Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 60-85%
cilvēku pasaulē dzīvo mazkustīgu dzīvesveidu, padarot to par vienu no
nopietnākajām, nepietiekami risinātajām mūsdienu veselības problēmām.
Mazkustīgs dzīvesveids īpaši aktuāls kļuvis pandēmijas laikā, kad sēžot
pa-vadām dažkārt pat lielāko dienas daļu. Ko ilgstoša sēdēšana nodara mūsu
ķermenim un kā tas ietekmē locītavas, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Ko organismam var nodarīt ilgstoša sēdēšana?
Biroju darbinieki, šoferi un citu profesiju pārstāvji, kuri
ikdienu pavada statiskā pozā, ir visvairāk pakļauti ar sēdēšanu saistītajām
veselības problēmām. Ilgstoši sēžot, tiek nospiesta kāju aizmugure, sēžas
nervs, traucēta apasiņošana un limfas attece. Ķermenis parasti nespēj noturēt
sevi pareizā pozīcijā, muskuļi pēc laika nogurst, kakls un pleci sagumst uz
priekšu, rodas pārslodze kaklam un krūšu muskuļiem. Rodas sāpes gan muguras,
gan plecu joslā un tiek saspiesti iekšējie orgāni, kas savukārt traucē to
pilnvērtīgai funkcionēšanai. Arī celulīts, kas ir daudzu sieviešu izaicinājums,
lielākoties ir ilgstošas sēdēšanas sekas, kura ārstēšanai, bez speciālām
pretcelulīta procedūrām, būtu jāpārlūko savs dzīvesveids, ieviešot tādus jaunus
paradumus kā pašmasāža, vienlaikus atsakoties no dažiem nevēlamiem ēdieniem un
kaitīgajiem ieradumiem.
Ilgstoša sēdēšana rada arī asins sastrēgumu mazā iegurņa
rajona orgānos, veidojot muskuļu atrofiju, kas izmaina kālija un kalcija jonu
patēriņu. Papildu tam pasliktinās orgānu apgāde ar skābekli un šķidrumu apmaiņa
organismā, ko var papildināt galvas reiboņi, kā arī sāpes mugurā un kājās.
Ilgstošas sēdēšanas rezultātā mazinās plaušu tilpums, elpošana kļūst seklāka,
kas apgrūtina skābekļa piegādi asinīm, plaušām un citiem svarīgiem orgāniem.
Līdz ar to, ja parasti sēžam, lai darbinātu smadzenes, tad tomēr skābekļa
trūkuma dēļ notiek pretējais.
Kā sēdēšana ietekmē locītavas?
Viens no biežākajiem locītavu slimību cēloņiem ir
mazkustīgums un ilgstoša sēdēšana. Locītavas kopā satur muskuļi un saites,
tāpēc tiem jābūt spēcīgiem. Ja saites un muskuļi ir vāji, locītavām tiek
lielāka slodze, kas negatīvi ietekmē ceļus un gūžas. Ikvienam cilvēkam
neatkarīgi no vecuma vingrošana ir labākais profilakses līdzeklis locītavu
veselībai. Ja tās nekustina, tad stīvums piezogas krietni agrāk, nekā gribētos.
Lai neiedzīvotos mazkustīgā dzīvesveidā, ieteicams savu
ikdienu papildināt ar tādām aktivitātēm, kas nāks par labu ne tikai ķermenim,
bet arī garam. Piemēram, izmēģinot ilgas pastaigas, nūjošanu, riteņbraukšanu
vai peldēšanu. Svarīgi sākt ar zemu slodzi un maziem attālumiem, tos palielinot
pakāpeniski, citādi locītavām iespējams nodarīt kaitējumu. Nedrīkst aizmirst
arī par iesildīšanos – tā ne tikai sagatavos muskuļus gaidāmajai slodzei, bet
ir nozīmīga arī locītavu labsajūtai.
Ko darīt, ja nevar nesēdēt?
Ilgstoša sēdēšana krēslā ir nedabīga, tā negatīvi ietekmē
iekšējos orgānus. Lai no tā izvairītos, vienlaikus nodarbinot arī muskuļus un
pat dedzinātu kalorijas, ieteicams strādāt stāvot kājās. Ne velti arvien
lielāku popularitāti iemantojuši ergonomiskie darba galdi, ko iespējams no
parasta galda pārvērst par stāvgaldu. Ja tomēr darbu nepieciešams veikt sēdus,
tad ilgstošu sēdēšanu noteikti nepieciešams kompensēt ar kustībām – vismaz
reizi pusstundā pastaigājot vien pāris minūtes pa telpu un, ja nepieciešams,
arī kārtīgi izstaipoties un izkustinot locītavas, lai palīdzētu tām saglabāt
pietiekamu locītavu kustību amplitūdu. Sēdoša darba veikšanai svarīga ir arī
pareiza apavu izvēle – svarīgi valkāt ērtus, zemu papēžu apavus ar lielu
amortizāciju. Savukārt pie darba galda ieteicams izvietot speciālu kāju
paliktni, tādējādi no-drošinot to, ka kājas atrodas augstākā līmenī, mazinot
vēlmi tās sakrustot. Papildu tam, kaut neliela, bet regulāra izkustēšanās
uzlabos cilvēka vispārējo veselību un pašsajūtu, kā arī uzlabos vielmaiņu un
nakts mieru.
Ko iesaka farmaceits?
Visam organismam, tostarp locītavām, kauliem un muskuļiem,
ir nepieciešamas ne vien regulāras fiziskās aktivitātes, bet arī pilnvērtīgs un
sabalansēts uzturs, kurā būtu pietiekams daudzums olbaltumvielu, minerālvielu
un vitamīnu. Papildu tam, farmaceite Zane Melberga skaidro, ka ar vecumu organisma
locītavu skriemeļi nolietojas un cilvēks var sākt izjust sāpes kustoties.
Tādēļ, ja domājat par pa-pildu uztura bagātinātāju lietošanu uzturā, tad to
sastāvā meklējiet glikozamīnu, hondroitīnu un C vitamīnu. No tiem glikozamīns
piedalās locītavu virsmu, cīpslu, saišu, sinoviālā šķidruma, ādas, nagu, sirds
vārstuļu, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino
sekrētu veidošanā. Hondroitīns ir dabisks polimērs, kas atrodams skrimšļu audos
un saistaudos. Savukārt C vitamīns veicina kolagēna veidošanos, nodrošinot
normālu kaulu un skrimšļu darbību.
