Vairāk nekā trešdaļa Latvijas un Baltijas iedzīvotāju
pandēmijas laikā savu stresa līmeni darbā un mājās novērtējuši kā paaugstinātu,
liecina veiktā aptauja . Eksperti norāda, ka statistika varētu būt vēl augstāka
– nereti cilvēki ir tā pieraduši pie stresa, ka tā klātbūtni pat neapzinās.
Taču cilvēka ķermenis ir pietiekami gudrs, lai pats signalizētu, ka kaut kas
nav kārtībā, un šajos signālos ir svarīgi laikus ieklausīties.
“Nu jau vairāk nekā gadu dzīvojam gana saspringtos
apstākļos, tāpēc ir tikai normāli, ja cilvēki jūtas noraizējušies. Šobrīd
ieteicams būt īpaši vērīgiem, sekojot līdzi savai pašsajūtai un ķermeņa
reakcijām, kas nereti pasaka priekšā, ka dzīvojam stresa apstākļos. Par stresa
klātesamību var liecināt dažādi fiziski simptomi – problēmas ar vēderu un
kuņģi, galvassāpes, izmaiņas ēšanas paradumos, bezmiegs un daudzi citi. Ja
regulāri tiek izjusta kāda no minētajām vai vairākas sajūtas kopā, steidzami
jādodas pie sava ģimenes ārsta, kas noteiks tālāku ārstēšanu,” stāsta
sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.
Stress iet caur vēderu
Teicienu par to, ka mīlestība iet caur vēderu, var
attiecināt arī uz stresu, jo vēders, tā izeja un ar to saistīti traucējumi var
būt viens no pirmajiem un jūtamākajiem stresa vēstnešiem. Piedzīvojot
paaugstināta stresa apstākļus, visbiežāk tiek novēroti divu veidu traucējumi –
zarnu motorika, kas normālos apstākļos nepārtraukti kustas, apstājas pilnībā
vai gluži pretēji – nerviem saņemot impulsu no smadzenēm, zarnas sāk kustēties
arvien ātrāk. Pirmajā variantā rodas aizcietējums, bet otrā gadījumā – šķidra
vēdera izeja jeb caureja. Viena vai otra ķermeniskā reakcija ir atkarīga no
cilvēka temperamenta un nervu sistēmas uzbūves.
Ja stress ir pastāvīgs un jau kļuvis hronisks, var
iedzīvoties arī tādā veselības problēmā kā kairināto zarnu sindroms, kas var
ilgt no pāris dienām līdz pat vairākiem mēnešiem. Tie ir funkcionāli zarnu
darbības traucējumi, kas ietekmē cilvēka gremošanas sistēmu, izraisot vēdera
sāpes, krampjus, vēdera uzpūšanos, arī caureju un aizcietējumu. Ja ar slimības
simptomiem laikus vēršas pie ārsta, šī slimība nav bīstama un to var novērst ar
īpašu diētu un stresa līmeņa samazināšanu. Savukārt, ja stresa ietekmi nav
iespējams mazināt pašam, ārstēšanā nepieciešama arī psihoterapeita iesaiste.
Nepamatots svara pieaugums vai kritums
Cilvēki, kuri dzīvo pastāvīga stresa apstākļos, nereti
piedzīvo sākotnēji neizprotamas svara izmaiņas. Tā, piemēram, ir cilvēki,
kuriem stresa dēļ apetīte samazinās vai pazūd pavisam, taču svars nekrītas vai
pat pieaug. Šī problēma skar arī tos, kuri it kā ēd veselīgi un regulāri
nodarbojas ar sportu. Tas skaidrojams ar to, ka stresa situācijās paaugstinās
stresa hormona kortizola līmenis asinīs, iedarbinot dažādus mehānismus, kas
cita starpā veicina arī aptaukošanos. Turklāt stresa izraisītu aptaukošanos
visbiežāk var atpazīt pēc tā, ka cilvēks kļūst apaļāks tieši viduklī.
“Mūsu ēšanas paradumi un izvēlētais ēdiens ne vienmēr ir
apzināta darbība, jo to ietekmē arī hormoni, tai skaitā kortizols, ko ražo
virsnieru dziedzeri. Stresa situācijās, kad kortizola līmenis ir paaugstināts,
var tikt novērots nekontrolēts pārtikas patēriņš, ko mēdz saukt arī par emociju
vai stresa apēšanu. Lai samazinātu kortizola līmeni, ieteicams ierobežot alkohola
patēriņu, arī kofeīnu, noteikti izgulēties vismaz septiņas astoņas stundas,
vēlamas arī mērenas fiziskas aktivitātes – šeit svarīgi nepārspīlēt, jo
paaugstināta stresa gadījumos nav ieteicama pārlieku liela fiziskā slodze,”
norāda farmaceite Ilona Sinkeviča.
Sasprindzinājuma izraisītas galvassāpes
Galvassāpes ir viena no visbiežākajām veselības problēmām,
ko izjūt cilvēki visā pasaulē. Tās ierobežo un negatīvi ietekmē cilvēku ikdienu
kā darbā, tā brīvajā laikā. Galvassāpes var iedalīt divās grupās: primārajās un
sekundārajās galvassāpēs.
Sekundārās jeb simptomātiskās galvassāpes rodas pēc galvas
traumām, hormonu svārstību rezultātā, vīrusa un bakteriālu infekciju dēļ, kā
arī dažādu fizisku un psihoemocionālu saslimšanu gadījumā. Nosakot skaidru to
cēloni, sekundārās galvassāpes var novērst.
Savukārt primārās galvassāpes visbiežāk tiek saistītas ar
saspringumu, tāpēc, veicot izmeklējumus, netiek uzrādītas nekādas veselības
novirzes. Tomēr cēlonis vairumā gadījumu ir augsts stresa līmenis, pārlieku
liela slodze un nogurums. Sāpes rodas kakla, sejas un plecu muskulatūras
sasprindzinājuma dēļ, un tās būs nelielas, vidējas vai vidēji stipras ar
spiedošu vai velkošu sajūtu, jūtamas visā galvā. Saspringuma sāpes var ilgt no
dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Tā kā darbs ar sevi prasa laiku, tad,
lai mazinātu šādas galvassāpes, iesākumā var mainīt fiziskos faktorus –
regulāri atpūtināt acis, ja strādā ar datoru, samazināt laiku, kas pavadīts pie
datora utt.
