un sabiedrības izpratne. Lai mazinātu AAL lietošanas
radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ir izstrādāts Latvijas
rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai. Tas nosaka
konkrētas rīcības un pasākumus profesionālo AAL lietotāju, pārdevēju un konsultantu
apmācībai, AAL tirgus uzraudzībai un sabiedrības informēšanai,” skaidro Iveta
Ozoliņa.
Līdz ar kampaņas atklāšanu ikvienam pieejama tīmekļvietne
www.misijaagronoms.lv, kurā kampaņas laikā tiks izvietoti informatīvie
materiāli, video, infografikas un biežāk uzdotie jautājumi par AAL.
Atklāšanas diskusijā piedalījās:
- Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta
direktora vietniece, Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa; - Valsts augu aizsardzības dienesta direktors Vents Ezers;
- Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu
aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande; - Zemnieku saimniecības “Bračas” agronome Elīza Ilze
Malceniece; - Nodibinājuma “Baltic Studies Centre” pētniece Anda
Ādamsone-Fiskoviča.
Atklāšanas pasākuma un diskusijas ierakstu var atrast VAAD “YouTube”
un “Facebook” kanālos.
