“Kāds batuts bez aizsargtīkla bija novietots pie būvgružu
kaudzes, uz kuras uzkrītot bērns uzdūrās uz armatūras stieņa,” stāstot par
iespējamajām traumām, ko bērni var gūt, nedroši lietojot batutu, pieredzē dalās
bērnu ķirurgs Jānis Upenieks. Drošības neievērošana uz batuta ir viens no
tipiskākajiem riskiem siltajā sezonā. Tam seko dažādi citi kritienu un sasitumu
riski. Siltajai sezonai raksturīgi arī dzīvnieku kodumi un slīkšanas epizodes,
atpūšoties pie ūdens. Ārsti skaidro, kā vecāki bērnus no traumām var pasargāt
un kā rīkoties, ja trauma ir jau gūta.
Pavasaris ir klāt, un klāt arī pavasarim raksturīgās bērnu
traumas. Diemžēl statistika liecina, ka, sākoties siltajai sezonai, pieaug arī
bērnu traumatisms, turklāt liela daļa traumu, piemēram, kritieni, slīkšana un
apdegumi, notiek mājās vai ap to – 2016. gadā tie bija 45 % no visiem
reģistrētajiem gadījumiem, bet bērniem līdz 4 gadu vecumam – pat 82 % gadījumu
(SPKC). Tāpēc vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” turpmāk apņēmusies katras
sezonas sākumā rīkot bezmaksas video lekcijas vecākiem, sniedzot praktisku
informāciju, kā pasargāt bērnu no katrai sezonai raksturīgajām traumām un kā
sniegt pirmo palīdzību, ja nelaime ir jau notikusi.
Pavasara lekcijā praktiskus padomus sniedza ārsti – Mareks
Marčuks, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra
simulāciju instruktors, “Skolas Mammām un Tētiem” lektors, un Jānis Upenieks,
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula
ķirurgs. Lekcijas ieraksts ir skatāms Video kanālā mammām un tētiem –
www.video.mammamuntetiem.lv.
Bīstamība uz batutiem
“Līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem pagalmos parādās
bērnu tik ļoti iecienītie batuti. Ik gadu uz tiem tiek gūtas ļoti smagas
traumas, un tās varētu nenotikt, ja vecāki rūpētos par batutu drošu lietošanu,”
teic bērnu ķirurgs Jānis Upenieks, atgādinot: tā kā batuts nav vienas sezonas
prece, pirms katras sezonas ir jāpārbauda tā tehniskais stāvoklis. Tāpat bērnu
ķirurgs uzsver, ka nedrīkst taupīt līdzekļus aizsargtīkla iegādei – tieši tā
trūkuma dēļ bērni ķirurga aprūpē ir nonākuši ar ārkārtīgi smagām traumām, kas
sekas uz veselību var atstāt mūža garumā. “Kāds batuts bez aizsargtīkla bija
novietots pie būvgružu kaudzes, uz kuras uzkrītot bērns uzdūrās uz armatūras
stieņa. Tāpat smagas traumas var gūt, ja batutam nav aizklātas atsperes, – šādā
veidā kāds bērns guva pat vaļēju lūzumu. Atsperēm bija jābūt pārklātām ar
polsterētu pārklājumu,” skaidro Jānis Upenieks. Tāpat jāatceras, ka uz batuta
drīkst lēkāt pa vienam un zem tā nedrīkst ierīkot rotaļu vietu. “Ir bijuši
gadījumi, kad mazi bērni gūst traumas, jo zem batuta, kas karstā laikā idejiski
ir lieliska, ēnaina atpūtas vieta, mazākie ierīko “mājiņu”. Tad citi nāk lēkāt,
un apakšā esošie gūst traumas. Reiz kāds bērns šādi lauza kakla skriemeli,”
situācijas bīstamību iezīmē bērnu ķirurgs.
Smadzeņu satricinājumu var gūt gan uz batuta, gan
krītot, piemēram, no velosipēda, sevišķi, ja braukts bez ķiveres. Divas
svarīgākās pazīmes, kas var liecināt par smadzeņu satricinājumu: īslaicīgs
samaņas zudums jeb “bezfilma”, kad bērns uz dažām sekundēm it kā atslēdzas.
Otra – retrogrāda amnēzija, kad bērns neatceras krišanas brīdi, uz mirkli var
aizmirst pat apkārtējo vārdus un kur atrodas. Nelaba dūša, vemšana, miegainība,
galvassāpes vairumā gadījumu parādās vēlāk. Šīs traumas gadījumā noteikti
jādodas pie ārsta izvērtēt bērna stāvokli.
Kaula lūzumu maziem bērniem bez rentgena palīdzības
parasti ir grūti noteikt, ja vien tas nav vaļējs lūzums, lūzums ar kaulu nobīdi
vai acīm redzamu, izteiktu deformāciju, tūsku vai apsārtumu. Kritiena vai
sasituma gadījumā traumēto ekstremitāti fiksē, lai tā ir nekustīga, uzliek
aukstumu, ja nepieciešams mazināt tūsku, var iedot pretsāpju medikamentus
vecumam atbilstošās devās un dodas uz slimnīcu.
Deguna asiņošanas gadījumā pareizāk ir noliekties uz
priekšu, un, ja deguns ir lauzts un asiņo, var mēģināt nospiest deguna
“spārnus” (vieta, kur beidzas deguna kauls un sākas deguna skrimšļainā daļa). Citādi
var ļaut asinīm plūst un uzlikt aukstuma kompresi zem pakauša – tas samazinās
asins plūsmu. “Ja asiņo deguns, nepareiza rīcība ir atliekt galvu atpakaļ –
pareizi ir pieliekties uz priekšu!” pamāca ārsts Mareks Marčuks.
Dzīvnieku kodumi
Kodumi un skrāpējumi biežāk tiek piedzīvoti tieši no ģimenes
vai ģimenes draugu mīluļiem, nevis no svešiem dzīvniekiem, – akcentē ārsti.
Viņu pieredzē ir bijušas situācijas, kad bērnus sakoduši arī poniji, kāmji,
žurciņas, truši un citi mūsdienās populāri mājdzīvnieki, tāpēc bērnam jau
agrīni ir jāmāca atbildīga un droša attiecību veidošana ar mājdzīvniekiem.
Brūces kopšana. Suņu kodumi parasti rada plašas brūces,
kurās nokļūst dzīvnieka mutē esošie mikrobi un izraisa nopietnus iekaisumus un
sastrutojumus. Arī kaķu mutē un nagos esošās baktērijas var izsaukt sāpīgus un
dziļus iekaisumus. Diemžēl nereti palīdzību pie ārsta vecāki meklē novēloti –
kad koduma vietā ir jau sācies iekaisums, parādījies audu pietūkums, sakostā
vieta ir karsta un sāpīga. “Ja trauma gūta, brūce jānomazgā ar tīru ūdeni un
ziepēm, jāuzliek tīrs pārsējs un jādodas uz tuvāko neatliekamās medicīniskās
palīdzības punktu,” padomu sniedz ārsts Mareks Marčuks.
Trakumsērgas profilakse. Otrs nopietns veselības
apdraudējums pēc siltasiņu dzīvnieka koduma ir iespēja saslimt ar nāvējošo
slimību – trakumsērgu. Kodums, skrāpējums, siekalu iekļūšana mikrotraumā uz
ādas no jebkura siltasiņu dzīvnieku nozīmē, ka bērnam obligāti profilaktiski
jāveic vakcinācija pret trakumsērgu. Tas attiecas arī uz mājas suņa kodumiem,
turklāt pat tad, ja viņš ir vakcinēts pret trakumsērgu. “Citkārt vecāki saka:
bet mūsu suns ir vakcinēts! Vakcinācija no saslimšanas ar trakumsērgu pasargā
pašu dzīvnieki, bet neizslēdz slimības pārnēsāšanas iespēju citiem. Mājas suns
vai kaķis var būt starpposms starp slimu savvaļas dzīvnieku un cilvēku,”
skaidro bērnu ķirurgs Jānis Upenieks. Trakumsērga var attīstīties dažu nedēļu
līdz pat vairāku mēnešu laikā pēc traumas gūšanas. Ja dzīvnieks, piemēram,
kāmis vai pele, dzīvo būrītī, kur nevar saskarties ar potenciālo infekcijas
avotu ārpus mājokļa, vakcinācija pret trakumsērgu nav nepieciešama.
Bīstamība pie ūdens
Noslīkšana Latvijā ir otrs biežāk izplatītais nāves cēlonis
bērnu vidū, un diemžēl tā primāri ir saistīta ar vecāku nolaidīgu uzvedību. Turklāt
arvien biežāk bērni noslīkst tieši piemājas ūdenstilpēs – dīķos, peldbaseinos
u.c. “Mazie bērni ūdenī iekrīt un slīkst, pusaudži pārgalvīgi lec uz galvas
ūdenī un gūst nāvējošas vai neārstējamas galvaskausa pamatnes un mugurkaula
traumas,” izklāsta ārsts Jānis Upenieks. Drošību pie ūdens ar bērniem ir
jāpārrunā regulāri!
Kā pasargāt no slīkšanas riska. “Kad bērns slīkst, bieži
vien no malas izskatās, ka viņš vienkārši rotaļājas. Tāpēc pieaugušajam jābūt
blakus un visu laiku jāvēro, ko bērns dara ūdenī, – pieaugušais šajā laikā
nedrīkst, piemēram, skatīties telefonā. Jo pieaugušajam jābūt gatavam jebkurā
brīdī glābt slīkstošu bērnu!” teic bērnu ķirurgs. Ejot peldēties, ir vērts jau
iepriekš piedomāt, kas būs tas priekšmets, kas tiks pasniegts, ja kāds slīks, –
tas var būt jebkurš priekšmets, pie kura var pieķerties.
Kā rīkoties, ja bērns slīkst. Jāpārliecinās, vai apstākļi ir
droši un netiek apdraudēta arī tava dzīvība. Jārēķinās, ka slīcējs var būt
panikā, glābēju spēcīgi satvert un arī paraut zem ūdens. Palīdzot var pamest
kādu virvē piesietu objektu, pie kura slīcējam pieķerties, bet jāpatur prātā,
ka bērnam to izdarīt var būt grūtāk. Pēc izkļūšanas no ūdens jāpārbauda cietušā
samaņu. Ja bērns ir pie samaņas, jānovelk slapjās drēbes, cietušais jāapsedz,
piemēram, ar sausu dvieli, segu. Bezsamaņas gadījumā jānogulda stabilajā sānu
pozā. Jāapsedz, lai bērns neatdzistu. Ja bērns ir guļus stāvoklī un sāk klepot,
sāk atvemt ūdeni, tad jānogulda uz sāna, lai neaizrijas. Ja nepieciešams
(bezsamaņa un neelpo), veic atdzīvināšanas pasākumus, jāzvana 113.
Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” bērnu
drošības iniciatīva
Latvija bērnu traumatisma un galvenokārt mirstības no
ārējiem ievainojumiem (gan bērni vecumā 0–4 gadi, gan 5–17 gadi) rādītāju ziņā
joprojām ir līderpozīcijā Eiropas Savienībā, tāpēc Latvijas vecāku organizācija
“Mammamuntetiem.lv” šobrīd izstrādā stratēģisku komunikācijas plānu, kā vecākus
informēt un motivēt ikdienā vairāk uzmanības veltīt bērnu traumatisma risku
mazināšanai. Plāna ietvaros organizācija izvirza arī priekšlikumus, kas, pēc
tās ieskatiem, būtu jāīsteno valstiskā līmenī, un būtiskākais no tiem – īpašas
politikas veidošana bērnu traumatisma mazināšanai. Jo bērnus, kuri ik gadu
mirst vai gūst smagu, uz mūžu paliekošu kaitējumu veselībai ārējo cēloņu jeb
sadzīves traumu dēļ, ir mūsu, pieaugušo, spēkos nosargāt!
