Patīkama apkārtējā vide ir viens no galvenajiem labas
pašsajūtas faktoriem, savukārt patīkamu vidi rada kārtība un tīrība. Īpaši
liela nozīme kārtībai un mūsu labsajūtai ir laikā, kad Covid-19 pandēmijas radīto
ierobežojumu dēļ tieši mājas ir tā vieta, kur pavadām visvairāk laika. Tas
nozīmē, ka veicināt, lai tās kļūtu par mūsu miera un labsajūtas oāzi, ir divtik
svarīgi. Vēl jo vairāk – izskaitļots, ka vidējais laiks, ko viens cilvēks
“zaudē” nevietā noliktu lietu dēļ, ir vesels gads. “Bonava Latvija” eksperti un
organizēšanas konsultante Dana Gulbe jeb Dana ar kasti dalās novērojumos un
praktiskos padomos, kā, uzturot kārtību mājās, iespējams uzlabot savu
pašsajūtu.
Pamosties kārtīgā mājoklī
Pastāv uzskats, ka tā, kā tu jutīsies, pamostoties no rīta,
tā tu jutīsies visu atlikušo dienu. Mierīgs, relaksēts rīts ievirza produktīvā
un veiksmīgā dienā, savukārt rīts, kas rada satraukumu un aizkaitinājumu, var
negatīvi atsaukties uz visu atlikušo dienu, gluži kā teicienā – izkāpis no
gultas ar kreiso kāju. Lai katrs rīts sāktos veiksmīgi, par to jāparūpējas jau
iepriekšējās dienas vakarā. Sakārtot mājokli katru vakaru pirms gulētiešanas ir
vērtīgi, taču ikdienā reizēm grūti īstenojami, tāpēc būtu labi atrast vismaz
vienu zonu, kurā katru vakaru apņemies ieviest kārtību. Tai vajadzētu būt zona,
kurai pirmajai pievērs uzmanību, pamostoties no rīta. Kādam tā būs virtuve vai,
iespējams, tikai virtuves virsma, kas no rīta sagaida tīra un kārtīga. Citam šī
zona varētu būt vannasistaba vai pat tikai izlietne, kas vienmēr ir tīra, nevis
ar iepriekšējās dienas bērnu zobu pastas paliekām. Tas var būt arī dīvāns, no
kura novāktas rotaļlietas, drēbes un grāmatas. Iesakām atrast šo zonu un
apņemties to katru vakaru atstāt tīru un sakārtotu. Katru rītu, atrodot šo
vietu kārtīgu, mēs varam palīdzēt arī savai pašsajūtai noskaņoties uz pozitīva
viļņa.
Sakārtots galds, sakārtots prāts
Ja mājas ir ne tikai atpūtai, bet arī darbam vai radošiem
projektiem, ir svarīgi rūpēties, lai vide palīdz, nevis traucē būt produktīvam.
Galds kā darba vieta atspoguļo mūsu prāta stāvokli strādāšanas laikā, tāpēc –
jo tīrāks tas būs, jo tīrākas un skaidrākas būs arī mūsu domas. Aicinām vienmēr
atbrīvot galdu no nevajadzīgiem priekšmetiem, piemēram, neaktuāliem papīriem,
krūzēm, bērna rotaļlietām. Ieteicams atstāt uz galda tikai kancelejas
priekšmetu minimumu, bet pārējos zīmuļus, pildspalvas un citus piederumus
grupēt atvilktnēs. Pašsajūtu ietekmē ne tikai tas, kas atrodas uz galda, bet
arī tas, kas atrodas acu priekšā, sēžot pie galda. Paceļot acis no datora, būtu
vēlams lūkoties uz kaut ko estētisku un iedvesmojošu, piemēram, organizētu
grāmatplauktu vai dažiem zaļajiem augiem. Ja tam nav laika vai resursu, vienmēr
efektīva ir galda novietošana pie loga.
Pazaudētais laiks, meklējot lietas
Laikā, kad ir tik daudz, ko darīt un paspēt, katras minūtes
izšķērdēšana var atsaukties uz mūsu pašsajūtu. Kārtība mājās nodrošina, ka
jebkuru priekšmetu ir viegli atrast un tikpat viegli nolikt atpakaļ. Grupējot
ikdienas priekšmetus nelielos groziņos vai kastītēs, nevis uzreiz dziļos
plauktos vai atvilktnēs, tos atrast varēs daudz ātrāk un aizkaitinājums,
meklējot vajadzīgo, būs daudz mazāks. Tā var organizēt, piemēram, telefona
lādētājus, atslēgas, medikamentus un citus priekšmetus, kurus reizēm vajag
uzreiz. Interesanti, ka izskaitļots vidējais laiks, ko viens cilvēks “zaudē”
nevietā noliktu lietu dēļ – tas ir vesels gads! Sakārtojot māju un paredzot
vietu katrai lietai, iespējams iegūt ievērojami daudz laika, ko veltīt citām
sev svarīgām nodarbēm.
Kārtība, kas sniedzas tālāk par fizisko pasauli
Ekspertu novērojumi apliecina, ka, sākot kārtot māju,
cilvēkā rodas dabiska vēlme kārtot un pārskatīt arī citas savas dzīves jomas.
Principi, kārtojot priekšmetus un kārtojot savas ieceres un sapņus, ir vieni un
tie paši – aptvert, kā ir tagad, atbrīvoties no liekā, strukturēt to, kas
palicis kā vērtīgs. Skapja, virtuves atvilktņu, dokumentu kārtošana ir kā
treniņlaukums, lai vēlāk tikpat veiksmīgi kārtotu arī nemateriālos savas dzīves
aspektus. Ja sliktu pašsajūtu rada neziņa par karjeras izvēli, attiecībām,
personīgo izaugsmi, tad mantu un priekšmetu kārtošana var kalpot kā nesāpīgs,
bet efektīvs pirmais solis situācijas iekustināšanai. Vēl jo vairāk – reizēm
tieši nesakārtotā vide traucē strukturēt un organizēt savus mērķus. Sakārtojot
savu dzīves telpu, mēs atbrīvojam enerģiju, ko veltīt dzīves un pašsajūtas
uzlabošanai.
Vai jāgaida īstais laiks kārtošanai?
Kārtošana, kas var ilgt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem
mēnešiem, ir process, kas aptver visu mājokli. Tomēr tas nenozīmē, ka jāgaida
kāds īpašs laiks, lai uzlabotu savu mājokli un pašsajūtu. Pirmais solis
kārtošanā, kam arī ir vislielākā pozitīvā ietekme uz pašsajūtu, ir atbrīvošanās
no liekā un nevajadzīgā. To var darīt kaut šodien! Mērķtiecīgi meklēt lietas,
kuras netiek lietotas un izsauc negatīvas atmiņas un emocijas, un tikt no tām
vaļā. Grūts var šķist tikai pirmais mirklis, kad tiek pieņemts lēmums šķirties
no nevajadzīgās lietas. To ātri nomaina atvieglojums, prieks, miers un sajūta
“beidzot es to izdarīju”. Šīs sajūtas kalpo kā degviela, lai turpinātu kārtot
un uzlabot savas dzīves kvalitāti un pašsajūtu.
