Tuvojoties depozīta sistēmas ieviešanai 2022. gada 1.
februārī, vairākums iedzīvotāju (84%) atzinuši, ka dzērienu iepakojumu depozīta
sistēma (DS) Latvijā ir nepieciešama, savukārt 87% respondentu pauduši nostāju,
ka pēc iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas viņi izmantos iespēju nodot
tukšos dzērienu plastmasas, stikla vai skārda iepakojumus, saņemot atpakaļ
depozītā iemaksāto naudu. Kopumā latvieši pret gaidāmo depozīta sistēmu ir
noskaņoti pozitīvi un saskata tās pienesumu vides piesārņojuma mazināšanā,
secināts š.g. februāra izskaņā veiktajā pētījumā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Lielākie depozīta sistēmas atbalstītāji, kas uzsver sistēmas
nepieciešamību, ir vīrieši vecumā no 30 līdz 60 gadiem ar vidēji zemiem un
vidējiem ienākumiem (89%), jaunieši vecumā no 18 līdz 22 gadiem (87%), seniori
(87%), kā arī ģimenes ar bērniem (86%). Vairākums šajās iedzīvotāju grupās
esošie respondenti gatavi arī praktiski iesaistīties depozīta sistēmā un nodot
tukšo iepakojumu – tā atbildējuši attiecīgi 90%, 96%, 83% un 91%.
“Esam patiesi priecīgi par sabiedrības briedumu un vēlmi
nodot tukšo depozīta iepakojumu. Apvienojot sabiedrības atsaucību ar modernām
tehnoloģijām, kā arī pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir
iespēja ātri un efektīvi sasniegt gan vides saudzēšanas mērķus, gan ES
izvirzītos mērķus, kas paredz, ka līdz 2025. gadam jābūt savāktiem vismaz 77%
vienreizlietojamo plastmasas pudeļu, bet līdz 2029. gadam šim rādītājam
jāsasniedz 90%,” komentē Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”
valdes priekšsēdētājs.
Kā viens no lielākajiem izaicinājumiem depozīta sistēmas
ieviešanas procesā tiek uzskatītas sabiedrības bažas par depozīta sistēmas
ērtumu – tā norādījis 71% no tiem respondentiem, kas depozīta sistēmu neplāno
izmantot (7% no visiem aptaujātajiem), savukārt 14% no visiem respondentiem par
depozīta sistēmu nav dzirdējuši vispār. “DIO mērķis ir izglītot sabiedrību par
gaidāmo depozīta sistēmu un padarīt depozīta iepakojuma uzglabāšanu un nodošanu
par ērtu un vienkāršu ikdienas sastāvdaļu. Jau šobrīd puse jeb 50% respondentu
norādījuši, ka viņiem ir iepriekšēja pieredze dzērienu iepakojumu nodošanā
depozīta sistēmā kādā citā valstī, tādēļ liela loma iedzīvotāju iesaistē
depozīta sistēmā būs arī līdzcilvēku atbalstam un vēlmei izglītot savus draugus
un ģimenes locekļus, jo tieši zināšanas būs viens no galvenajiem iedzīvotāju
iesaistes dzinējspēkiem,” tā M. Stūrītis.
Pētījumā par sabiedrības nostāju gaidāmās depozīta sistēmas
kontekstā tāpat noskaidrots, ka iedzīvotājus nākotnē nodot dzērienu iepakojumus
depozīta sistēmā motivētu rūpes par vidi un mazāk atkritumu dabā (88%),
atgūtais depozīta maksājums – 10 centi par vienību (85%), kā arī mūsdienīgs dzīvesveids
un iekļaušanās sabiedrībai nozīmīgā iniciatīvā (69%). Arī DIO valdes
priekšsēdētājs uzskata, ka rūpēm par vidi jābūt visu depozīta sistēmā
iesaistīto pušu – ražotāju, tirgotāju un dzērienu patērētāju – galvenajai
motivācijai. “Ikvienas jaunas sistēmas ieviešana prasa zināmas izmaiņas,
tostarp ikdienas paradumu maiņu un biznesa pielāgošanu sistēmas prasībām, taču
jāatceras, ka tas ir mūsu pienākums pret vidi un rezultātu varam sasniegt tikai
kopīgiem spēkiem. Ņemot vērā mūsu kaimiņu līdzšinējo pieredzi, kā arī pētījuma
rezultātus, esmu pārliecināts, ka nākamgad depozīta sistēma iedzīvotāju vidū
kļūs par ļoti pieprasītu un pašsaprotamu pakalpojumu,” skaidro M. Stūrītis.
2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota
depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla,
plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visa veida alus un citu
alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta
iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0.10 EUR apmērā, ko pēc
iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs
nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs
iztukšots.
